Ci gun un trīs dārgumi, kas iekustina tavu enerģiju

Ja tu esi no tiem, kuri neilgojas regulāri iesvīst vai pārspēt savus rekordus, tomēr (un pamatoti!) uzskati, ka veselības uzturēšanai kustības ir nepieciešamas, un turklāt vēl vēlies šajās kustībās ielikt nodomu, ieklausīties savā ķermenī un gūt baudu no procesa, šī pirms 5000 gadiem izveidotā sistēma ir kā radīta tev! Šoreiz Spīganas Ģildē – ciguns un iemīļotas ciguna instruktores Maira Gūtmane un Zita Siliņa.

Pirmais un galvenais, kas jāsaprot par cigunu, – tā ir veselības uzturēšanas sistēma, nevis kāds maģisks rituāls (lai gan jāpiekrīt, ka līganās, plūstošās ciguna kustības, ko dažkārt pavada īpašas skaņas, nudien atgādina tādu kā maģisku deju). Ciguna instruktori nodarbības sākumā allaž atgādina, ka jāizvirza nodoms – ko vēlies šodien savingrot, un tieši šis apzinātības elements padara cigunu tik atšķirīgu no fizioterapijas vai sporta parastā.

Ciguna skolotāja Maira Gūtmane.

Foto: Astrīda Meirāne

"Ciguns ir darbs ar dzīvības enerģiju. Šī dzīvības enerģija ir visur mums apkārt," skaidro ciguna skolotāja Maira Gūtmane, "un šis ir veids, kā mēs varam enerģētiskajā pasaulē uzturēt tīrību sevī. Tāpat kā mēs kopjam savu fizisko ķermeni, mums ir jākopj savs enerģētiskais ķermenis, enerģētiskā pasaule!"

Bet – par visu pēc kārtas.

Trīs ciguna dārgumi

Šis mākslas veids, kā to dēvē instruktore Zita Siliņa, balstās uz trim vaļiem: uz nodomu, kustību un elpu. Šie arī ir tie virsrakstā minētie trīs dārgumi. Zita uzsver, ka visi trīs ir vienlīdz svarīgi.

• Nodoms ir tas, kas iekustina ci – enerģiju.
• Kustības uzdevums ir ķermeni atslābināt, bet vienlaikus arī stiprināt, mazināt blokus, uzlabot enerģijas plūsmu tā, lai visam ķermenim, visām locītavām cauri ietu enerģija un lai šī enerģijas plūsma būtu brīva.
• Elpa nodrošina svaigu ci no gaisa un palīdz atbrīvoties no nevajadzīgās ci. Tā ir dziļa, apzināta diafragmālā elpa: ieelpa ar vēderu un izelpa, kad vēders iztukšojas un naba it kā tuvojas mugurkaulam.

"Nodoms, kustība, elpa – tas viss kopā veido fantastisku apzinātības praksi, kuras laikā mēs veltām uzmanību tikai un vienīgi sev," stāsta Zita. "Cenšamies gan iedziļināties, gan būt mirklī šeit un tagad, atslābināties un vērot. Man ļoti, ļoti patīk šī vērošanas uzsvēršana! Mēs vērojam to, kas notiek ap mums, bet vēl svarīgāk ir veltīt sev laiku, nedalītu uzmanību un vērot. Piemēram, šodien mans ķermenis jūtas saspringts vai smags... Katru dienu mēs ievērojam kaut ko citu. Mēs izzinām sava ķermeņa valodu, iemācāmies laikus pamanīt, ja kaut kas šķiet aizdomīgs mūsu fiziskajā ķermenī. Varbūt kāda doma griežas uz riņķi un dara mani nelaimīgu, liek justies sliktāk..."

Kā tas strādā?

Tātad cigunojot mēs kustinām enerģijas, bet kā tas izpaužas ķermenī?

Meridiāni tavā ķermenī.

Foto: Shutterstock

Ķīnas medicīna runā par 12 galvenajiem meridiāniem, astoņiem sevišķajiem (tā dēvētajiem brīnumainajiem) meridiāniem un mazākiem tīklveida luo meridiāniem. Pa šiem meridiāniem plūst dzīvības enerģija – ci. Mazkustīgs dzīvesveids, kaitīgi ieradumi, sliktas domas un citi faktori šajos enerģijas kanālos var izveidot blokus, tādējādi ar attiecīgo meridiānu saistītais orgāns nesaņem gana enerģijas. Citiem vārdiem sakot – rodas problēma.

Katrai dzīvai būtnei ir sava, individuāla ci vibrācija, kas atšķirīgi iedarbojas uz sajūtām. Šādi izskatās hieroglifs, kas attēlo ci.

