Saeimas vēlēšanas ar Jāni Ikstenu. Kas ievēlēs Saeimu?

Politiskā līdzdalība, tajā skaitā dalība parlamenta vēlēšanās, nereti tiek uzskatīta par demokrātijas veselības pazīmi.

Augstāka vēlētāju aktivitāte tiek interpretēta kā sabiedrības apmierinātības zīme, savukārt zemu līdzdalību saista ar pilsoņu vilšanos valdības darbā un pat demokrātijā kā pārvaldes sistēmā.

Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji

Kā redzams 1. attēlā, līdzdalība parlamenta vēlēšanās Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas ir slīdējusi lejup. Pat paviršs vērotājs spēs aizgūtnēm stāstīt par lielākām vai mazākām ķezām Latvijā, veikli sasaistot ļaužu neapmierinātību ar politiķiem un protestēšanu nebalsojot.

Līdztekus šādai vispārējai demokrātijas veselības stāvokļa mērīšanai līdzdalībai vēlēšanās ir milzīga praktiska nozīme. Dažas sabiedrības grupas jūtas vairāk sarūgtinātas un biežāk paliek mājās, bet citas grupas balso aktīvāk. Tas nereti ietekmē vēlēšanu rezultātus. Nevienmērīgās līdzdalības praktisko pusi pēdējos gados visspēcīgāk izjutuši briti. Referendumā par izstāšanos no Eiropas Savienības 2016. gadā eirooptimistiskie jaunieši piedalījās relatīvi mazāk, kas eiroskeptiskajiem vecāka gadagājuma ļaudīm ļāva gūt virsroku un izbalsot Apvienoto Karalisti no ES.

Fundamentālais praktiskais uzdevums ir noskaidrot, kuras sabiedrības grupas piedalīsies vēlēšanās aktīvāk un kurām partijām tāpēc būs labākas (vai sliktākas) izredzes uz Saeimas mandātiem, ņemot vērā aktīvāko grupu politiskās intereses. Īsi sakot – uzzināt, kuras sabiedrības grupas ievēlēs nākamo Saeimas sastāvu.

Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji

Šī gada maijā un jūnijā veiktā aptauja liecina (skat. 2. attēlu), ka divas trešdaļas balsstiesīgo Latvijas pilsoņu pauž augstu varbūtību piedalīties Saeimas vēlēšanās 3. oktobrī. Itin līdzīgu apņēmības līmeni pilsoņi ir pauduši arī iepriekš, kas mudina domāt, ka arī šogad nevaram sagaidīt līdzdalības līmeni, kas būtiski pārsniegtu 60 procentus no balsstiesīgo kopskaita. Tomēr būtiskākais ir tas, kādi faktori ir saistīti ar augstāku līdzdalības varbūtību jeb kuras sabiedrības grupas aktīvāk piedalīsies Saeimas sastāva izraudzīšanā.

Analizējot sociāli demogrāfisko rādītāju saikni ar apņēmību piedalīties vēlēšanās, redzam, ka augstāku gatavību pauž cilvēki ar augstākiem personiskajiem ienākumiem, kā arī latvieši un respondenti, kas biežāk apmeklē baznīcu. Bieži pieminētā saikne starp vecumu un dalību vēlēšanās, kā arī darbu sabiedriskajā sektorā un dalību vēlēšanās ir tik neliela, ka nav pieminēšanas vērta.

Arī pašu respondentu interese par politiku lieliski palīdz skaidrot dalību – kam tā interese lielāka, tas arī pauž augstāku varbūtību piedalīties. Praktiskās rīcības līmenī šī interese izpaužas arī kā informācijas meklēšana par politiskajām partijām vai atsevišķiem kandidātiem, pozitīvas attieksmes paušana pret politisku saturu sociālajos medijos, liekot tikšķus, vai sekošana partiju vai kandidātu profiliem sociālajos medijos. Tomēr šie cilvēki paši ļoti reti izvieto politiska rakstura informāciju savos sociālo mediju profilos.

Mediju lietošana ir gana nozīmīgs līdzdalības faktors. 

Cilvēki, kuri biežāk seko ziņām par politiku un aktuāliem notikumiem un kuri velta tam vairāk laika vienas dienas ietvaros, daudz biežāk apliecina augstu varbūtību piedalīties Saeimas vēlēšanās. 

Ir labi saskatāma sakarība ar latviešu mediju patēriņu: ļaudis, kuri biežāk gūst informāciju par politiku no televīzijas raidījumiem latviešu valodā un portāliem latviešu valodā, kā arī respondenti, kuri informāciju par aktuāliem notikumiem retāk (!) saņem no saziņas lietotnēm (piemēram, "Telegram"), norāda uz augstāku balsošanas varbūtību.

