12.1 °C
Katru nakti, kad ejam gulēt, mēs dodamies ceļojumā ar savu astrālo ķermeni. Saikne ar fizisko ķermeni paliek, lai mēs jebkurā brīdī varētu atgriezties atpakaļ. Bet ko gan mēs darām miegā, kad guļam? Kurp mēs ceļojam? Tas ir tāpat, kā mēs ceļotu uz kādu jaunu valsti, tikai šī ir Garīgā pasaule. Mūsu dvēseles naktī cenšas sastapt būtnes, kas mūs pavirzītu vēl augstāk šajā Garīgajā pasaulē.
Svarīgākā biogrāfijas daļa
Cilvēkam ir jāguļ septiņas astoņas stundas. Tātad, ja parēķina – trešdaļu sava mūža mēs pavadām miegā! Laiks, ko pavadām guļot, arī ir mūsu biogrāfija. Pat vissvarīgākā tās daļa! Kas tad īsti notiek šajā laikā?
Piedzimstot daļa dvēseles paliek Garīgajā pasaulē – tā ar mums sarunājas astrālajā plānā. Ir arī cilvēki, kuri spēj astrālī staigāt – tie ir 10–20%. Šeit, uz Zemes, piedzimst 15–20% dvēseles. Šo procentu vienā cilvēkā var būt arī vairāk. Tādi ir harismātiskas personības – dižie komponisti, zinātnieki, dzejnieki, mākslinieki. Tieši šādiem cilvēkiem ir visvairāk dvēselisko iezīmju. Bet tādam parastam cilvēkam, kurš dzīvo ne sevišķi tikumisku dzīvi, dvēseliskā iedzimst ļoti maz.
Tādi cilvēki kā, piemēram, Hitlers, ir augstā iesvētības pakāpē, bet dvēseliskā viņos ir ļoti maz. Ja visa viņu dvēsele būtu šeit, pēc dzīves tā aizietu kosmiskajā mēslainē. Tāpēc iedzimst tikai daļa, kuru vēlāk var pārstrādāt – lai vēlāk viņš varētu skatīties, saprast un laboties. Šajā dzīvē tādas dvēseles pārbauda, dodot lielu varu (kā zināms, Hitlers šo pārbaudījumu neizturēja). Un nākamajās dzīvēs tas viss ir jāatstrādā! Tā ir karma.
Ienākot šajā pasaulē, mēs ienākam ar solījumu, kas mums dzīves laikā ir jāizpilda. Mēs, dvēseles, esam devušas šo solījumu piedzimstot, tikai esam to aizmirsušas. Reizēm to neapzinoties, neizpildot, beigās mēs tikai eksistējam šajā pasaulē. Tie, kas savā dzīvē dara to, kas viņiem patīk, kas viņus priecē, – tie šo solījumu neapzinoties pilda vislabāk un visprecīzāk. Cilvēkam ir jādara tas, ko viņš mīl un kas ir saskaņā ar viņa dvēseli. Jāpilda šis dotais solījums pašiem sev un dzīvei!
Tieši astrālais ķermenis ir tas, kas izsauc mums dažādas slimības. Savukārt lielākais dziedinātājs ir mūsu ēteriskais ķermenis. Tieši guļot, kad astrālais ķermenis ceļo, ētera ķermenis dziedina. Dziedinošie spēki ir mūsos – ikkatrā! Un dziedināt mēs sevi varam tikai un vienīgi naktī. Guļot. Miegā mēs nomierināmies, mums rodas jaunas idejas, attīstās radošums.
Tas, ko darām dienas laikā – vedam bērnus uz skolu, dodamies uz darbu, iepērkamies –, ir mazsvarīgi. Mēs strādājam ar sevi miegā! Tas ir mūsu Dieva dzirksts ritms, mūsu gara ritms.
Ceļojums cauri Saules sistēmai
Dienā mēs tik daudz ko piedzīvojam un pārdzīvojam, esam nobijušies par nezināmo... Un miegā mēs šīs problēmas risinām daudz vienkāršāk!
Kad esam apceļojuši planētu sfēras Garīgajā pasaulē, mēs esam mierā ar sevi un mostamies moži un dzīvespriecīgi, ar iniciatīvu. Jo esam atrisinājuši savas problēmas! Varam aizceļot pat līdz inkarnācijai, sastapt, atpazīt vēl kādu dvēseli. Šo visu pozitīvo enerģiju, ko saņemam, mēs ieliekam savā radošumā: cits mākslā, cits – dzejā, vēl kāds cits – žurnālistikā, piemēram. Un mēs jūtamies labi un arī radām šo labsajūtas gaisotni sev apkārt. Atrodoties miegā, Garīgajā pasaulē, tu izej cauri visai Saules sistēmai. Tāpēc pirms aizmigšanas jāpadomā par tām dzīves sfērām, kur tu gribētu kaut ko atrisināt, un tas jāiztēlojas.
