Ēkas apsardzi nodrošināja pat vairāki simti NKVD līdzstrādnieku, taču šiem apsargiem bija jāslēpjas no Staļina vai nu aiz durvīm, vai aiz sētas, vai vienkārši krūmos.
Staļina leģendārā dienvidu rezidence jeb vasarnīca Sočos ir ne tikai viena no kūrorta ievērojamām vietām, kas joprojām piesaista tūkstošiem apmeklētāju, bet arī noslēpumaina viņpasaules aktivitātes vieta. Šī boļševiku tirāna vasarnīca oficiāli iekļauta starptautiskajā spoku izziņu krājumā, kuru izveidojis angļu autors Džeimss Bārnijs.
Šajā krājumā iekļauta informācija tikai par dažām tādām vietām Krievijā, kur regulāri plosās viņpasaules spēki, un galvenokārt tās ir senas mājas Maskavā un Sanktpēterburgā. Bet Staļina vasarnīca Sočos ir vienīgais tādas neparastās aktivitātes objekts Krievijas dienvidos. Katrā ziņā krājuma autors Bārnijs uzskata, ka tur mītot paša Staļina spoks. Esot arī liecības, kuras snieguši vairāki apmeklētāji, apliecinot, ka paši savām acīm redzējuši boļševiku tirāna siluetu ar pīpes kātu rokās gan pašā ēkā, gan tās tuvumā ārpusē...
Ja sadomā ticēt tam, ka patiešām eksistē spoki, varētu pilnā mērā pieļaut, ka pēc aiziešanas viņā saulē Staļins “visam atlikušajam mūžam” izvēlējies tieši savu iemīļoto vasarnīcu. Jo vairāk arī tāpēc, ka tieši šī rezidence izceļas kā īpaši drūma vieta.
Zināms, ka Staļinam vispār bija 20 vasarnīcu rezidences: piecas Maskavas rajonā, četras Krimā, visas pārējās Kaukāzā un arī Sočos. Sākotnēji vadoņa veselības uzturēšanas nolūkā kūrortā par vasarnīcu pārbūvēja revolūcijas novākto brāļu Zenzinovu īpašumu, taču 30. gados Macestā sākās jaunas rezidences būvniecība, un tā bija “Jaunā Macesta”. Par Staļina vasarnīcas projekta autoru kļuva arhitekts Mirons Meržanovs, kurš tajā laikā ieņēma augstu ierēdņa amatu PSRS varas gaiteņos. Tieši viņš arī projektējis valsts vasarnīcu kompleksu partijas augstākajām aprindām “Bočarova strauts”, bet pēc tā ķērās pie vadoņa vasarnīcas būvēšanas, taču pieļāva kādu kļūdu, kuras dēļ teju vai nonāca nošaušanas kandidātu lokā.
18.4 °C
