Mediju sapieri. Sadraudzes svētnieki drīkstēs oficiāli salaulāt

Kad Saeima 9. oktobrī noslēdzošajā, trešajā lasījumā pieņēma Latvijas Dievturu sadraudzes likumu, deputāts Jānis Dombrava (Naconālā apvienība) notikumu sveica ar ierakstu sociālo tīklu "X" platformā, kas uzreiz radīja jautājumus.

Likums atzīst dievturību par Latvijā tradicionālu reliģiju un citstarp dod sadraudzei tiesības veikt laulību reģistrāciju ar juridisku spēku. "Šodien Liela diena – Latvija oficiāli atzīst seno baltu reliģiju (dievturību) par vienu no valsts oficiālajām reliģijām. Senču ticība, ka attiecības ar Dievu ir jāveido bez starpniekiem, ka dzīve ir jādzīvo ar godu, saskaņā ar dabu un dabas ritiem, tiek atzīta pēc tūkstoš gadu atrašanās ēnās. Stiprināsim Latvijas Satversmē nostiprinātās ticības, lai to vietā neienāktu mūsu tautai sveša, nepieņemama ticība!" raksta Dombrava. Sociālajos tīklos gan daži lasītāji pauda izbrīnu – vai tiešām Latvijā ir "valsts oficiālās reliģijas" un vai dievturība ir tūkstoš gadu sena.

Attiecības ar valsti

Latvijā, kā zināms, nav oficiālas reliģijas, kaut Satversmes Preambulas tekstā pieminēta kristietība: "Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā kopš senlaikiem veido latviešu un lībiešu tradīcijas, latviskā dzīvesziņa, latviešu valoda, vispārcilvēciskās un kristīgās vērtības." Satversmes 99. pants pauž: "Ikvienam ir tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību. Baznīca ir atdalīta no valsts." Savukārt valsts pamatlikuma 116. pants nosaka, ka reliģiskās pārliecības paušanu var ierobežot, "lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību".

Latvijas reliģiskās dzīves pētnieces Solveiga Krūmiņa-Koņkova un Agita Misāne valsts un reliģisko organizāciju attiecības Latvijā raksturo kā oligopoliju. Proti, kad cilvēku un materiālie resursi, tādi kā nekustamie īpašumi, kā arī ietekme uz politiķiem, sadalīti starp dažādām reliģiskām organizācijām. Dažas no tām vairāk ietekmīgas, dažas mazāk.

Attiecības ar valsti Latvijā kārto Reliģisko organizāciju likums un virkne atsevišķu reliģisko organizāciju likumu. Piemēram, Rīgas Ebreju reliģiskās draudzes likums vai Septītās Dienas Adventistu Latvijas draudžu savienības likums. Tagad pievienojies arī Latvijas Dievturu sadraudzes likums, kas cita starpā nosaka Dievturu sadraudzes vadītāja statusu, īpašuma tiesību aizsardzību, kapelānu darbības iespējas dažādās valsts institūcijās, kā arī sadraudzes tiesības izglītības jomā. Tas paredz dievturu svētnieku tiesības veikt garīgo aprūpi militārajā dienestā un citās iestādēs, kur nav pieejama parastā garīdznieka aprūpe.

Kas skar laulību reģistrāciju, tad Civillikuma 51. pantā "ja laulājamie pieder pie ev. luterāņu, Romas katoļu, pareizticīgo, vecticībnieku, metodistu, baptistu, septītās dienas adventistu vai Mozus ticīgo (jūdaistu) konfesijas un vēlas salaulāties pie savas konfesijas garīdznieka, kuram ir attiecīgās konfesijas vadības atļauja, tad viņus laulā pēc attiecīgās konfesijas noteikumiem" kopš 2023. gada iekļauta arī dievturu tradīcija.

Deputāta Jāņa Dombravas ieraksts sociālajos tīklos 9. oktobrī.

