11 °C
Laikā no 2021. līdz 2025. gadam bruņojuma imports Eiropā salīdzinājumā ar iepriekšējo piecgadi pieaudzis par 210%, liecina Stokholmas Miera pētījumu institūta (SIPRI) jaunais ziņojums.
Līdere Eiropas Savienībā ir Polija ar 852%, šī valsts veido spēcīgāko un modernāko armiju mūsu blokā, kuru pārspēt var tikai reālā karā rūdītie Ukrainas bruņotie spēki.
Kopumā pasaulē bruņojuma imports pieaudzis par 9,2%, lielākais kāpums kopš 2011.–2015. gada. Būtiskas ir reģionālās atšķirības – kā jau minēts, Eiropā plusā 210% (lielākais lēciens kopš aukstā kara beigām), Amerikā – 12%, bet Āfrikā kritums – mīnus 41 procents. Arī Āzijā un Okeānijā par 20% mazāk un pat Tuvajos Austrumos, neraugoties uz Gazas joslas karu, mīnusā 13 procenti.
Pirmo reizi vairāku gadu desmitu laikā Eiropa apsteigusi Āziju un Okeāniju, kļūstot par reģionu, kas iepērk visvairāk ieroču pasaulē – 33% no globālā kopapjoma. No valstīm par pasaulē lielāko ieroču importētāju bijusi spiesta kļūt Ukraina ar 9,7% no globālā importa.
NATO valstis Eiropā, īpaši Polija, Baltija un Skandināvija, masveidā iepērk pretgaisa aizsardzības sistēmas, raķešu artilēriju un iznīcinātājus. Kopš ASV prezidenta Donalda Trampa otrās nākšanas pie varas Eiropa daudz spriež par sava bruņojuma ražošanu, ASV nodrošinājušas 72% no visa Eiropas ieroču importa. Pieprasījums pēc F-35, HIMARS, "Patriot" raķetēm pieauga par 217%.
Kāda tad ir situācija Latvijā? Esam pārāk mazs spēlētājs, lai SIPRI ziņojumā būtu izcelti atsevišķi, taču tendences ir acīmredzamas. Rēķinot procentos no IKP, aizsardzības izdevumi no 2,1% 2021. gadā pieauguši līdz 3,78% pērn un šogad plānots sasniegt 4,91 procentu.
Pāris pēdējos gados Latvija noslēgusi nozīmīgus līgumus par stratēģiski svarīga bruņojuma iegādi. Vērts pieminēt IRIS-T pretgaisa aizsardzības sistēmas (pirksim kopā ar Igauniju, Latvijas daļa ir ap 600 miljoniem eiro), sešas HIMARS artilērijas sistēmas kopā ar raķetēm par apmēram 180 miljoniem eiro, amerikāņu "Naval Strike Missile" krasta aizsardzības raķetes (97,4 miljoni eiro, taču 70% sedz ASV).
Interesanti, ka par Āfrikā vadošo ieroču importētāju un 28. lielāko pasaulē kļuvusi Maroka – plusā 12 procenti. ASV joprojām ir tās galvenās piegādātājas (60%), apsteidzot Izraēlu (24%) un Franciju (10%). Vai tiešām Ziemeļāfrikas karaliste gatavojas karam? Izdevumā "The Africa Report" atvaļinātais Marokas Karaliskās žandarmērijas pulkvedis un ģeopolitikas konsultants Hasans Saudi, uzņēmuma "Securi-Consulting" dibinātājs, skaidro: "Marokas aizsardzības budžets 2026. gadam ir septiņi miljardi dolāru; tas veido tikai 4% no IKP un joprojām ir mazāks par Izglītības ministrijas budžetu." Proti, ieroču importa pieaugums ne vienmēr atspoguļo militarizāciju, bet gan pakāpenisku modernizāciju.
Salīdzinājumam – piemēram, Alžīrijas aizsardzības budžets ir gandrīz 25 miljardi dolāru, un tie ir lielākie valsts budžeta izdevumi. Alžīrija joprojām lielā mērā paļaujas uz Krievijas ražojuma kara tehniku, piemēram, iznīcinātājiem "Sukhoi Su-30MKA" un tankiem T-90. Turpretim Maroka iegādājas modernizētus iznīcinātājus "F-16 Fighting Falcon" un arī Latvijā novērtētās HIMARS raķešu sistēmas. Zīmīgi, ka Marokas interese par HIMARS radās tieši pēc tam, kad šis bruņojums pierādīja savu efektivitāti Ukrainā. Maroka neplāno nekādus uzbrukumus, bet gatavo atturēšanas stratēģiju. "Marokas neagresīvā nostāja tiek atkārtota katrā izdevībā visaugstākajā valsts līmenī," uzsver pulkvedis Saudi.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
