Ķīnā neilgā laikā viesojas vairāki rietumvalstu līderi

Apvienotās Karalistes premjerministra Kīra Stārmera vizītes laikā Pekinā britu valdības vadītājs apspriedies ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu un panācis vīzu režīma mīkstināšanu britu pilsoņiem.

Abu valstu līderi uzsvēruši nepieciešamību stiprināt sadarbību un uzlabot Londonas un Pekinas attiecības, kas pēdējo gadu laikā bija pasliktinājušās. Stārmera četru dienu vizīte, kas aizsākās trešdien, iecerēta, lai padarītu ciešākas abu valstu tirdzniecības attiecības un stiprinātu Apvienotās Karalistes ekonomisko izaugsmi, kas pēdējā laikā nav bijusi tik strauja, kā cerēts. Stārmera kritiķi tikmēr pauž uzskatu, ka leiboristu valdības pieeja Ķīnai ir pārlieku draudzīga un var radīt risku valsts drošībai. Tiek norādīts arī uz cilvēktiesību pārkāpumiem Ķīnā.

Neatgriezties "džungļos"

Pēdējo reizi britu premjers Pekinā viesojās 2018. gadā, kad Ķīnu apmeklēja Terēza Meja. Kopš tā brīža abu valstu attiecībās bija vērojams spriedzes pieaugums. Šī tomēr nav Stārmera pirmā tikšanās ar Sji. Abiem līderiem bija iespēja apspriesties G20 samitā Riodežaneiro 2024. gada novembrī. Tagad vizītē Ķīnā Stārmeru pavada aptuveni 60 biznesa un kultūras līderi. Ceturtdien britu premjers aizvadīja sarunas ar prezidentu Sji. Tās ilgušas stundu un divdesmit minūtes – par četrdesmit minūtēm ilgāk nekā sākotnēji tika ieplānots, norāda aģentūra "Associated Press". Lai arī ne Sji, ne arī Stārmers savos komentāros nepieminēja ASV prezidentu Donaldu Trampu, Baltā nama saimnieka neprognozējamā ārpolitika neapšaubāmi ir atradusies Ķīnā notiekošo sarunu fonā, secina apskatnieki. "Es ilgi esmu paudis, ka Apvienotajai Karalistei un Ķīnai ir vajadzīga ilgtermiņa, konsekventa un visaptveroša partnerība," paziņoja Stārmers. Līdzās sadarbības jautājumiem Sji savukārt nevairījās pieminēt arī abu valstu diplomātiskos sarežģījumus, kā arī pasaulē vērojamo nestabilitāti. "Ķīnas–Apvienotās Karalistes attiecības iepriekšējos gados piedzīvoja grūtības, kas nav ne vienas, ne otras valsts interesēs," norādīja Sji. 

"Pašreizējā nestabilajā un visu laiku mainīgajā situācijā (..) Ķīnai un Apvienotajai Karalistei ir jāstiprina dialogs un sadarbība, lai pasaulē saglabātu mieru un stabilitāti," 

uzsvēra Ķīnas prezidents. Ķīnas valsts televīzija CCTV, atspoguļojot sarunu gaitu, vēstījusi, ka Sji, konkrēti gan Trampa vadītās Savienotās Valstis nepieminot, paziņojis par nepieciešamību lielvalstīm ievērot starptautiskās tiesības, pretējā gadījumā pasaule atgriezīsies "džungļos".

Mēģina uzlabot attiecības

Stārmera vizīti apskatnieki vērtē kā mēģinājumu uzlabot abu valstu attiecības. Pavisam neilgi pirms Stārmera vizītes britu valdība apstiprināja jaunas Ķīnas vēstniecības būvniecību Londonā, lai arī kritiķi pauda bažas, ka, izmantojot milzīgā vēstniecības kompleksa atrašanās vietu, Ķīna varētu nodarboties ar spiegošanu. Neapmierinātību radījusi arī Ķīnas Krievijai sniegtā palīdzība. Tāpat britus neapmierina arī brīvību ierobežošana Honkongā, kas līdz 1997. gadam atradās Apvienotās Karalistes pārziņā, bet pēc tam nonāca Ķīnas varā. Stārmera vizīte Pekinā notiek nepilnus divus mēnešus pēc tam, kad Honkongas tiesa par vainīgu kūdīšanā uz sacelšanos atzina vienu no Honkongas demokrātijas ievērojamākajiem aizstāvjiem Džimiju Lai, kuram draud mūža ieslodzījums. Atbildot uz žurnālistu jautājumu, vai viņš sarunā ar Sji ir apspriedis arī cilvēktiesību jautājumus, Stārmers norādīja, ka abiem līderiem par šo tematu bijusi "cieņpilna diskusija".

Bezvīzu režīms

Pēc sarunām Stārmers pavēstīja, ka tajās izdevies panākt "konkrētus rezultātus". Starp nozīmīgākajiem minams bezvīzu režīms, kuru Ķīnā varēs baudīt briti. 

Apvienotās Karalistes pilsoņi, kuri Ķīnu apmeklēs kā tūristi vai darba darīšanās, tur varēs ierasties bez vīzas, ja ceļojums neilgs vairāk par 30 dienām. 

Šādas privilēģijas Ķīnā jau bauda, piemēram, Austrālijas, Francijas, Japānas un Vācijas pilsoņi, paziņojusi Dauningstrīta. Pagaidām nav zināms, kad tieši šāds bezvīzu režīms tiks ieviests, bet Londona cer, kas tas notiks pēc iespējas agrāk. Jāpiebilst, ka 2024. gadā Ķīnu apmeklēja 620 000 britu. Tiek ziņots arī par Apvienotajā Karalistē bāzētās farmācijas kompānijas "AstraZeneca" lēmumu Ķīnā veikt investīcijas 15 miljardu britu mārciņu (17,4 miljardi eiro) apmērā. Sarunas turpinās arī par citiem jautājumiem, tostarp par pakalpojumu sektoru. Stārmers īpaši uzsvēra, ka panācis Pekinas piekrišanu palīdzēt apkarot nelegālo imigrāciju uz Apvienoto Karalisti. Daudzās nelegālo imigrantu lietotajās laivās, kas tiek izmantotas ceļā pāri Lamanšam, esot Ķīnā ražoti motori, un Pekina paudusi gatavību šo jautājumu risināt. Jāpiebilst, ka pēdējā laikā Ķīnā viesojušies daudzi rietumvalstu politiķi. Šomēnes Ķīnu apmeklēja Dienvidkorejas, Kanādas un Somijas līderi, decembrī Pekinā viesojās Francijas prezidents Emanuels Makrons, bet februārī gaidāma Vācijas kanclera Frīdriha Merca vizīte. Savukārt aprīlī ieplānota ASV prezidenta Trampa viesošanās.