Foto: Ekrānuzņēmums no "X" sociālā tīkla

Gribēja tiesības laulāt

Priekšlikums ietvert dievturus to konfesiju lokā, kuru garīdznieki ir tiesīgi laulāt ar juridisku spēku, tika skatīts jau 13. Saeimā. Ar šo priekšlikumu Saeimas deputātus likumprojekta "Grozījumi Civillikumā" pirmajā lasījumā Juridiskās komisijas vārdā toreiz iepazīstināja deputāts Jānis Iesalnieks. "Dievturu pārstāvji vērsa uzmanību uz to, ka draudzes locekļu skaits šajā konfesijā nav ļoti liels, taču to cilvēku skaits, kuri vēlas laulāties pēc šīs konfesijas noteikumiem, ir visai liels, proti, tie ir aptuveni pieci pāri nedēļā, un tas ir krietni vairāk nekā vienai otrai konfesijai, kas šajā pantā ir ietverta. [Cik laulāti dažādās konfesijās, skatiet uzziņā. – Red.] Komisijas ieskatā šī sabiedrības vēlme un cilvēku vēlme laulāties pēc dievturu tradīcijām ir sabiedriski nozīmīga, līdz ar to komisija atbalstīja arī dievturu noteikšanu kā konfesiju, kas drīkst laulāt cilvēkus un šo laulību reģistrēt valstī noteiktajā kārtībā," Iesalnieka teikto citējis "lvportals.lv".

Tagad ar 14. Saeimas pieņemto Latvijas Dievturu sadraudzes likumu noteikts, ka "Civillikumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā laulāt ir tiesīgi tie Sadraudzes svētnieki, kuriem Sadraudze devusi atļauju un kuri ierakstīti Tieslietu ministrijai iesniegtajā laulāttiesīgo Sadraudzes svētnieku sarakstā".

Citas konfesijas var arī prasīt

Tomēr Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere jau pirms diviem gadiem vērsusi uzmanību uz iespējamām tiesiskām sekām. "No šādas likumdevēja izšķiršanās var izrietēt būtiskas tiesiskas sekas kontekstā ar Satversmes 99. panta otrā teikumā noteikto, proti, ar to, ka baznīca ir atdalīta no valsts. Valsts un baznīcas šķirtība nenozīmē abu subjektu darbības absolūtu nošķīrumu. Tieši otrādi – baznīca var tikt iesaistīta publiskās varas īstenošanā. Taču valsts, deleģējot laulāšanas funkciju konkrētai organizācijai, ievēro noteiktu kārtību un nosacījumus (Valsts pārvaldes iekārtas likums) un respektē līdzšinējo tiesību veidošanas praksi (sistēmu). Pašreizējā Satversmē noteiktā regulējuma ietvaros nav konstatējama skaidra nepieciešamība un lietderība nodot konkrēto valsts pārvaldes funkciju (laulības slēgšanu) attiecīgajai konfesijai [dievturiem. – Red.]. Nepietiekams valsts pārvaldes funkcijas piešķiršanas lietderības izvērtējums un šīs funkcijas nodošana vēl vienai konfesijai nonāk pretrunā ar līdz šim pastāvējušo nummerus clausus (ierobežots skaits) principu, kā arī var novest pie Satversmes 91. panta (vienlīdzīgu tiesību princips) pārkāpuma gadījumā, ja kādai no baznīcām, kura lūdz civiltiesisku laulību slēgšanas tiesības, tās tiktu atteiktas," D. Meisteri citē "lvportals.lv".

Iespējams, tas tagad ienācis prātā Jehovas lieciniekiem – 15. oktobrī (nedēļu pēc Latvijas Dievturu sadraudzes likuma pieņemšanas Saeimā) 

Satversmes tiesa informējusi, ka Jehovas liecinieku draudžu savienība iesniegusi pieteikumu par normu, kas neparedz kritērijus un kārtību reliģiskas organizācijas atzīšanai ar speciālu likumu, un tiesa ierosinājusi lietu. 

Jehovas liecinieki esot septītā lielākā reliģiskā grupa Latvijā. Pieteikuma iesniedzēja norādījusi, ka Latvijā ir reliģiskās organizācijas, kuras ar speciālu likumu vai starptautisku līgumu ieguvušas īpašas tiesības, piemēram, sabiedrisku funkciju veikšanu, tostarp laulību reģistrāciju, garīdznieku privilēģijas un īpašuma aizsardzību. Citām reģistrētām reliģiskajām organizācijām šādu tiesību nav. Tiesa uzaicinājusi Saeimu līdz decembrim iesniegt tiesai atbildes rakstu. Lietas sagatavošanas termiņš ir nākamā gada marts.

Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja izstāžu zālē šoruden atklāta izstāde "Latviskās dzīvesziņas dievestība tautas vēsturē. Dievturībai – 100", kas veltīta dievturības simtgadei. Muzejā tā būs apskatāma līdz 28. oktobrim. Sestdienās plkst. 13.00 tur pieejamas klātienes norises. Izstādē apskatāmi dažādi priekšmeti, kas saistīti ar latviešu pasaules redzējumu, latviskās dzīvesziņas gadskārtas un dzīves godu norisēm. Šogad izstādi varēs aplūkot arī Valmieras muzejā, Smiltenes kultūras centrā, nākamgad – Apes Amatu mājā, Dzīvesziņas un arodu sētā Jelgavā.

