Rīgā drošības dēļ aizliegs pārvietoties pa Daugavas ledu

Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas komiteja piektdien drošības apsvērumu dēļ uzdeva pilsētas izpilddirektoram Jānim Langem noteikt aizliegumu iedzīvotājiem pārvietoties pa Daugavas ledu.

Aizliegums atrasties uz Daugavas ledus stāsies spēkā sestdien, 7. februārī, un attiecīgo rīkojumu izpilddirektors plāno izdot jau šodien. Rīgas pašvaldības policijā (RPP) sagatavots plāns, kā uzraudzīt aizlieguma ievērošanu — paredzētas papildu patruļas, novērošana ar droniem, kā arī vietām tiks izvietotas norobežojošās lentas. Iedzīvotāju informēšanai izmantos arī skaņas pastiprinātājus. RPP priekšnieks Juris Lūkass norādīja, ka kontrole būs pastiprināta.

Lēmumu atbalstīja visi komitejas deputāti.

Diskusijās vairāki deputāti pauda atbalstu aizliegumam. Daži no vecākajiem deputātiem atgādināja par traģiskiem gadījumiem pagātnē, kad uz Daugavas ledus dzīvību zaudējuši vairāki bērni.

Deputāts Mārtiņš Šics (AS) norādīja, ka zemledus makšķernieki parasti ir informēti par riskiem, taču lielākas bažas rada jaunieši. Viņš uzsvēra, ka Daugavu nevar pielīdzināt salīdzinoši drošiem ezeriem, kā arī

atgādināja par 80. gados notikušu traģēdiju, kad ziemā Daugavā gāja bojā vairāki jaunieši.

RPP Drošības uz ūdens pārvaldes priekšnieks Aigars Monahovs sēdes sākumā informēja, ka policija ik dienu veic ledus biezuma monitoringu. Ņemot vērā starptautisko praksi, bija sagatavots arī rīkojums par atļauju atrasties uz ūdenstilpju ledus.

Piektdienas rītā veiktā apsekošana parādīja, ka ledus biezums Daugavā ir 20–40 centimetri un kopumā pietiekams cilvēku atrašanās uz ledus. Tomēr problēmas radījusi ielās kaisīto reaģentu kušana — tie nonākuši uz ledus un pasliktinājuši tā kvalitāti. Monahovs skaidroja, ka, lai arī biezums ir pietiekams, ledus struktūra kļuvusi irdena un nedroša, tādēļ nepieciešams aizliegums.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Rīgas reģiona pārvaldes 1. daļas komandieris Agris Asups norādīja, ka dienests nevar precīzi izvērtēt ledus kvalitāti, tomēr aicina iedzīvotājus nekāpt uz ledus, jo atklātu ūdenstilpju ledus nav pilnībā drošs un katram jāuzņemas atbildība par savu drošību.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra pārstāvis Kristiāns Pāps uzsvēra, ka centrs neatkarīgi no ledus biezuma vienmēr rekomendē nekāpt uz upes ledus, jo tas vienmēr saistīts ar risku.

Daugavā ir straumes, īpaši bīstamas vietas ir pie tiltu balstiem, kur iespējami izskalojumi.

Pāps piebilda, ka, lai gan iespējams veikt mērījumus, pilnībā uzticami sekot ledus stāvoklim ir sarežģīti. Turklāt Daugavā regulāri svārstās ūdenslīmenis, un tas var radīt plaisas un ledus atdalīšanos pie krastiem, jo upe nav salīdzināma ar nelielu, stabilu ūdenstilpi.

Ilgstoša sala laikā izņēmuma kārtā iedzīvotājiem nav aizliegts atrasties uz dažu Rīgas ūdenstilpju un jūras piekrastes ledus, taču jāņem vērā, ka ledus drošība var atšķirties, un daudzviet tas ir aizliegts.

Rīgas centrā iepriekš bija atcelts vispārējs aizliegums pārvietoties pa Daugavas ledu, tomēr joprojām bija spēkā liegums uzturēties uz ledus tuvāk par 50 metriem no tiltiem un pārvadiem.

Policija iepriekš brīdinājusi, ka zem tiltiem Daugavas ledus ir īpaši trausls un bīstams.

Par atrašanos uz ledus aizlieguma laikā var piemērot brīdinājumu vai naudas sodu līdz 100 eiro.