Kultūrzīmju izvēle: 6. nedēļa kultūrā — festivāli, izstādes, izrādes, koncerti, aktualitātes

Anita Bormane / Latvijas Avīze

2026. gada 04. februāris, 12:22

Klausies ziņu audio formātā

2026. gada 04. februāris, 12:22

Koncertprogrammā "Volfgangam Amadejam Mocartam – 270", kas skanēs piektdien, 6. februārī, Rīgas Kongresu namā, piedalīsies arī soprāns Katrīna Paula Felsberga.

Foto: Paula Čurkste/LETA / LETA

Piedāvājam ieskatu aktuālo kultūras notikumu kalendārā.

Reklāma

Ceļojums pa Vīnes mūzikas pasauli

No monumentāliem vokālsimfoniskiem opusiem līdz kamermūzikas smalkumiem – tik daudzveidīgu un piesātinātu programmu piedāvās festivāls "Vīnes klasika", kas notiks no piektdienas, 6., līdz 21. februārim, aicinot doties ceļojumā pa Vīnes garīgo un māksliniecisko pasauli.

Tā atklāšanā 6. februārī Rīgas Kongresu namā skanēs koncertprogramma "Volfgangam Amadejam Mocartam – 270". Ne vien kvantitatīvi, bet arī kvalitatīvi Volfganga Amadeja Mocarta atstātais muzikālais mantojums ir ārkārtīgi iespaidīgs un būtisks, savu aktualitāti nezaudējot arī mūslaiku pasaulē. Ģēnija 270. jubilejai veltītajā koncertprogrammā, pie diriģenta pults esot Aivim Greteram, apvienojušies kamerorķestris "Sinfonietta Rīga", Latvijas Radio koris un spilgts solistu ansamblis – soprāns Katrīna Paula Felsberga, soprāns Etīna Emīlija Saulīte un tenors Mārtiņš Šmaukstelis. Skanēs 41. simfonija ("Jupiters") un Kantāte "Davide Penitente". Volfganga Amadeja Mocarta profesionālā brieduma kulmināciju iezīmējošās trīs pēdējās simfonijas – simfonija Mibemolmažorā, 40. simfonija Solminorā un 41. simfonija Domažorā ("Jupiters") – tapušas salīdzinoši īsā laikā – 1788. gada vasaras mēnešos, savukārt kantāte "Davide Penitente" jeb "Dāvids nožēlo grēkus" ir apjomīgs vokālinstrumentāls darbs, kas sakņots Vecajā Derībā, Samuēla grāmatās un psalmos.

Edgara Vintera gaismas un gadalaiki

"Mans mērķis ir tiekties pretī gaismai, rādīt savās gleznās krāsas un noskaņas," teicis mākslinieks Edgars Vinters (1919–2014). Viens no Latvijas nozīmīgākajiem ainavu gleznotājiem, kura daiļradi raksturo gaismas spēles, dabas mainīgais ritms un patiesa mīlestība pret dzimteni. Viņa izstāde "Edgars Vinters. Laiks kustībā" līdz 25. aprīlim apskatāma mākslas galerijā "Art Platz". Ekspozīcijā apkopoti darbi, kas atklāj četru gadalaiku noskaņas un impresijas, vienlaikus akcentējot mākslinieka raksturīgo, dinamisko otas triepienu kā laika nepārtrauktas kustības zīmi. Kā izteikts plenērists Vinters strādājis gan uz audekla, gan kartona, meklējot līdzsvaru starp ūdeni un debesīm, pļavām, ziediem un labības laukiem. Viņa glezniecība veidojas kā poētiska apcere par redzēto un izjusto, kur skaistums netiek idealizēts, bet cildināts caur vienkāršību, brīvu faktūru un tiešu, nepastarpinātu vērojumu. Impresionistiskajai manierei raksturīgās gaismas vibrācijas, saules atspīdumi un kustības izjūta atklājas ritmiskos un dzīvīgos otas vilcienos. Vinters aktīvi piedalījās izstādēs kopš 20. gs. 40. gadu beigām, rīkoja personālizstādes Latvijā, kopš 90. gadu sākuma – Lielbritānijā un Vācijā.

Alekseja Naumova "Mana Parīze"

No piektdienas, 6. februāra, līdz 31. martam Jūrmalas Kultūrtelpas un vides dizaina centrā (Dubultos, Pils ielā 1) izstādē "Mana Parīze/Mon Paris" pirmo reizi būs iespēja vienuviet aplūkot Alekseja Naumova gleznotās Francijas galvaspilsētas ainavas. "Gleznot Parīzē vienmēr ir laime. Tu satiecies ar Parīzes ainavu, un atliek vienīgi to uzgleznot," atzīst gleznotājs, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors. Viņa mākslā Parīze atklājas kā spilgta individuālā redzējuma pieturvietas. Lai gan mākslinieks Francijas galvaspilsētas ielās ar krāsu kasti strādājis periodiski vairāku gadu garumā, šī būs pirmā izstāde, kurā vienviet redzamas tikai Parīzes ainavas. Izstāde iekārtota 19. gs. 2. pusē būvētā koka vasarnīcā "Villa Bellevue" (latviski "Skaistie skati"), vietā, kuras arhitektūra stāsta par tā laika aizrautību ar franču kultūru.

