15.1 °C
Kalni mani sauc. Un, ja es neatbildēšu, to dziesma mani modinās katru nakti. Reiz tās bija Andu kalnu augstienes Peru un Bolīvijā un tumši zilā gaisma Talamankas kalnu grēdās Panamā un Kostarikā. Tad tie bija dižie Himalaji Dārmsalas reģionā Indijā vai Taizemes majestātiskās klintis. Arī Sīnāja pussalas tumšbrūno akmeņu valstība sauca manas pēdas pie sevis. Kad laiks doties, kalnu dziesma mani modina ik nakti… Līdz es saku – jā, jā, es nāku. Un tas notika atkal. Šoreiz tā bija Sjerranevada Beneficio kalnu grēdā.
Nolaidāmies Spānijas dienvidu lielpilsētā, senatnīgajā piejūras metropolē Malagā. Un jau tur saņēmām kalnu magnētisma devu. Bet mūsu mērķis bija nonākt vēl dziļāk kalnos. Mēs devāmies uz Rietumu pasaulē senāko un, iespējams, lielāko eksistējošu ekokopienu, sauktu Beneficio. Tā izveidota Sjerranevada kalnu grēdas majestātiskajā klintī un pakājē.
Lai nokļūtu Beneficio, ir aptuveni četras stundas jābrauc gar Vidusjūras Saules līci līdz Motrilai. Tālāk ceļš ved pusotru stundu augšup pa līkločiem līdz klinšu ieskautajai Orhivai. No turienes mums vajadzēja tikt uz mūsu apmetni uz kalna terases Beneficio ciemā.
Šajā reģionā vasara un savi +24 grādi turpinās līdz pat novembrim. Decembrī ierodas rudens ar dabas tik gaidīto lietu, dzestrām naktīm un zemākām temperatūrām kopumā.
Mēs apmetāmies mazā kalnu namiņā uz vienas no terasēm. Vienkāršā apmetne atradās kalnu klints vidusdaļā. Zem mums kokos bija noslēpies Beneficio hipiju ciemats, savukārt 3 h kāpiena attālumā virs mums slējās vēsturiskie baltie Kaņjara ciema mūri. Skatoties tālumā, skaidrā laikā varēja redzēt plašās Marokas zemes.
Hipiju ciematiņš Beneficio
Beneficio ir uzskatīta par lielāko funkcionējošo komūnu Rietumu pasaulē. 80. gadu beigās kāds labvēlis nodeva savas kalnu zemes īpašumu ļaužu rokās. Tas nozīmē, ka vēl līdz šai dienai gribētāji var nākt un uzsliet savu dzīves vietu un sākt bez atlīdzības tur dzīvot. Vienīgais noteikums, kas katram jauniņajam jāatceras – apmetni var celt tikai ar apkārt dzīvojošo kaimiņu piekrišanu.
Te nav tālruņa līniju, kanalizācijas sistēmu, gāzesvadu, nav transportlīdzekļu, nav ielu (tikai takas), nav atkritumu savākšanas, nav pasta pakalpojumu, veikalu un nav ciema karšu. Interneta savienojums ir vājš, elektrība no saules paneļiem pienāk tikai tiem, kuriem tādi ir. Ziemas laikā mākoņu dēļ elektrības pietiek dažām spuldzītēm un vienam telefonam.
Runā, ka uz vietas pastāvīgi Beneficio dzīvo aptuveni 200 ļaužu. Bet kurš gan to zina. Mēs te esam nonākuši ziemas mēnešos. Tāpēc dzīve te rit bez apmeklētāju un ciemiņu burzmas. Beneficio ielejā gar malu čalo kalna strauts. Tur arī lielākā daļa publisko māju. Ģimeņu mājā un bibliotēkā iegriežas tikai retais. Varenajā tipi katru vakaru rībina bungas. Un visur manāmi bērni, kuri ar Toma Sojera brīvību sirdīs dienas pavada spēlēs un izpētē.