Foto: Shutterstock

Ciguns darbojas ar šiem aizsprostiem, līdzsvarojot un harmonizējot ci plūsmu, lai visi ķermeņa orgāni tiktu apgādāti un veselā miesā arī gars sajustos attiecīgi vesels.

Kam ciguns piemērots?

Gribētos teikt – visiem, tomēr ciguna instruktori norāda, ka iespējami veselības stāvokļi (onkoloģiskas saslimšanas, smagas hroniskas slimības, nopietnas garīgās saslimšanas u. tml.), kuros vispirms noteikti jākonsultējas ar ārstu. Taču, kā uzsver Maira, pamatā ciguns ir piemērots visiem: "Arī grūtnieces ir nākušas. Ja kaut kas sāp, tad var cigunot guļus, sēdus vai stāvus. Varbūt pat nepakustoties, bet vingrojot domās. Tas ir grūtāk, bet tas ir iespējams!"

Savukārt Zita uzskaita ciguna vingrošanas ieguvumus veselībai un patīkamos blakusefektus, kas palīdz dzīvot kvalitatīvāk un piepildītāk:

• labāks miegs,
• harmonizēts asinsspiediens,
• veselākas locītavas,
• veselāks mugurkauls,
• aug lokanība un līdzsvara sajūta,
• spriedzes vietā – harmonija,
• labāka kopējā pašsajūta,
• trenē šeit un tagad apzināšanos,
• atmostas radošums,
• nostiprinās saikne ar dabu.

Protams, tā ir vien daļa no ieguvumiem. Starp būtiskākajiem var minēt arī to, ka ciguna vingrojumi var mazināt fiziskas un emocionālas sāpes.

Tomēr nevar iekrist galējībās un piedēvēt cigunam brīnumdziedināšanas metodes titulu, jo veselības vingrošana ir daļa no visas plašās un detaļās izkoptās Ķīnas tradicionālās medicīnas – līdzās akupunktūrai, sudžok, sezonālās diētas principiem utt.

Nē, ciguns nav garlaicīgs!

Īstenībā tas ir piemērots drosmīgajiem un pacietīgajiem, arī nobriedušām personībām.

"Daudziem ciguns var šķist izteikti sievišķīga prakse. Jā, tas ir par iedziļināšanos, par klusumu, par apstāšanos un saudzīgu plūsmu. No tā baidās vīrieši – sastapt to savu sievišķīgo daļu. Taču drosmīgs vīrietis būs gatavs ieskatīties sevī un ieraudzīt arī to! Viņš ir nobriedis, jo viņam ir viss. Ar viņa vīrietību viss ir kārtībā. Nez kāpēc dažiem vīriešiem šķiet: elpot, rokas lēnām un plūstoši kustināt un ilgi stāvēt – tas ir tik garlaicīgi! Un kā viņš tur izskatīsies pēc Baltās dzērves?... Sievietei vienalga. Cigunā ir vajadzīga iedziļināšanās, un slinkākie uz iedziļināšanos ir tieši vīrieši," novērojusi Zita.

Vingrojums kā dzejas rinda

Vai ir īpaši ciguna vingrojumi kādai atsevišķai veselības tēmai, piemēram, sirdij, mugurai vai nierēm? Jā, ir arī tādi, un, iespējams, tu būsi pārsteigta par to, kādos vārdos ķīnieši šos vingrinājumus nodēvējuši. Spāre pieskaras ūdenim, Deviņi spoki izvelk zobenus, Vilkt deviņas govis aiz astes, Apskaut tīģeri un atgriezties kalnos – vai neizklausās pēc dzejas? Tieši šis poētisms palīdz iejusties tēlā, un zemapziņa, kā zināms, runā bildēs.

Zita stāsta: "Piemēram, vingrojums Satvert zvaigzni izklausās poētiski, taču tas ietver sevī neiedomājami daudz – uzlabo koordinācijas spējas, uzlabo mugurkaula veselību, palielina lokanību, atver locītavas, aktivē enerģijas plūsmu meridiānos, normalizē asinsspiedienu."

Pieci elementi pasaules pamatā

Piecu elementu – Uguns, Zemes, Koka, Ūdens un Metāla – mijiedarbība ir ķīniešu pasaules tvēruma un tajā skaitā izpratnes par veselību pamatā. Un arī ciguna kā veselības uzturēšanas instrumenta pamatā! Šī ir Zitas mīļākā tēma.

Pieci pasaules pamatelementi. 