Foto: Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs

Reliģiju pasaule un politiska ideoloģija

Dievturība nebūt nav sena, kur nu vēl "tūkstošgadīga". Kustības centrālā personība, pilskalnu pētnieks un publicists Ernests Brastiņš (1892–1942) kopā ar līdzgaitniekiem to izstrādāja pagājušā gadsimta 20. gadu sākumā, bet Latvijas Garīgo lietu pārvaldē Latviešu dievturu draudzi kā reliģisku organizāciju reģistrēja 1926. gada 26. jūlijā. Presē to pieminēja kā jaunas ticības parādīšanos.

Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece Agita Misāne savās publikācijās dievturību raksturojusi kā tā brīža vēsturiski politiskajā situācijā balstītu mēģinājumu izveidot kristīgajai baznīcai alternatīvu reliģisku organizāciju: "Dievturība ir parādība, kas vienlīdz piederīga divām sfērām – reliģiju pasaulei un nacionālismam, tas ir, politiskai ideoloģijai, un šī divkāršā piederība nodrošina tai īpatnu vietu Latvijas sociālajā un reliģiskajā vēsturē."

Tas bijis savdabīgs mēģinājums atjaunot latviešu pirmskristīgo reliģiju tādā formā, kādā to iztēlojās Ernests Brastiņš. Latvijas valsts bija izveidojusies nesen, un dievturība bija "reliģiska atbilde uz jautājumiem par etnisko latviešu vietu Latvijas valstī, latviskās identitātes raksturu un īpaši tās reliģisko dimensiju".

Turklāt Eiropas kontekstā Brastiņš ar līdzbiedriem nebija unikāls. Igaunijā tajā pašā laikā radās senigauņu dievam Tāram (radniecīgs skandināvu Toram) uzticīgie tāraisti, bet Lietuvā filozofa un literāta Vidūna (1868–1953) vairāk uz dabu vērstā teozofiskā biedrība. Tikmēr Vācijā 30. gados tapa "Deutschglaube" jeb "vācticība". Jāpiebilst, ka 

pērn Lietuvas Seims par reliģisku kopienu atzina arī 30. gados izveidoto un īpaši 90. gadu sākumā popularitāti guvušo neopagānisko kopu "Romuva", kas uztur sadraudzību ar dievturiem.

Izauklējusi latvju tauta

Kaut paši dievturi uzskatīja, ka viņu ticībai "desmit tūkstoši gadu", Brastiņam 20.–30. gados nācās ļoti intensīvi skaidrot šīs ticības pamatus. Viņš iebilda, ja kāds teica, ka dievturību viņš izdomājis. 1927. gadā Brastiņš, atbildot Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas bīskapa Kārļa Irbes kritikai, "Jaunākajās Ziņās" skaidroja: "Dievturība nav nekāds izdomājums vai nodibinājums. Tā ir sen bijusi īpatnēja reliģija, ko izauklējusi latvju tauta savā garajā mūžā piemēroti savai īpatnējai dabai. Neviens nevar noliegt, ka senai latvju reliģijai nebūtu Dieva idejas, viņas kulta, mītu un morāles. Nekā vairāk nav arī citu reliģiju pamatos. Neatzīt dievturību par reliģiju nozīmē vai nu to nezināt, vai arī tīšām aizvērt acis lielāko latvju tautas kultūras vērtību priekšā."

Brastiņš apgalvoja, ka dievturības eksistenci atzinuši jau "krustneši", kam gan nav nekāda pamata. Ka tā gadsimtiem "slepeni pastāvējusi" un nu "atgūta". Taču skeptiķi aizrādīja, ka dievturi sev par labu pieskaita visas atsauces uz latviešu pagānismu, vai tās nāktu no 13. vai 18. gadsimta, vai folkloras; nekritiski tās "jauc un šķiro pēc savas patikas", kaut skaidrs, ka kulti senatnē bijuši dažādi un laika gaitā mainījušies. Ja dievturiem kaut kas koncepcijā nesaskanēja, to vienkārši atmeta un aizstāja ar kaut ko jaunu. Tāpēc 20.–30. gadu Latvijas Valsts arhīva direktors Jānis Bērziņš dievturību salīdzināja ar mūziku, kas sacerēta pēc latviešu tautas dziesmu motīviem, bet ir "brīvs māksliniecisks ražojums".

