Šļūcam prātīgi! Strauji pieaudzis pacientu skaits, kuri savainojušies, braucot ar ragaviņām

Braucot ar ragaviņām un pūšļiem no kalna, savainojas gan bērni, gan pieaugušie

Pēdējās dienās Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā strauji pieaudzis pacientu skaits, kuri savainojušies, braucot ar ragaviņām, apstiprināja Bērnu slimnīcas Neatliekamās medicīnas centra vadītājs Marks Ronis. Slimnīcā informēja, ka šā gada pirmajās dienās līdz 5. janvārim reģistrētas 47 ar ragaviņām saistītas traumas, bet otrdienas, 6. janvāra, rīta dati rādījuši – ir jau 52 cietušie. Pagājušā gadā kopā šādu traumu skaits bija 61. No visiem šogad traumas šādi guvušajiem stacionēt nācies septiņus bērnus.

Lauztas vai izmežģītas kājas un rokas, spēcīgi sasista galva vai mugura – tās ir raksturīgākās traumas, ar kurām saskaras ārsti arī citās slimnīcās. Neatliekamais medicīniskās palīdzības dienests jau iepriekš aicinājis ievērot drošību, baudot ziemas priekus – arī braucot ar ragaviņām no kalna. Jāpiebilst, ka šogad cietuši ne tikai bērni, arī pieaugušie, kuri no kalna braukuši ar ragavām un arī piepūšamajām kamerām.

Bērnu klīniskajā universitātes slimnīca (BKUS) informē, ka no šogad ziemas priekos cietušajiem ap 70% gadījumu ir gūtas vieglākas traumas, bet aptuveni 30% – smagākas. Smagākas traumas raksturo asiņošana, samaņas zudums un citi nopietni simptomi. BKUS Neatliekamās medicīnas centra vadītājs M. Ronis intervijā Latvijas Radio stāstīja: "Piemēram, bija gan mugurkaula trauma, kurai bija nepieciešama ķirurģiska ārstēšana, gan dziļa brūce kājai, ko bija nepieciešams šūt operāciju zālē. Arī viens augšstilba lūzums, kas prasīja ķirurģisku iejaukšanos. Svētdien man ārsts stāstīja, ka daudziem [cietušajiem] bija tā, ka kāds nokrita priekšā un bērns nevarēja apstāties vai nostūrēt, vai kā citādi, arī uzbrauca virsū. Vai ietriecās sētā, kokā, nevarēja pastūrēt. Tā kā izdarām secinājumu, ka tie ir šļūcamie, kurus ir grūti kontrolēt."

Visbiežāk jeb 44% gadījumu satraumējušies bērni 8–13 gadu vecumā. 20% bijuši 14–17 gadus veci, 20% – četrus līdz septiņus gadus veci, bet 12% – vienu līdz trīs gadus veci.

M. Ronis pieļauj, ka traumatisma pieaugumu varētu veicināt garās brīvdienas un sniegaini laikapstākļi, kad iedzīvotāji cenšas izmantot iespēju doties uz kalnu, taču, iespējams, ne vienmēr ievēro drošas uzvedības principus.

Arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) pēdējās dienās sniedzis palīdzību vairākiem cietušajiem ragavu braucējiem, pārsvarā bērniem un pusaudžiem. NMPD atzīmē, ka vairākos gadījumos bijušas smagas traumas, arī galvas traumas, sejaskaulu lūzumi, aizdomas par mugurkaula skriemeļu bojājumiem. Kopš sniega uzsnigšanas Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā vērsušies vairāki pieaugušie, kas ar ragavām vai piepūšamām kamerām baudījuši ziemas priekus. Slimnīcas uzņemšanas nodaļas vadītāja Luīze Raga-Kagaine Latvijas Radio stāstīja: "Šļūciens ar pūsli ir beidzies kaut kur atsitoties – pret kādu cietāku priekšmetu, koku vai sētu. Cietušajiem ir papēžkaula lūzumi, potīšu rajona lūzumi."

NMPD pārstāve Inga Vītola dod padomu – ja cilvēks atsities ar galvu vai muguru pret koku, nekādā gadījumā nevajadzētu viņu mēģināt piecelt vai kustināt. Ir jāsaglabā nekustīgais stāvoklis un jāzvana uz ārkārtas tālruni 112 vai 113.