NBS komandieris: Pretinieka sākotnējais uzbrukums neies pa dzelzceļu, bet tas būs svarīgs apgādei

Potenciālā pretinieka sākotnējais uzbrukums, visticamāk, netiktu īstenots, izmantojot dzelzceļu, tomēr vēlākajās fāzēs dzelzceļa infrastruktūra būtu būtiska pretinieka spēku apgādei, ja uzbrukums būtu sekmīgs. To intervijā norādījis Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Kaspars Pudāns.

Atbildot uz jautājumu par NBS nostāju attiecībā uz sliežu demontāžu pie austrumu robežas, Pudāns skaidroja, ka valsts aizsardzības plānos jau kopš to izstrādes ir paredzēta iespēja apdraudējuma gadījumā veidot šķēršļus, tostarp demontēt vai bojāt mobilitātes infrastruktūru, lai liegtu pretiniekam priekšrocības. Šādi pasākumi attiektos arī uz dzelzceļu.

"Mēs ļoti labi saprotam —, lai gan pa dzelzceļu primāri nevirzīsies pretinieka sākotnējais uzbrukums, uz tā pēc tam balstīsies pretinieka spēku apgāde nākamajās fāzēs, ja sākotnējais uzbrukums būs sekmīgs. Kad tika uzsākta Baltijas aizsardzības līnija, mums jau tika dotas tiesības sākt plānot dažādas aktivitātes un izvietot šķēršļus dažās vietās, kur tas jau ir izdarīts," uzsvēra NBS komandieris.

Viņš norādīja, ka

NBS rīcībā ir konkrēti rīcības plāni gadījumam, ja militārais apdraudējums pieaugtu,

tostarp par to, kā rīkoties ar dzelzceļa infrastruktūru situācijā, kad pretinieks jau ir uzsācis uzbrukumu vai tam tuvojas. Vienlaikus Pudāns akcentēja nepieciešamību šos jautājumus vērtēt kopīgi ar citām iesaistītajām pusēm, lai pieņemtie lēmumi pēc iespējas mazāk ietekmētu ekonomiku un vietējos iedzīvotājus.

Viņa ieskatā šāda izvērtēšana ļautu sagatavot detalizētāku rīcības plānu, nosakot, kādos brīžos un kādi lēmumi būtu jāpieņem. Pudāns arī uzsvēra, ka eskalācijas gadījumā dzelzceļš nebūtu galvenā NBS prioritāte, jo bruņotajiem spēkiem un sabiedrībai kopumā nāktos pieņemt virkni citu nozīmīgu lēmumu.

Komentējot, vai apdraudējuma gadījumā būtu pietiekami daudz laika sliežu demontāžai, Pudāns atzina, ka tas ir viens no būtiskākajiem jautājumiem, uz kuru atbildes iespējams gūt militāro mācību laikā izspēlējot dažādus scenārijus un pārbaudot NBS spējas.

"Mēs varam aprēķināt to, cik ilgs laiks nepieciešams, lai šādus pasākumus veiktu. Tad arī varam saprast, kas ir tas mirklis, kad būtu jāpieņem šādi lēmumi," piebilda NBS komandieris.

Pudāns norādīja, ka dzelzceļa infrastruktūras jautājums apspriests arī Baltijas valstu līmenī, taču situācija katrā valstī atšķiras.

Igaunijā abas dzelzceļa līnijas pie robežas šķērso upi, un tas nozīmē, ka tiltu iznīcināšana varētu dot ievērojamu militāru efektu.

Savukārt Lietuvā situāciju nosaka starpvalstu līgumi, kas paredz tranzīta nodrošināšanu uz Karaļauču anklāvu, tādējādi ierobežojot iespējas pieņemt līdzīgus lēmumus.

Aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie") šonedēļ intervijā LTV raidījumam "Rīta panorāma" sacīja, ka pašlaik tiek izstrādāts detalizēts plāns, lai nepieciešamības gadījumā operatīvi nodrošinātu ceļu un dzelzceļa infrastruktūras pārraušanu pie austrumu robežas.

Pēc ministra teiktā, gan Militārā padome, gan Satiksmes ministrija šajā jautājumā jau ir sagatavojušas un iesniegušas apkopotu informāciju.

Savukārt Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) žurnālistiem norādījusi, ka valdības līmenī neformāli jau notikušas diskusijas par dzelzceļa sliedēm agresorvalsts Krievijas virzienā. Pašlaik tiek meklēti risinājumi, kā draudu pieauguma gadījumā šo jautājumu neuzlikt kā papildu slogu NBS.