5. decembris vēsturē un senās avīzēs. Masu slepkavība Zlēkās

1944. gada 5. decembrī. Pirms 80 gadiem Ventspils apriņķa Zlēkās sākās nacistu soda ekspedīcija, kas ilga līdz 9. decembrim un kuras laikā, diemžēl arī ar latviešu policijas vienībās dienošo līdzdalību, nogalināja vairāk nekā 160 cilvēku, to skaitā ap 80 civiliedzīvotāju.

Pilnībā nodedzināja Graužu, Mūrnieku, Dižķīru, Vēveru un Zilumu mājas. Zlēku traģēdijas galvenais iemesls bija nacistu atriebība par pretestību, ko iepriekšējās kaujās pie Rendas un Zlēkām vāciešiem bija izrādījuši kurelieši, nodarot tiem jūtamus zaudējumus. Apkaimē ar iedzīvotāju atbalstu slēpās daudz vācu armijas, tostarp latviešu leģiona, dezertieru. Tur patvērumu bija raduši tāpat izklīdušie kurelieši. Atsevišķi zlēcinieki atbalstīja arī padomju "Sarkanās bultas" diversantus, kas tāpat bāzējās šejienes mežos, taču tas nebija galvenais, kas nacistiem radīja nepieciešamību "iztīrīt" Zlēkas un apkaimi. Padomju okupācijas periodā gan apgalvoja, ka soda ekspedīcija organizēta tieši tādēļ, ka vietējie atbalstījuši sarkanos partizānus. 

Par traģēdiju vairāk sāka runāt 60. gadu sākumā, un kurelieši šajā kontekstā vispār neparādījās. 

Tolaik padomju avīzēs traģisko notikumu aprakstīja apmēram tā: apkārtējo māju iedzīvotājiem "bija skaidrs vēstures likumsakarīgais process, ka vācu fašistu un to rokaspuišu – latviešu buržuāzisko nacionālistu – dienas ir skaitītas", tāpēc viņi atbalstījuši "Sarkanās bultas" padomju partizānus un par to tikuši hitleriešu noslepkavoti. 1965. gadā organizētā kampaņā no apkaimes kapsētām haotiski izraka tur apbedītos Zlēku notikumu upurus (nogalinātie bija ļoti dažādi ļaudis – ne tikai vietējie un dezertieri, bet arī bēgļi no Vidzemes, Latgales un pat Krievijas teritorijas) un pārapbedīja Zlēku centrā Karātavu kalniņā. 9. decembrī tur atklāja pieminekli – melnu granīta obelisku. 

Pastāv versija, ka obelisks, kas izskatās senāks, atvests vienā variantā no likvidētajiem Rīgas Lielajiem kapiem, bet citā – no Rīgas Latgales priekšpilsētas vecajiem ebreju kapiem. 

Jau tuvāk mūsdienām vieta papildināta piemiņas akmeņiem un piemineklī iekalta krusta zīme, kaut padomju laika teksts uz tā saglabāts. Jāpiebilst, ka 80. gadu sākumā Zlēkās gatavojās izveidot memoriālu, kur centrālajā daļā būtu "sērojošas sievietes figūra, kas veidota Kurzemes koka tēlniecības tradīciju ietekmē". Taču iecere netika īstenota.

"Latvijas Sargs", 1924. gada 5. decembrī

"Siseņi" provokatoru lomā. Aizvakar vakarā pulksten 8 progresīvie studenti, proti, sociālisti Danzing Palast telpās bija sarīkojuši vēlēšanas sapulci, kura bij visai vāji apmeklēta. Ar bramanīgu runu uzstājās biedrs Dziļleja. Līdz pulksten 11 vakarā sapulce noritēja kārtīgi, bet kad vēlēk D. ar savu mītiņa runu sāka apnikt, lielākā daļa apmeklētāju atstāja telpas. Kņadā, kurā dzīvu dalību ņēma provokācijas nolūkā ieradušies "siseņi", vienā otrā vietā sāka laist darbā krēslus. 

Nenoliedzami, ka te atkal "siseņi" uz Nacionālā kluba rēķina bij gribējuši izsaukt lielākas nekārtības, pat atklātus grautiņus. 

Pateicoties 3. policijas iecirkņa kārtībnieka enerģiskai rīcībai, lielāku skandālu izdevās novērst. Lielākā daļa provokatoru – "siseņu", kuri nēsāja apslēptas SSS nozīmes, nozuda burzmā. Sapulci pēc tam slēdza. Par skandāla laiku aizturēja kādu J. Zvaigznīti no Artilērijas ielas 13, kurš publiku apstrādājis ar krēsliem. Min. Z., kuru nogādāja uz iecirkni, ir viens no "siseņu" komandas dalībniekiem.