Mediju sapieri. Medicīna par valsts naudu — 2,2 miljoniem cilvēku

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs Andrejs Ērglis paudis, ka mūsu valstī medicīnas pakalpojumi tiekot sniegti 2,4 miljoniem iedzīvotāju, kaut gan iedzīvotāju skaits ir tikai 1,8 miljoni.

"Pilsoņu skaits varbūt samazinās, bet dzīvojošie Latvijā pēc būtības varbūt palielinās. Paskatieties, cik mums prasa medicīnas pakalpojumus – tie ir 2,4 miljoni [cilvēku], kas ir Nacionālā veselības dienesta datubāzē. Mēs operējam ļoti bieži ar mūsu iedomām, nevis ar realitāti," TV24 raidījumā "Preses klubs" nesen teica Ērglis. Kardiologs vērsis uzmanību uz to, ka naudas veselības aprūpei varētu būt vairāk (Veselības ministrija, gatavojot 2026. gada valsts budžetu, ir norādījusi, ka nozarei trūkstot 653 miljoni eiro), ja medicīnai nepieciešamo finansējumu aprēķinātu, ņemot vērā reālo valsts iedzīvotāju skaitu. Vai Ērgļa minētais skaitlis atbilst patiesībai?

Kā veidojas skaits?

Nacionālā veselības dienesta (NVD) dati uzrāda, ka medicīnas pakalpojumus Latvijā par valsts budžeta naudu saņem 2,2 miljoni iedzīvotāju (nevis 2,4 miljoni). Kā veidojas šis skaitlis, kas ir lielāks nekā Centrālās statistikas pārvaldes sniegtais Latvijas iedzīvotāju skaits – 1 856 932 (šā gada sākuma dati)?

Minēto cilvēku skaitā, kas saņem medicīnas pakalpojumus par valsts budžeta naudu, ir arī tie Latvijas pilsoņi, kuri dzīvo un strādā ārzemēs un tur maksā arī nodokļus. Latvijas Veselības ministrija ir identificējusi, ka ārvalstīs ir deklarēti aptuveni 214 tūkstoši Latvijas pilsoņu, kuriem ir tiesības ārstēties par mūsu valsts budžeta naudu. Taču jāņem vērā, ka šis skaitlis nav absolūti precīzs, jo ir daļa Latvijas pilsoņu, kuri dzīvo ārzemēs, bet Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP), no kuras NVD saņem datus, par to nepaziņojot. 

"To, cik tādu cilvēku ir, neviens nevar pateikt. Ja viņi saglabā deklarēto dzīvesvietu Latvijā, tad NVD viņi tiek uzskaitīti kā veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēji Latvijā," 

norāda bijušais NVD vadītājs Edgars Labsvīrs. Turklāt ne vienmēr tuvinieki Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei paziņo, ka radinieks, Latvijas pilsonis, ārzemēs ir nomiris un viņa uzvārds izņemams no iedzīvotāju reģistra.

"Skaidrs, ka iedzīvotāju reģistrā ir vairāk cilvēku nekā reāli dzīvu cilvēku. Ja viņš ir miris ārzemēs un dati nav nonākuši līdz reģistram, skaitās, ka viņš ir dzīvs. Arī tāpēc tie 214 tūkstoši nav precīzi," uzskata Labsvīrs.

Tāpat par valsts budžeta naudu tiek ārstēti arī Ukrainas civiliedzīvotāji, Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomiskās zonas valstu, Šveices Konfederācijas pilsoņi, kuru dzīvesvieta ir Latvijā (skat. uzziņu).

Neaizliedz vērsties kā īslaicīgam pacientam

NVD Juridiskā departamenta vadītājs Sandris Kundzāns uzsver – Veselības aprūpes finansēšanas likums noteic, ka mūsu valstī veselības aprūpes pakalpojumus par valsts naudu nodrošina Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem. "Nekāds cits ierobežojums šobrīd nepastāv spēkā esošajā regulējumā. Ja jūs dzīvojat, piemēram, ārvalstīs, tad, ierodoties Latvijā, jums tiek piemērots kritērijs: Latvijas pilsonis, nepilsonis vai pastāvīgais iedzīvotājs. 

Ja arī cilvēks ir izreģistrēts no ģimenes ārsta pacientu saraksta, tas neaizliedz viņam vērsties pie ģimenes ārsta kā īslaicīgam pacientam un saņemt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus," 

stāsta Kundzāns. Vienīgi tad, ja personai ir Eiropas Veselības apdrošināšanas karte (EVAK) vai karti aizvietojošs sertifikāts un cilvēkam ir nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība, Latvijai pastāv savstarpējie valstu norēķini ar Eiropas Savienības valstīm.

