Sabiedrība var justies droši pēc drona incidenta, norāda Krīzes vadības centra vadītājs

Latvijā nokritušais drons nav valstiska mēroga krīze, bet gan atsevišķs gadījums, trešdien paziņoja Krīzes vadības centra vadītājs Arvis Zīle.

Viņš norādīja, ka šādi gadījumi notikuši arī citās valstīs, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju. Karadarbības rezultātā šādi incidenti atkārtoti iespējami arī Latvijā, taču sabiedrība patlaban var būt drošībā.

Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieka vietnieks operacionālajos jautājumos, brigādes ģenerālis Egils Leščinskis minēja, ka var uzskatīt, ka ir bijis organizēts dronu uzbrukums kādam objektam un atsevišķi droni nokļuvuši Latvijas un Igaunijas gaisa telpā, līdz ar to šie gadījumi var būt savstarpēji saistīti.

Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieka vietnieks operacionālajos jautājumos, brigādes ģenerālis Egils Leščinskis skaidroja, ka iedzīvotāji šūnapraides ziņojumus nesaņēma, jo incidenta norises laiks bija pārāk īss. Ja drons turpinātu savu kustību Latvijas gaisa telpā, paziņojumi būtu izsūtīti.

Jau ziņots, ka patlaban

nav pierādījumu, ka Latgalē nokritušais un ar kaujas galviņu bruņotais drons būtu apzināti virzīts Latvijas virzienā,

akcentēja Leščinskis.

Ģenerālis arī vērsa uzmanību, ka ar iekšdedzes dzinēju aprīkotā drona lidojuma augstums bijis diezgan zems, kas izskaidro, kāpēc tas bija ārpus lielajām radaru sistēmām.

Par drona izcelsmes valsti ģenerālis negribēja spekulēt, līdz ar to viņš nevarot apstiprināt, vai tas ir Krievijas vai Ukrainas drons. "Patlaban nav pierādījumu, ka tā būtu specifiski organizēta operācija no Krievijas," uzsvēra ģenerālis.

Drons pēc detonācijas ir sadalījies, un tā sastāvdaļas ir izkaisītas, līdz ar to armijas un iekšlietu dienesti patlaban nodarbojas ar drona atlieku savākšanu.

+5 foto

Krāslavas novadā nokritis drons

Drona atlūzas un vides bojājumi vietā, kur nogāzās no Krievijas puses Latvijā ielidojušais drons.

Sekas pēc drona nogāšanās Krāslavas novadā.

1 / 5

Foto: NBS

Šonedēļ visās trijās Baltijas valstīs ielidojuši un eksplodējuši droni. Visticamāk, tie, Ukrainai aizstāvoties pret Krievijas agresiju, bija tēmēti pa mērķiem Krievijā, bet novirzījušies vai ar elektroniskās karadarbības traucēšanas metodēm novirzīti no kursa.

Baltijas valstu amatpersonas uzsvērušas, ka

tās ir Krievijas pilna mēroga agresijas kara sekas

un jārēķinās, ka šādi incidenti var atkārtoties.

Pirmdien agri no rīta Lietuvas Varēnas rajonā, netālu no robežas ar Baltkrieviju, drons nogāzās uz sasalušā Lavīsa ezera.

Latvijas gaisa telpā drons naktī uz trešdienu ielidoja no Krievijas un eksplodēja Krāslavas novadā aptuveni kilometra attālumā no Svariņu pagasta centra, bet cits īslaicīgi ielidoja no Baltkrievijas teritorijas un devās Krievijas virzienā.

Savukārt Igaunijas ziemeļaustrumos no Krievijas gaisa telpas ielidojis drons trešdienas rītā ietriecies Auveres elektrostacijas skurstenī.

Lietuvas premjerministre Inga Ruginiene apstiprināja, ka nokritušais un eksplodējušais lidaparāts bija Ukrainas drons, kas bija paredzēts mērķim Krievijā.

Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs atzinis, ka arī Latvijas gaisa telpā ielidojušais un detonējušais bezpilota lidaparāts bijis Ukrainas drons, kas, acīmredzot, bijis daļa no koordinētas Ukrainas operācijas pret Krievijas objektiem.

Ukraina naktī uz trešdienu ar droniem uzbruka Krievijas Ustjlugas ostai Ļeņingradas apgabalā. Pirms tam ukraiņu droni trāpīja Primorskas ostā Krievijas ziemeļrietumos. Abas ostas atrodas Baltijas jūras Somu līca krastā.