Zūdošie Latvijas krogi

Kopš pagājušā gada ar Valsts kultūrkapitāla fonda, Vidzemes un Sēlijas vēsturisko zemju kultūras programmu finansējuma atbalstu top Latvijas vēsturisko krogu elektroniskais katalogs. Šobrīd procesā ir Vidzeme un Sēlija, bet, kā stāsta projekta vadītājs, vietnes "historia. lv" redaktors Valters Grīviņš, ideālajā variantā katalogā, kura iezīmes jau samanāmas minētā interneta resursa sadaļā "Vietas", būtu jāapraksta visi Latvijas krogi ar šī brīža situācijas fotofiksāciju, aprakstu, vēsturiskiem attēliem un arī vēsturisko notikumu atgādinājumiem.

Krogu situācijas apzināšana notiek pa noteiktiem ceļu posmiem, jo krogus, kā zināms, cēla pie ceļiem. "Vēsturiskās, līdz mūsdienām saglabājušās, no 18. gs. beigām līdz 20. gs. sākumam celtās krogu ēkas ir nozīmīga Latvijas arhitektūras mantojuma sastāvdaļa. Tie ir neaizstājami, Latvijā maz pētīti informācijas avoti par sava laika būvniecības tradīcijām," norāda Grīviņš. Daudzas krogu ēkas gājušas bojā karos, daudzas padomju okupācijas gados. Diemžēl bojāeja turpinās arī mūsdienās lauku apdzīvotības samazināšanās ietekmē.