Foto: Shutterstock

"Šī sistēma cigunā izšķir piecas stihijas, piecus elementus un piecus gadalaikus. Ķīnas medicīna runā par to, ka katrs elements ir saistīts ar kādu orgānu un orgānu sistēmām. Šī teorija man ir ļoti, ļoti mīļa un Metāls – vistuvākais elements," Zita neslēpj. Viņas vingrojumi Facebook grupā Ciguncilts arī ietver gadalaiku akcentus un valdošos elementus.

• Pavasaris ir Koka elements un zaļā krāsa. Orgāni – aknas un žultspūslis, saistītais orgāns – acis, redze. Emocija, kas atņem enerģiju aknām un žultspūslim, ir dusmas.
• Vasara ir Uguns elementa laiks, sarkanā krāsa. Orgāni – sirds, asinsvadi. Emocija – prieks. Jāharmonizē Uguns stihija, jārūpējas par to, lai tā nesāk izplatīties nekontrolēti, jo Ugunij ir tāda tendence. Ja Uguns ir par daudz, mēs izdegam, ir sirdslēkmes, augsts asinsspiediens. Ja Uguntiņas maz, tad mums nav radošās enerģijas, nav dzirkstelītes tiekties uz priekšu.
• Atvasara – Zemes elements, dzeltenā krāsa. Ražas laiks – augusts, septembris. Orgāni – kuņģis un liesa. Gremošana – gan ēdiena sagremošana, gan arī spēja sagremot informāciju. Zeme ir par sazemēšanos, par līdzcietību, rūpēm. Jo stabilāka, harmoniskāka tev ir šī Zemes enerģija, jo tu esi dāsnāka. Postošā emocija Zemei ir žēlošanās. Arī gribēšana būt vajadzīgai – kad nejūt vairs to robežu, kur vajadzētu atdalīties, atlaist.
• Rudens elements ir Metāls, krāsa – balta. Orgāni – plaušas, resnā zarna. Tā ir uzņemšana un atlaišana, ieelpa un izelpa. Un te ir emocija skumjas, nespēja atlaist. Tas atņem enerģiju plaušām un resnajai zarnai! Plaušas ir par spēju pateikt nē, stop. Arī par robežu pārkāpšanu, spēju izprast savu telpu un apzināties to.
• Ūdens ir ziema, krāsa – melna. Orgāni – nieres un urīnpūslis, saistītais maņu orgāns ir ausis. Ziema ir ļoti liela iedziļināšanās, klusums, tumsa un sasalums, ļoti dziļa un pamatīga būšana sevī. Bailes ir tās, kas atņem enerģiju nierēm, savukārt dzirde ir arī tas, ko mēs negribam dzirdēt. Dažreiz cilvēki saka: “Es negribu šo dzirdēt!” Tas var patiešām pasliktināt dzirdi. Un ūdens elements rāda to, no kā tu baidies, – iziet ārā, nepareizi runāt, dzīvot, dziļāk ieelpot, kustēties tad, kad mazdrusciņ sāk sāpēt… Starp citu, nierēm kaitē un enerģiju atņem arī skaļa mūzika.

Radīšanas un ārdīšanas cikli

Ūdens, Koks, Uguns, Zeme, Metāls – Ķīnas medicīnā to sauc par Radīšanas ciklu, kur viens elements pabaro nākamo, nākamais nākamo utt. Kamēr tu neesi pabarojis vienu elementu, netiec pie nākamā, un rodas problēmas, izjūk līdzsvars.

Zita skaidro: "Piemēram, šodien ir Ūdens elements. Es dzeru ūdeni, apmīļoju ūdeni ar vārdiem, es skaloju seju. Tas viss ir kā rituāls – dzīvot šeit un tagad. Rūpēties par to, lai organismam būtu pietiekami ūdens. Lai mēs meditētu daudz, lai ieietu sevī tāpēc, ka daba saka priekšā. Kad ir klusums, daba saka priekšā, ka ir vajadzība nomierināties. Sevišķi mums, sievietēm pēc 40 gadiem, tas ir vitāli svarīgi – izmantot šo klusumu, mieru un savienošanos ar sevi. Un baiļu atlaišanu! Es jau nesaku, ka jābūt bezbailīgiem, bet – tā māksla ļauties... Ūdens runā par ļaušanos. Par veseliem kauliem, līdz ar to – par veselām locītavām. Tā burbuļojošā upe."