Ar smaidu – par nopietnām lietām

Kā uz novecošanos raudzīties bez rezignācijas, kā pasmaidīt par sevi, uzmundrināt otru un kopīgi piebremzēt laika straujo skrējienu? Šī ir vienmēr aktuāla tēma, tāpēc kaimiņvalsts Lietuvas teātra panākumi iedvesmojuši lokalizētai versijai Latvijas Nacionālo teātri, kas no ceturtdienas, 5. februāra, uz lielās skatuves piedāvās lietuviešu teātra sensāciju – Daivas Čepauskaites lugu "Kad atkal būsim jauni", ko iestudē Latvijā labi pazīstamais lietuviešu režisors Rolands Atkočūns. Tomēr, kā atzīst teātris, lielākā iestudējuma intriga būs tas, ka šoreiz uz skatuves būs vēl neredzēts aktieru ansamblis, Nacionālā teātra aktieru ansamblim pievienojoties divām spožām viesmāksliniecēm – Dailes teātra ilggadējai aktrisei Akvelīnai Līvmanei un Valmieras teātra aktrisei Baibai Valantei. Gaidāma izrāde, kurā netrūks smieklu, labas mūzikas un pat kustību partitūras.

Itāļu mūzikas pērles

Sestdien, 7. februārī, Rīgas Domā skanēs koncerts "Vivaldi. Itālija. Ceļš uz mirkli", kur uzstāsies Lāsma Meldere-Šestakova (baroka vijole), Anda Eglīte (kokle), Dace Priedīte (kokle), Artūrs Noviks (akordeons). Kā uzsver Rīgas Doma ērģelnieks Aigars Reinis, šī 17. gs. itāļu komponistu mūzikas programma solās būt īpaša ar ģeniālu komponistu partitūru lasījumiem un pārsteidzošiem skanējumiem. Un, lai gan šis nav bijis mērķtiecīgs ceļš tieši pie jaunatklājumiem, tie ir klātesoši ikvienā partitūrā, ikvienā interpretācijas brīdī.

Simfoniskie hiti ar LNSO

Rīt, 5. februārī, plkst. 12 un 19 Rīgas Kongresu namā Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) kopā ar stāstnieku Goran Goru aicina ikvienu pievienoties muzikālai diskusijai par ekoloģiju un klimata pārmaiņām. Koncertā "Simfoniskais hits ar Goran Gora. Vide un es" skanēs franču impresionista mūzikā Kloda Debisī, latviešu komponista Platona Buravicka, franču romantiķa Hektora Berlioza un čehu nacionālā romantisma pārstāvja Berdžiha Smetanas skaņdarbi. Uz skatuves stāstniekam pievienosies īpašā viešņa, pētniece Solvita Strāķe, bet solista lomā Platona Buravicka koncertā saksofonam un orķestrim "Plastmasas temperatūra" redzēsim saksofonistu Aigaru Raumani (attēlā). Simfoniskie hiti skanēs LNSO un portugāļa diriģenta Ruī Migela Markeša interpretācijās.

Mortens Traviks un Ziemeļkoreja

No rītdienas, 5. februāra, ierobežotā seansu skaitā kinoteātros Rīgā, Talsos un Siguldā ("Kino Bize" un "K. Suns" Rīgā, kā arī k/t "Auseklis" Talsos un Siguldas kultūras centrā "Siguldas devons") nonāks dokumentālā filma "Ziemeļi dienvidi vīrietis sieviete" – režisoru Mortena Travika un Sunas Kimas fiksētais stāsts par Ziemeļkorejas un Dienvidkorejas kultūru saplūsmi, kura tapšanā piedalījušies arī Latvijas kino veidotāji. "Lielā Kristapa" balvai par labāko dokumentālās filmas operatora darbu nominētā filma ir daļa no Rīgas Starptautiskā kinofestivāla kolekcijas – īpaši izmeklētas kino darbu izlases. Ziemeļkorejiete Judžina Hana pēc bēgšanas no dzimtenes nu Dienvidkoreju sauc par savām jaunajām mājām. Dibinājusi iepazīšanās aģentūru, kurā ziemeļkorejiešu sievietes saved kopā ar vietējiem vīriešiem, ar laulību biznesu un ziemeļkorejiešu bēgļu atbalstu, viņa mēģina dziedēt plaisu starp abām valstīm.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.