"Latvietim būt!"

Dievturība kopš parādīšanās nekad nav bijusi ļoti plaši izplatīta, tomēr starpkaru laikā tai "aiz patiesām latvietības ilgām" pievienojās vai simpatizēja ne mazums ļaužu no inteliģences aprindām. Tā 1933. gada oktobrī Amatnieku biedrības zālē uz dievturu svētrītu sapulcējās ap 300 interesentu, ko uzskatīja par ievērojamu skaitu. Daudzus aizrāva ticības nacionālais raksturs. Ne velti Brastiņš minējis, ka kustības galvenie "saucieni" esot: "Latvietim būt! Latvisku Latviju! Latvisku pasaules un dzīves uzskatu!"

Dievturiem piederējuši, piemēram, rakstnieks Viktors Eglītis, komponists Jānis Norvilis, gleznotāji Jēkabs Bīne un Hilda Vīka. Kad Brastiņam reiz aizrādīja uz mazo piekritēju skaitu, viņš atbildēja: "Dievturība visai ātri nelaidīs saknes tautā. Vispirms tai jāiesakņojas nedaudzo labāko latviešu sirdīs." Dievturu ideju ietekme atspoguļojusies arī Jēkaba Bīnes mākslā. Viens no visvairāk raksturojošajiem darbiem ir 1931. gadā tapušais "Māra, Dievs, Laima".

Dievturu dievkalpojums jeb daudzinājums 1928. gadā Rīgā. Pirmais no kreisās Ernests Brastiņš.

Foto: Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs

Latvijas dievturi šodien – reģistrā seši simti saviešu

Dievturu draudzes Latvijā atjaunojās līdz ar valsts neatkarības atgūšanu. Cik tad mūsdienās ir dievturu, kas apvienojušies sadraudzē?

Tieslietu ministrijas publiskais pārskats par reliģiskajām organizācijām liecina, ka 2023. gadā Latvijas Dievturu sadraudzē bija 571 loceklis, 12 draudzes, garīgā personāla skaits – 17 svētnieki, kuriem atbilstoši Sadraudzes noteiktajai kārtībai tiks piešķirtas laulāttiesības. Vairāk par dievturību un tās pārstāvjiem mūsdienu Latvijā var uzzināt vietnē "dievturi.lv". Kā teikts šajā mājaslapā, Latvijas Dievturu sadraudzi reliģiski vada dižvadonis Andrejs Broks (paši dievturi raksta un saka – Broku Andrejs), kura pārziņā ir Vecajo padome. Sadraudzi administratīvi vada valdes vadītājs Uģis Nastevičs (jeb Nasteviču Uģis), kura pārziņā ir valde, kas rīko ikdienas darbu.

Uz "Latvijas Avīzes" jautājumu, cik patlaban ir Dievturu sadraudzes locekļu, Uģis Nastevičs atbild: "Latvijas Dievturu sadraudzes reģistrā ir seši simti saviešu, kuri ir balsstiesīgi kopsapulcē. Būdami pašpietiekami savā reliģiskajā pārliecībā, dievturi nenodarbojas ar sludināšanu vai pievēršanu savai dievestībai, nedz arī pieprasa apliecināt savu "ticību". Vienlaikus, kā to rāda mūsu gadskārtas svētku un godu apmeklētāju, svētceļnieku un @Dievturi tīklotņu sekotāju skaita pieaugums, jāatzīst, ka ļaužu pulks, kam šķiet saistoša dievturība un tās vērtības, ir krietni plašāks. Un, neraugoties uz to, ka Latvijas sabiedriskajos plašsaziņas līdzekļos reliģiskā satura raidlaiku nemainīgi ieņēmis vienas reliģijas izpausmju klāsts, novērojam, ka arvien vairāk ļaužu savu garīgo meklējumu gaitā atrod ceļu uz pašu tautā izloloto latviskās dzīvesziņas kodolu, ko simt gadu pasaulē pazīst ar dievturības vārdu, un savu garīgo briedumu pauž Saviešu uzņemšanā."

Cik svētnieku paredzēts iekļaut Tieslietu ministrijai iesniedzamajā laulāttiesīgo Sadraudzes svētnieku sarakstā? "Šobrīd norit vīkšēju un svētnieku akreditācija. Saņemam vaicājumus un pieteikumus no ļaudīm, kas vēlas iegūt Latvijas Dievturu sadraudzes atzītu svētnieku godu. Atšķirībā no vairuma citu reliģisko savienību, kas sievietēm liedz kļūt par garīdzniecēm, Latvijas Dievturu sadraudze sniedz iespēju kā vīrietim, tā sievietei, saņemot iesvēti, kļūt par vīkšēju un svētnieku," informē U. Nastevičs.

