3. februāris vēsturē un senās avīzēs. Svarīgs jaunums Rīgas saviesīgajā dzīvē

1926. gada 3. februārī. Pirms 100 gadiem pa nedēļas nogali Rīga bija kļuvusi par vienu leģendāru "pasēdēšanas" vietu bagātāka – 2. februārī tobrīd jau tāpat slavenā un prestižā restorāna "Otto Schwarz" īpašnieki Kristiāns un Dora Jirgensoni Kaļķu ielas un Aspazijas ielas stūrī atvēra 20.–30. gadu pilsoniskās aprindās ārkārtīgi populāro kafejnīcu "Cafe’ de l’Opera".

Tautas mutē tā bija vienkārši "Operas kafejnīca" vai "Švarca kafejnīca", vai arī "Švarcītis". Restorāns "Otto Schwarz" bija izteikti elitāra politiķu, tirgotāju, rūpnieku un diplomātu maltīšu un oficiālu pusdienu vieta, bet "Švarcītis" skaitījās liberālāks, un tur pie kafijas tasēm daudzas stundas mēdza pavadīt tā laika rakstniecības, mākslas, mūzikas, teātru dzīves un žurnālistiskas zieds. Piemēram, literāti Kārlis Skalbe, Jānis Akuraters, Jānis Ziemeļnieks, Pāvils Rozītis, mākslinieki Leo Svemps, Jūlijs Madernieks un daudzi citi. Šā iemesla dēļ Švarca kafejnīca kā tikšanās un ideju apmaiņas vieta tiek pieminēta teju katrā vēlāk trimdā tapušā memuārliteratūras darbā vai atmiņās. Kā zināms, ēka, kurā tā atradās, gāja bojā Otrā pasaules kara laikā, tāpat kā "Romas viesnīca" un restorāns "Otto Schwarz". Padomju okupācijas gados šis ielu stūris ilgu laiku stāvēja tukšs un kalpoja vasaras kafejnīcai "Putnu dārzs", bet 90. gados tajā izbūvēja viesnīcu "Hotel de Rome", kas ir jau pavisam cits stāsts.

Kafejnīcas tapšanai un atklāšanai 1926. gada sākumā prese veltīja lielu uzmanību. Tas skaitījās ļoti ievērojams notikums Rīgas sabiedriskajā dzīvē. Tā žurnāls "Nedēļa" Operas kafejnīcu pieskaitīja "mākslinieciski visdižāki un omulīgāki ierīkotām publiskām telpām mūsu galvas pilsētā". Ieejas līmenī atradās augļu, delikatešu veikals un konditoreja, kā arī garderobe, par kuras izmantošanu "neņem sevišķu maksu", bet līdz kafejnīcai pa platām kāpnēm bija jāpakāpj stāvu augstāk. Laikabiedri slavēja gaumīgos interjerus, kuru autors bija mākslinieks Hermanis Grīnbergs (viņš 20. gs. 20. gadu sākumā noformēja arī Saeimas iekštelpas) un tēlnieks Jēkabs Legzdiņš. Īpaša ekstra skaitījās "ekspreso" kafijas sagatavošanas ierīce – "pieskaitāma pie ārzemju visjaunākiem izgudrojumiem", pirmā un tobrīd vienīgā visā Latvijā.

"Jaunākās Ziņas", 1926. gada 3. februārī

Stāmeriena. Nomedīti lūši. Pareizu medību un šaušanas biedrības nodaļa kopā ar mežu administrāciju noorganizēja 25. un 26. janvārī medības. Pirmā dienā virsmežzinis Zvirgzdiņš nošāva vienu lūsi. Tanī pat laikā bija ielenkts arī vilks, bet to neizdevās nogalināt. Otrā dienā, vairākiem medniekiem kopīgi šaujot, izdevās nošaut vēl vienu lūsi, kurš bija sevišķi liels un vecs.