Aptaujā lūdzām respondentus novērtēt savus uzskatus trīs dažādās dimensijās. Oktobrī pie urnām biežāk dosies cilvēki, kuriem ir labēji uzskati sociāli ekonomiskajos jautājumos (atbalsts mazākai valsts lomai ekonomikā un sabiedrības dzīvē), kuriem rūp latviešu nacionālo interešu aizstāvība un kuri uzskata sevi par sociāli liberāliem jeb tādiem ļaudīm, kuri uzsver indivīda tiesības un brīvības, mazāk rūpējoties par tradīciju un sociālo normu ievērošanu.

Tomēr respondenti ne vienmēr precīzi novērtē savus politiskos uzskatus. Tāpēc aptaujā iekļāvām jautājumus, kas ļauj konkretizēt dalībnieku uzskatus. Izrādās, ka Latvijas pilsoņu vidū izplatīti ir populistiski uzskati. Vēl vairāk – cilvēki ar šādiem uzskatiem gatavojas aktīvi piedalīties Saeimas vēlēšanās. Nedaudz aktīvāki gatavojas būt tie, kuri uzskata, ka par savu sociālo nodrošinātību jārūpējas katram pašam, nevis valstij. Labi redzams, ka vēlēšanās piedalīties biežāk gatavojas tie, kas atbalsta mazākumtautību identitātes saglabāšanu un vienlaikus noraida cittautiešu plašāku iesaisti valsts pārvaldē. Augstāka gatavība piedalīties ir liberālāk noskaņotiem cilvēkiem, kuri atbalsta sieviešu iesaisti politikā. Tomēr viens no visspēcīgākajiem faktoriem, kas ļauj prognozēt augstāku līdzdalības varbūtību, ir nostalģijas neesamība pēc padomju laikiem. Šie papildus uzdotie jautājumi rāda, ka cilvēki kopumā spēj diezgan precīzi definēt savus politiskos uzskatus.

Tos cilvēkus, kuri pauduši augstu varbūtību piedalīties Saeimas vēlēšanās, lielā mērā satrauc tās pašas problēmas, kuras nodarbina sabiedrību kopumā. Tiesa, viņi jūtami biežāk akcentē bruņoto spēku un valsts aizsardzības spēju stiprināšanu, kā arī nedaudz biežāk – ekonomikas attīstības veicināšanu un budžeta deficīta mazināšanu. Savukārt viņus retāk nodarbina dzīves dārdzības mazināšana, kas acīmredzot saistīts ar šo cilvēku augstākiem ienākumiem.

Drošība turpina būt kā politiķu, tā visas sabiedrības uzmanības centrā. Tās uztvere ir saistīta arī ar dalību vēlēšanās. 

Pilsoņi, kas pauž augstu dalības varbūtību, apgalvo, ka jūtas personiski droši Latvijā, kaut gan viņi skaidri izjūt to, ka viņu personiskā drošība ir samazinājusies pēdējo trīs gadu laikā. Spēcīgākais personiskās nedrošības avots tiem, kuri gatavojas piedalīties Saeimas vēlēšanās, ir militārie draudi Latvijai. Tāpēc nepārsteidz, ka šie cilvēki tieši Krievijā redz vislielāko draudu avotu Latvijai kā valstij. Savukārt par draudzīgām valstīm šie respondenti uzskata Poliju un Ukrainu.

Apkopojot šos novērojumus, var apgalvot, ka vēlēšanās 3. oktobrī vairāk piedalīsies latvieši un relatīvi pārtikušāki cilvēki, kuri informāciju par notikumiem politikā gūst no medijiem latviešu valodā. Tie ir latviešu nacionālismam simpatizējoši un drīzāk labēji noskaņoti ekonomiskajos jautājumos, taču viņiem nedaudz tuvākas ir sociāli liberālas nostājas vērtību jautājumos. Viņi vairāk interesējas par politiku, aktīvāk meklē informāciju par to nekā vidusmēra pilsonis. Taču viņu prioritātes visai maz atšķiras no visu balsstiesīgo aktualitātēm. Viņi redz gan Latvijas, gan savas personiskās drošības situācijas pasliktināšanos, kas primāri saistīts ar Krievijas radītajiem militārajiem draudiem mūsu valstij.

Projektu finansē AS "Latvijas Mediji" un Konrāda Adenauera fonds.