Runājot par, cik cilvēku izmanto laulāšanās iespēju pēc dievturu tradīcijām, Dievturu sadraudzes valdes pārstāvis atsaucas uz 2017. gadā Latvijas Universitātes maģistra studiju programmā veiktu pētījumu (aptauja par ģimenes godiem ar mērķi izzināt latviešu dievestības ritu un ģimenes godu norises, kas rīkotas 2016. gadā, un to izplatības tendences) – tajā noskaidrots, ka 2016. gadā noturētas 95 krustabas, 250 vedības, 48 bedības un citas svētdarbības. Tā kā laulāttiesību ar juridisku spēku dievturiem līdz šim nav bijis, dati nav tikuši sistēmiski apkopoti. Statistiku veikšot no brīža, kad stāsies spēkā Latvijas Dievturu sadraudzes likums un noslēgusies dievturu vīkšēju un svētnieku akreditācija.

Kādi ir dievturu Dievi un tikumi? Lūk, neliels ieskats no "dievturi.lv": "Dievs, Māra un Laima mijiedarbojas kā dvēseliskā, vieliskā un laika ritējuma jeb liktenīgā trijotne – Debesu tēvs, Zemes māte un sievišķā Saule. [..] Vēlāk tām pakārtotas citas dievības. 

Dievturu ieskatā cilvēks ir iedzimti labestīgs un rīcības atbilstību noteic goda un kauna pretmetu pāris. Aizliegumu vietā dievturi iedrošina – esi labs, gudrs, darbīgs, daiļš, līksms, mīļš, saderīgs, devīgs, taisnīgs un dievbijīgs! 

Krustu krusts ir dievturības svētzīme. [..]." Dievturi sasveicinās, sakot "Dievspalīdz!" un "Sveicināti, labi ļaudis!" Atsveicinās, sakot "Ar Dievpalīgu!".

"Svētdarbības ērti piesakāmas mūsu oficiālajā tīmekļa vietnē "dievturi.lv", un, iespējams, tieši šī raksta lasītāji kļūs par pirmajiem saviešiem, kuriem būs lemts svinēt līdztiesīgas dievturu vedības savā cilmes zemē. Ar Dievpalīgu, lai top!" novēl U. Nastevičs.

Baznīcās oficiāli noslēgtās laulības – gadā ap tūkstoti

Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji

Atbilstoši Civillikuma 51. pantam Latvijā laulības ar juridiskām sekām var reģistrēt evaņģēlisko luterāņu, Romas katoļu, pareizticīgo, vecticībnieku, metodistu, baptistu, Septītās Dienas Adventistu un Mozus ticīgo (jūdaistu) konfesiju garīdznieki. Drīzumā šim pulkam pievienosies arī dievturi. Tieslietu ministrijas 2023. gada publiskajā pārskatā par reliģiskajām organizācijām lasāma statistika par reģitrētajām laulībām, ko savos pārskatos norādījušas reliģiskās savienības (baznīcas).

Reliģiskās savienības 2023. gadā kopā reģistrējušas 982 laulības. Salīdzinājumam, kāds ir kopējais Latvijā noslēgto laulību skaits, – Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2023. gadā reģistrētas 10 762 laulības, 2024. gadā 10 390 laulības.

Latvijas Dievturu sadraudzes likuma mērķis un uzdevums

Kā teikts Latvijas Dievturu sadraudzes likumā, tā mērķis ir sekmēt atklātas, tiesiskas un harmoniskas sabiedrības, kā arī kultūrvides attīstību. "Likuma uzdevums ir atbilstoši konstitucionālajām tradīcijām un Latvijas Republikas Satversmes 99. panta noteikumam regulēt valsts un Sadraudzes tiesiskās attiecības, kā arī noteikt valsts un Sadraudzes kopīgos uzdevumus sociālajā, tiesiskajā, izglītības un kultūras jomā, ievērojot to, ka dievturība kā Latvijā tradicionāla reliģija un to pārstāvošā Sadraudze jau ilgstoši pastāv Latvijā, tā ir uzticīga garīgajām un morālajām vērtībām, kopj latviešu valodu un tradīcijas, kā arī uztur tautas garīgo mantojumu."

Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora(-u) personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūras (EACEA) viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne EACEA nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.

Foto: Latvijas Mediji

Līdzfinansē LR Kultūras ministrija.

Foto: Publicitātes