15.4 °C
Lasot etnogrāfiskos pierakstus, arī daiļliteratūru par lauku dzīvi, pavīd interesanti kāpostu vai gurķu skābēšanas apraksti, taču līdz precīzām receptēm netikt. No paaudzes paaudzē nodotās zināšanas balstās uz procesa apguvi praksē, uz smaržas un garšas sajūtām, uz laika izjūtu un siltuma vai karstuma noteikšanu bez termometra.
Ziemas krājumi jau gadsimtiem un pat vēl senāk top ar sālīšanu, skābēšanu, raudzēšanu, ko 21. gadsimtā dēvē vienkārši par fermentēšanu. Tas ir process, kurā rodas probiotikas jeb labās baktērijas, kas ne tikai palīdz saglabāt produktus, bet arī dara daudz laba organismam. Probiotikas veicina pareizu kuņģa un zarnu trakta darbību, piesaista B grupas vitamīnus, uzlabo imūnsistēmu, uzlabo ādu, regulē apetīti, palīdz samazināt svaru un vēl, un vēl.
Fermentētā tēja
Populārākais fermentētais augs zāļu tējai ir vējkaņepe jeb ugunspuķe, taču var izmēģināt arī ābeļu, skābo ķiršu, pīlādžu, meža vai mājas aveņu, irbeņu un vēl citu augu lapas. Veidojot savu īpašo dzērienu, fermentējumus var sajaukt kopā, var lietot atsevišķi. Recepšu ir daudz.
Senāk šo procesu veica maizes krāsnī pēc cepšanas, kad bija saglabājies mērens siltums.
Mūsdienās izmanto gan elektrisko cepeškrāsni, gan pirts lāvu un fermentē apmēram +45 līdz +55 grādu temperatūrā.
Visvienkāršākais un resursus vismazāk tērējošais paņēmiens ir atstāt trauku ar fermentējamo augu masu automašīnā, kura saulē pietiekami uzsilst.
Raksta autorei bija nepieciešamas divas saulainas dienas, lai pagatavotu vējkaņepes tēju.
Jāsavāc tīras, nenoputējušas, kukaiņu nebojātas, zaļas lapas. Vējkaņepei var ņemt arī ziedus. Lapas nedaudz pavītina ēnā, bet nesakaltē. Var samalt, var sagriezt, sarullēt, sastampāt vai sakapāt, lai sāk atdalīties sula. Sapilda 1–2 litru lielā stikla, māla vai emaljētā traukā. Neiesaku lielāku trauku, jo biezākai masai vidū fermentācija nebūs notikusi. Stingri nosedz ar vāku. Var likt arī puslitra vai litra stikla burkā ar aizgriežamo vāku.
Fermentācijas procesā bezskābekļa vidē augu lapas kļūs pamazām zaļpelēkas un tad arvien tumšāk brūnas. Ik pa laikam jāpārbauda, kāda ir smarža. Ja ir patīkama augļu–ziedu smarža, process norit veiksmīgi un tēja būs gatava.
Mitro masu izber pannā vai uz paplātes, izlīdzina plānā (ap 1 cm) kārtā un žāvē. Kad gandrīz sabirzt pirkstos, tad tēja ir pietiekami sausa, var bērt uzglabāšanas traukos, kā arī pagatavot dzērienu degustēšanai.
Skābēti un sālīti augi
Var skābēt vai sālīt skābenes līdzīgi kā kāpostus kopā ar citiem augiem – mazām bietītēm, rācenīšiem ar visām lapām. Tādus, retinot sakņu dārzu, parasti izmet kompostā vai atdod vistām.
Var skābēt skābenes kopā ar nezālēm – gārsu, balto balandu, lielo ceļteku, jaunām lielā dadža lapām. Visaromātiskākās būs mežā vai pļavā lasītās skābenes. Savukārt pārējiem augiem jābūt jauniem, ar mīkstām lapām un nepārkoksnētiem stublājiem.
