2. jūlijs vēsturē un senās avīzēs. "Mērnieku laiku" tēlu radītājs

1885. gada 2. jūlijā. Pirms 140 gadiem Madlienas pagastā muižas rentnieka ģimenē piedzima gleznotājs, viens no labākajiem grāmatu grafiķiem un arī viens no latviešu profesionālās scenogrāfijas pamatlicējiem Eduards Brencēns.

Tautā kā klasiska vērtība vispopulārākās un pazīstamākās ir viņa radītās ilustrācijas brāļu Kaudzīšu "Mērnieku laikiem", pēc kurām lielā mērā arī spriežam par varoņu izskatu. Lai nolūkotu prototipus tēliem, grafiķis pat apceļoja Piebalgu. Nacionālajā enciklopēdijā mākslas zinātnieks Aivars Leitis raksta: "E. Brencēns ir viens no vissvarīgākajiem latviešu māksliniekiem grāmatu grafikas jomā, kurš ilustrācijās vienotā simbiozē savienoja zīmējumu un literāro tekstu. Grāmatu grafikas klasikas darba "Mērnieku laiki" virtuozie sešdesmit zīmējumi kā tēlojumam atbilstoši vitāli paraugtipi ir kļuvuši par neizsmeļamu iedvesmas avotu vēlāko kino un teātra uzvedumu varoņu vizuālajam izskatam, par pamatu daudziem suvenīriem un humoristiskiem tēliem latviešu sīkplastikā." Taču kā izcilas atzīmē arī viņa ilustrācijas Jēkaba Janševska "Dzimtenei" un Augusta Deglava stāstam "Vecais pilskungs".

Zīmēšanu un scenogrāfijas pamatus Brencēns pirms Pirmā pasaules kara apguva Sanktpēterburgā, un, kaut tā nebija akadēmiska izglītība, jo tādai lauksaimnieka dēlam vienkārši pietrūka naudas, talants darīja savu. Atgriezies Latvijā īsi pirms Pirmā pasaules kara sākuma, mākslinieks guva atzinību ar teātra dekorāciju zīmēšanu vispirms vairākiem amatierteātriem Valmierā, bet tad arī Latvijas Nacionālajā teātrī, Latvijas Nacionālajā operā, Liepājas teātrī un Valmieras Drāmas teātrī.

Kā gleznotāju laikabiedri Brencēnu ievietoja "romantiķos ar sentimentālistisku pieskaņu", kurš pārsvarā attēloja lauku dzīves ainavas.

Brencēna mūža nogale izvērtās traģiska. Pēdējos gados viņš cieta no alkoholisma. 1926. gada nogalē no tuberkulozes nomira viņa sieva, bet pats mākslinieks, kā tolaik apgalvoja, bijis "praktiskai dzīvei nepiemērots". Alkoholisms, depresija un "brīži, kad sāka zust garīgais līdzsvars", traucēja pedagoga darbam, jo mākslinieks strādāja par zīmēšanas skolotāju Madonā. Atgūt līdzsvaru nav palīdzējusi arī otrā laulība 1928. gadā. Eduarda Brencēna mūžs noslēdzās Sarkankalna psihiatriskajā slimnīcā Rīgā, kur viņš 43 gadu vecumā nomira no smadzeņu triekas.

"Latvijas Sargs", 1925. gada 2. jūlijā

Kas fotogrāfiem aizliegts, "Jaunākām Ziņām" atļauts? "Jaunākās Ziņas" raksta, ka fotografēšana Rīgas Jūrmalā neesot noliegta, izņemot laiku, kad jūrā peldas bez kostīmiem. Domājams, ka, ja aizliegts kailus cilvēkus fotografēt, tad jo vairāk aizliegts šādus kailu cilvēku uzņēmumus ievietot laikrakstos, kaut gan pirms neilga laika šīs pašas "Jaunākās Ziņas" pasniedza saviem lasītājiem kailu vīriešu fotogrāfiju sakarā ar Daugavā atvērto peldu ietaisi. Jeb "Jaunākām Ziņām" viss atļauts un tikai nabaga fotogrāfiem jāpadodas dažādiem tikumības noteikumiem?