Trīs miljoni no nodokļu maksātāju naudas

Bet par cik lielu valsts finansējumu ārvalstīs deklarētie Latvijas valsts piederīgie ir ārstējušies aizvadītajā gadā? Veselības ministrija ir aprēķinājusi, ka 2024. gada deviņos mēnešos tie bijuši 2 228 615 eiro. Visa gada griezumā šī summa sasniegusi gandrīz trīs miljonus eiro. Tieši tik daudz it kā varētu ietaupīt, ja mūsu tautiešiem, kuri nodokļus maksā ārvalstīs, par ārstēšanos Latvijā būtu jāmaksā no savas kabatas. Viena daļa to arī dara, jo izmanto privātās medicīnas iestādes. Taču vērojama arī tāda tendence, ka daļa cilvēku, kuriem ir tiesības Latvijā saņemt ārstēšanu par valsts naudu, nesamaksā līdzmaksājumus un paliek valstij parādā. Piemēram, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Gundega Vārpa informē, ka pieaugot to trešo valstu pilsoņu skaits, kas nenorēķinās par slimnīcā sniegtajiem pakalpojumiem.

NVD pārstāvis Sandris Kundzāns skaidro: "Trešo valstu pilsoņi Latvijā var saņemt pakalpojumus tikai tad, ja viņi šeit strādā un maksā nodokļus. Mums ir veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju datubāze, kurai ir sasaiste ar Valsts ieņēmumu dienestu. Kad cilvēks uzraksta iesniegumu un lūdz iekļaut pakalpojumu saņēmēju reģistrā, mēs pārbaudām šajā datubāzē, vai konkrētā persona tiešām ir nomaksājusi nodokļus. Arī viņa nepilngadīgajiem bērniem ir tiesības saņemt valsts apmaksāto ārstniecību. Ir vēl kāda nianse – ja laulātajam ir termiņuzturēšanās atļauja un ģimenē tiek audzināts viens bērns vecumā līdz septiņiem gadiem vai vismaz trīs bērni vecumā līdz 15 gadiem, arī viņam ir jādod iespēja ārstēties par Latvijas valsts budžeta līdzekļiem."

Saskaņā ar Eiropas Kopienas tiesas spriedumu visās dalībvalstīs Eiropas Savienības valstu pilsoņiem ir jānodrošina piekļuve savai veselības aprūpes sistēmai. "Respektīvi tie ES pilsoņi, kuri šeit atbrauc un kuriem ir saikne ar Latviju, var saņemt veselības aprūpes pakalpojumus par valsts naudu," saka S. Kundzāns.

E. Labsvīrs arī stāsta, ka ir ģimenes, kas deklarējot dzīvesvietu, piemēram, Lietuvā, lai saņemtu kādu konkrētu šīs valsts apmaksāto medikamentu, ko Latvijā neapmaksā.

"Mums valsts apmaksātais veselības aprūpes pakalpojumu grozs nav liels un nav fundamentālas vajadzības ļoti filtrēt tos cilvēkus, kas pie tā tiek. Tas vairāk ir sentiments, ka, lūk, mūs te uzmeta, aizbrauca un mēs par viņiem maksājam. Trīs miljoni ir neliela naudas summa. Uz to nebūtu jāfokusējas, jo ir daudz fundamentālākas un finansiāli ietilpīgākas problēmas," uzskata Labsvīrs.

Viss paliks pa vecam

Kādreizējās veselības ministres Andas Čakšas laikā tika izstrādāts veselības aprūpes finansēšanas modelis, kas balstās uz valsts veselības apdrošināšanu un paredz divus atšķirīgu līmeņu pakalpojumu grozus pacientiem, kas veic šos apdrošināšanas maksājumus, un tiem, kas tos neveic. Saeima 2024. gada pavasarī pieņēma grozījumus likumā, ka divu tā saucamo veselības aprūpes pakalpojumu grozu sistēmas ieviešana tiek atlikta līdz 2025. gada 31. decembrim. Tātad līdz šim laikam tiks saglabāta līdzšinējā pieeja veselības aprūpes finansēšanā – veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās apdrošināšanas ietvaros varēs saņemt neatkarīgi no veiktajām iemaksām.

