Ielūkojamies senos laikrakstos. Ar kādu patosu Latvija tika pie Usūrijas jenotiem, par šaušanas sporta dzimšanu un mežsargu, kurš nelikumīgā kārtā nomedījis briežumāti valsts prezidentam rezervētā medību teritorijā.

Jauns vērtīgs kažokzvērs mūsu republikā

Izdevums "Padomju Jaunatne" 1948. gada oktobrī

Sperti pirmie soļi mūsu republikas faunas paplašināšanai ar jauniem vērtīgiem medību kažokzvēriem. Kā viens no pirmajiem pasākumiem šajā virzienā minams Usūrijas jenotu izlaišana brīvā dabā Smiltenes un Viļānu mežsaimniecībās. Šī vērtīgā medību kažokzvēra dzimtene ir Padomju Savienības Tālie austrumi – Usūrijas un Amūras upju baseins. Usūrijas jenots ir neliels zvēriņš tumši pelēki brūnganā krāsā ar tumšu akotu. Usūrijas jenoti ātri vairojas. Tie mājo alās, zem celmiem, nereti aizņem vecas lapsu un āpšu alas. Brīvā dabā palaisto Usūrijas jenotu aizsardzībai Latvijas PSR Ministru Padome pieņēma lēmumu, ar kuru noteikts, ka visā Latvijas PSR teritorijā aizliegta Usūrijas jenotu medīšana. Noteikts arī, ka par katru iznīcinātu jenotu alu vainīgais sodāms ar 1000 rubļiem un par katru iznīcinātu Usūrijas jenotu ar 5000 rubļiem.

Šaušanas sports Padomju Savienībā

Izdevums "Brīvais Zemnieks" 1940. gada oktobris

Šaušanas sports PSRS dzima tikai pēc Oktobra revolūcijas, jo cariskā Krievijā baidījās dot tautai ieročus. Par šaušanas sporta sākumu PSRS jāuzskata 1922. gadā nodibinātais pirmais sporta šaušanas pulciņš pie Galvenās fiziskās audzināšanas skolas. Tagad šaušanas sports izvērties par vienu no iemīļotākiem sporta veidiem. Simtiem tūkstoši piesavinās šaušanas mākslu, un miljoni padomju patriotu ar lepnumu nēsā Vorošilova strēlnieka nozīmi. Ar 1929. gadu Vissavienības strēlnieki sāka uzbrukumu pasaules rekordiem šaušanā. Tagad no 30 pastāvošiem rekordiem deviņi pieder Padomju Savienības šāvējiem, bet vēl no desmit rekordiem padomju strēlniekus šķir tikai viens līdz trīs punkti. Sacenšoties korespondencsacīkstēs ar Amerikas Savienoto Valstu šāvējiem ar mazkalibra šautenēm, PSRS šāvēji sasnieguši augstvērtīgus rezultātus: 1935. gadā Maskavas strēlnieku klubs sasniedzis 2741 punktu, bet viņa pretinieks Portsmutas klubs 2508 punktus. Dinamo sastādītā komanda 978 punktus, bet Ņujorkas klubs 928 punktus. 1936. gadā Maskavas centrālais strēlnieku klubs pārspēja Atlantas klubu ar 3857 pret 3511. 1937. gadā Staļingradas jaunatne pārspēja Linbrukas skolniekus ar 593 pret 590. Ne mazāk teicami bijuši arī Padomju Savienības sieviešu sasniegumi šaušanā. No 400 iespējamiem punktiem Kuzņecova sasniegusi 399, Balabajeva 398 un Gošina 397 punktus. Tik lielus panākumus šaušanas sportā bijis iespējams sasniegt, vienīgi pateicoties partijas un valdības šaušanas sportam veltītai lielajai uzmanībai. Piekrišanu guvusi arī šaušana kustošā mērķī, proti, mālu baložu šaušanā. Strēlniekiem no 15 metru attāluma jātrāpa no 55 līdz 65 metrus tālu lidojošos šķīvjos. Stendu strēlnieku skaits aug ar katru gadu. Mednieku sportistu skaits šogad pārsniedz 160 tūkstošus, kuru vidū ir 2000 sieviešu. Tā kā visā Savienībā izdotas ap 400 tūkstošiem medību apliecības, tad mednieku sportistu skaitu var rēķināt vēl lielāku. Pašreiz PSRS noslēdzies pirmais posms šī gada šaušanas sacensībām. Stenda sacensībās piedalās 50 labākie šāvēji no dažādām Padomju Savienības republikām. Šāvējam jāveic 300 šāvienu, pirmajā sērijā no 100 šāvieniem 94 trāpījumus atzīmējis kara mednieku biedrības šāvējs Kabanovs. Pēc pirmo triju dienu cīņām priekšgalā izvirzījies Borisenko. Šaušanā ar mazkalibra šautenēm pirmais Abaimovs, otrais Krucovs. Šķēršļu pārvarēšanā pirmais Ņikoforovs, otrais Freimanis, trešais Turkins. Šaušanā gāzu maskās pirmais Antonovs.

