3. jūlijs vēsturē un senās avīzēs. "Ķirurģijas ģēnijs"

1875. gada 3. jūlijā. Pirms 150 gadiem Vupertāles tuvumā Rietumvācijā aušanas fabrikas inženiera ģimenē piedzima viens no izcilākajiem un ietekmīgākajiem 20. gadsimta ķirurgiem Ferdinands Zauerbruhs, kuru godina kā vienu no krūšu dobuma orgānu ķirurģijas pamatlicējiem.

1903./1904. gadā mediķis izstrādāja tā saukto Zauerbruha kameru, kas atrisināja līdz tam daudzas dzīvības prasījušu tehnisku problēmu. Proti, cilvēka krūšu dobumā spiediens ir zemāks nekā ārpusē, līdz ar to, operācijas laikā atverot krūškurvi, spiediens izlīdzinās, pacienta plaušas tiek pakļautas neierastam spiedienam, tās saplok un cilvēks nomirst. Zauerbruhs piedāvāja ģeniālu risinājumu – operācija jāveic hermētiskā kamerā, kurā atmosfēras spiediens ar vakuumsūkņu palīdzību tiek pazemināts. Ārpus kameras paliek tikai pacienta galva. Vispirms ķirurgs eksperimentēja ar dzīvniekiem, bet 1904. gadā uzstājās ar savas metodes izklāstu Vācijas ķirurgu kongresā un tūlīt pēc tam noorganizēja arī pirmo cilvēka paraugoperāciju. To uzskata par apvērsumu nozarē un krūšu kurvja orgānu ķirurģijas dzimšanas brīdi. Uzlabotā kamera ļāva operēt plaušu tuberkulozes slimniekus, izgriezt barības vada un citus krūšu dobuma orgānu audzējus. Intubācijas metode, kad operējamā elpošanas sistēma tiek uzturēta ar augstāku spiedienu, neļaujot tai saplakt, radās tikai desmitgades vēlāk, bet līdz tam "Zauerbruha kameras" bija neaizstājamas.

Pirmais pasaules karš radīja jaunus izaicinājumus, un mediķis pievērsās arī protēžu izstrādei. Par izcilu devumu uzskata "Zauerbruha roku" – ar sakropļotās rokas atlikušajiem muskuļiem darbināmu plaukstas protēzi. Neko tamlīdzīgu ķirurgi pirms viņa nebija paveikuši. Starpkaru laikā Zauerbruhu uzskatīja par vienu no labākajiem ķirurgiem pasaulē. Pie viņa uz klīniku Berlīnē devās daudzas prominences. Diskutabla tomēr ir Zauerbruha sadarbība ar Ādolfa Hitlera nacistu režīmu, kuram ārsts, bez šaubām, kalpoja un saņēma daudzus pagodinājumus. Viņa vārdu, gan ne tiešas līdzdalības sakarā, bet augsta līmeņa medicīnas funkcionāra lomā, piemin arī saistībā ar nacistu eksperimentiem ar koncentrācijas nometņu ieslodzītajiem. 1945. gada oktobrī Zauerbruhu par sadarbību ar nacistu režīmu sauca tiesas priekšā, taču attaisnoja, jo nebija pierādījumu, ka viņš veicis kādus noziegumus. Ķirurgs turpināja operēt līdz sirmam vecumam, kad jau sirga ar demenci un rezultāti vairs nebija tik droši.

"Rīgas Ziņas", 1925. gada 3. jūlijā

Kuldīgai nepieciešama dzelzceļsatiksme. Mums raksta: Visaktuālākais jautājums Kuldīgas dzīvē ir dzelzceļa līnijas jaunbūve, jo bez dzelzceļsatiksmes pilsēta saimnieciski nīkuļo un plašai apkārtnei laupīta iespēja normāli attīstīties. Bet Kuldīgas apvidus pieskaitāms pie visbagātākiem Latvijā. Nodibinot dzelzceļsatiksmi, varētu ne vien plašākos apmēros izvest uz mūsu pašu un ārzemju tirgiem lauksaimniecības ražojumus, bet arī būvkokus, merģeli, ģipsu, plienu, krītu un citas dabas bagātības, līdz ar to mūsu ārējās tirdzniecības aktīvs pieaugtu par dažu labu miljonu latu.