Atgādināšu, ka 12. Saeima atbalstīja principu, ka iedzīvotājiem veselības aprūpes pakalpojumi plašākā klāstā būtu pieejami atkarībā no veiktajām sociālajām iemaksām, bet tas vairākas reizes tika atlikts. Par likumprojekta virzību atbildīgā Saeimas Sociālo un darba lietu komisija lika Veselības ministrijai līdz šā gada februārim izstrādāt jaunu veselības aprūpes finansēšanas modeli. Jaunais likumprojekts Saeimas komisijā tika prezentēts pavasarī, bet nesekmīgi. Likumprojektā bija ietverta iecere, ka valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus Latvijā varēs saņemt tikai tās personas, kas savu pastāvīgo dzīvesvietu ir deklarējušas Latvijā vai šeit strādā. Saeimas komisiju šis princips neapmierināja. Pret to visskaļāk iebilda Saeimas deputāte un bijusī veselības ministre Ingrīda Circene ("Vienotība"). Viņa pievērsa uzmanību faktam – ja personai ir norādīta dzīvesvieta ārvalstī, tai likums dod tiesības norādīt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei papildu adresi Latvijā. PMLP skaidroja, ka pie papildu adreses esot jābūt norādītai informācijai par laiku, kurā attiecīgā persona uzturas papildu adresē. Taču šīs informācijas patiesums ir atkarīgs no konkrētās personas godaprāta. 

Circene komisijas sēdē pauda uzskatu, ka vienīgais precīzais kritērijs, pēc kura identificēt, vai konkrētai personai pienākas valsts apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi, esot nodokļu maksāšanas fakts.

Savukārt bijušais NVD vadītājs Labsvīrs "Latvijas Avīzei" pauda, ka ir pret valsts apmaksātās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas sasaisti ar darbaspēka nodokļiem. "Daudzās Eiropas valstīs sekmīgi strādā deklarētās dzīvesvietas princips. Skaidrs, ka arī šajā jautājumā ir virkne tehnisko nianšu. Var taču noteikt, ka pakalpojumu saņemšana notiks, ņemot vērā pastāvīgi, nevis papildu deklarēto dzīvesvietu," uzskata Labsvīrs.

Veselības ministrijas priekšlikumos veselības aprūpes pakalpojumu apmaksa tiek balstīta uz nodokļu nomaksas un rezidences principu. Personām, kuras dzīvo un strādā Latvijā, pakalpojumi būtu pieejami pēc deklarētās dzīvesvietas pārbaudes, savukārt tiem Latvijas valsts piederīgajiem, kuri dzīvo ārpus valsts vai nav nodarbināti Latvijā, veselības aprūpe būs pieejama par maksu vai saskaņā ar starpvalstu norēķinu kārtību. Taču, kā norāda ministrija, "ņemot vērā pašreizējos sociāli ekonomiskos apstākļus, šobrīd nav pietiekama pamata uzskatīt, ka būs iespējams panākt vienotu redzējumu par jauna veselības aprūpes administrēšanas modeļa īstenošanu, tāpēc paredzams, ka diskusijas par šo jautājumu tiks turpinātas". Visticamāk, nekāda vienošanās šajā politiski jūtīgajā jautājumā šogad netiks panākta, jo notiks gatavošanās 15. Saeimas vēlēšanām.

Uzziņa

Kam un cik maksā valsts

• Valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu izmaksas vidēji uz vienu iedzīvotāju veidojas, summējot veselības aprūpes budžeta izdevumus, tostarp neatliekamās medicīniskās palīdzības izmaksas, un dalot tās ar iedzīvotāju skaitu (un Latvijā tiek izmantots skaitlis 2,2 miljoni). Vidējie valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu izdevumi uz vienu iedzīvotāju 2025. gadā:

- Latvijā 945 eiro;

- Lietuvā 1211 eiro;

- Igaunijā 1685 eiro.

• Valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēji:

~ 70 tūkstoši Ukrainas civiliedzīvotāju, kuru dzīvesvieta ir Latvijā;

~ 214 tūkstoši ārvalstīs deklarēto Latvijas pilsoņu;

~ 90 tūkstoši ES, EEZ, Šveices Konfederācijas un trešo valstu pilsoņu;

~ 800 tūkstoši iedzīvotāju, kas ir darba ņēmēji un iemaksā 1% veselībai no valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām;

~ 800 tūkstoši iedzīvotāju, kas ir sociāli aizsargātas personas;

~ 150 tūkstoši iedzīvotāju, kas strādā īpašajos nodokļu režīmos, kur neveic 1% iemaksas veselībai;

~ 50 tūkstoši nenodarbinātu personu.

AVOTS: Veselības ministrija, Nacionālais veselības dienests.

Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora(-u) personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūras (EACEA) viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne EACEA nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.

Foto: Latvijas Mediji

Līdzfinansē LR Kultūras ministrija.

Foto: Publicitātes