Mežsargs – malumednieks

Izdevums "Mednieks un Makšķernieks" 1932. gada oktobris

Ugāles virsmežniecības otrā iecirkņa mežniecībā šovasar par mežsargu atsūtīts kāds Juris Kaudze. Pirms dažām dienām iecirkņa mežzinis J. Kalniņš izdzirdis viņa apgaitā šāvienu. Uz mežziņa pieprasījumu, kas šāvis, mežsargs atbildējis, ka viņš šāvis vanagam. Mežniecībai tomēr radušās aizdomas, un, kad mežsarga viesis un radinieks taisījies braukt prom uz pastāvīgo dzīves vietu Rīgā, uz ceļa izlikti aizsargu slazdi. Mežsarga svaiņa čemodānā atrasta brieža gaļa. Izkratot paša mežsarga māju, atrasta iesālīta brieža gaļa, un pats mežsargs tad arī atzinies, ka viņš briedi neatļautā kārtā nošāvis. Ādu un brieža galvu vainīgais noslēpis, kā domā, lai nevarētu pierādīt, ka nošauta briežu māte, par kuras šaušanu draud lielāks sods nekā par briežu buļļa neatļautu nošaušanu. Tāda mežsarga rīcība Latvijas pastāvēšanas laikā reti piedzīvota. Arī mežzinis J. Kalniņš, malumednieka notvērējs, paskaidro, ka visā savā mūžā tāda nozieguma neesot pieredzējis. Vainīgo departaments ne tikai atlaiž no vietas, bet viņam draud arī bargs sods. Neatļautā šaušana notikusi valsts prezidentam rezervētajā medību rajonā. Mājas zagli esot grūti notvert, saka latviešu paruna. Šinī gadījumā nozieguma atklāšanā nopelni pieder mežziņa Kalniņa kunga uzmanībai un modrībai, par ko viņam izsakāms izjusts mednieka paldies. Mēs varam tikai vēlēties, ka šāda modrība lai valdītu pār visiem mūsu mežiem un to iemītniekiem.

Avots: Latvijas Nacionālā digitālā bibliotēka (www.periodika.lv)

Lasi oktobra žurnālā "Medības": 

  • Mārtiņš Dadeiks. Citiem skaidrot medību gudrības ir ļoti liela atbildība!
  • Justs Dzedons. Ko darīt un ko labāk nedarīt ar nomedīto briedi?
  • No kucēna par suni. Pusgads. Tuvojas pirmais pārejas vecums!
  • Zosis. Putns, kas nekad neatkāpjas
  • Kā medību mājas dīrūzi pārvērst atzītā mazjaudas kautuvē
  • Kā medījuma gaļa nokļūst pārtikas apritē
  • Šaušanas atbalsti. Kurš labāks?
  • Noskaidro, kāpēc šauj garām? Testējam stobra kameru Tactacam 6.0

Abonē žurnālu šeit

Žurnāla "Medības" oktobra numurs.