Tālāk – pavasaris, plaukšana, dīgšana. Pirmais ledus kūst, pirmā sniegpulkstenīte izlien ārā. Šis ir par Koka elementu. Koks nāk pēc Ūdens. Ja Kokam nav bijis Ūdens, koks izkalst. Savukārt ja Ugunij – vasarai – nav bijis Koka, tad nav liesmas. Mēs varam iekurināt Uguni ar koku, un malka sadeg, un tad ir atkal Zeme. Zeme ir auglīga, un zemes dzīlēs rodas Metāls – rudens. Pēc tam attiecīgi atkal Ūdens. Tā tas cikls iet uz riņķi Ja skatās, var atrast likumsakarības.

"Piemēram, izdegšanas sindroms," novērojumos dalās Zita, "ja skatāmies šo piecu elementu ciklu, kas notika? Nemitīgs skrējiens, dzīvošana galvā. Domāšana, rēķināšana, konfliktu risināšana – tas viss ir Uguns. Tiklīdz kaut kas notiek, Uguns uzreiz dominē. Notiek postīšana. Ūdenim nav vairs pietiekami jaudas, lai ar Uguni tiktu galā." Ķīnas medicīnas teorijā to tā arī sauc par mātes un bērna ciklu – kad viens elements pabaro otru elementu. Savukārt tad, kad bērns jau māti sāk izmantot – pieprasa un paņem par daudz no mātes –, ir ārdīšanas cikls. Ārdīšanas cikls iet pretēji – Koks, Ūdens, Metāls, Zeme, Uguns: tā viņi atņem enerģiju viens otram...

Jautājums – vai es to spēšu?

Ja tevi ieinteresēja līdz šim izlasītais, nākamais jautājums varētu būt – vai man tas būs pa spēkam? Zitas interneta vietnē Ciguncilts.lv teikts: "Ciguns ir ci enerģijas izmantošanas māksla: tās iegūšana no apkārtējās vides, pārveidošana un izstarošana. Plašākā nozīmē ciguns ir māksla sevi uzturēt pie labas veselības, tā ir arī sava veida filozofija, domāšanas veids, kā nodibināt saikni starp cilvēku, apkārtējo pasauli un Visumu." Lai cigunotu, nav nepieciešams īpašs aprīkojums vai telpa – vien ērts apģērbs, kas netraucē brīvas kustības, un, vēlams, iespēja stabili stāvēt.

Savās tiešsaistes nodarbībās Zita allaž atgādina – dariet tik, cik varat, lai ir harmoniski, bez piespiešanās, ar vieglumu, ar baudu. Ja kaut ko nevari izdarīt – nedari! Vai – dari domās, tas arī strādā! Novērojot, kā kāds cilvēks vingro, mūsu smadzenes vingro līdzi, apgalvo Zita. "Cigunā viss notiek saudzīgi un ritmiski elpojot, jo tieši plūstoša un dziļa elpa ļauj saudzīgi, pat nemanāmi pastiept gan fascijas, gan muskuļus."

"Galvenais – nevajag domāt, ka kaut ko var sajaukt vai izdarīt nepareizi, jo enerģijai ir apziņa," skaidro Maira. "Mērķis ir iemācīties pildīt kustību kā vienam veselam. Kustēties tā, it kā mēs neko nedarītu. Lielākā labsajūta ir no tā, ka mēs iemācāmies kustēties vienoti. Un svarīgi arī saprast, kā ieviest cigunu savā ikdienā. Kā mēs varam cigunot dušā, piemēram. Nevis tikai nodarbībā." Īpaši labi uzpildīšanās ar dabas enerģijām, protams, noris brīvā dabā.

Cik bieži ir optimāli?

Zita dalās ar personīgo pieredzi: "Kāds man jautāja, vai nav par daudz katru rītu cigunot, kā es to daru? Gandrīz nekad nenotiek tā, ka cilvēks vingro katru rītu, jo tā nav spiesta lieta. Un, pasarg, Dievs, tas sāk veidoties ar negribu un ar nevaru, ar milzīgu piespiešanos! Atkal jautājums: kāds ir virsmērķis? Mans virsmērķis bija izmainīt savu dzīvi. Lielais virsmērķis bija kļūt par citu personību, labāko sevis versiju. Vēl virsmērķis bija būt veselai un iespējami mazāk lietot medikamentus. Tāpēc zināju, ka man jāvingro regulāri – katru dienu jāizdara solis pretim jaunai dzīvei un transformācijām!

Cigunam ir jābūt kā ieradumam – kā tīrīt zobus, kā ķemmēt matus. Tāpat arī kaut vai 15, 10 minūtes dienā ir jābūt ciguna vingrošanai. Regulāri cigunojot, mēs iestartējam savus pašdziedināšanās procesus. Ja nav rutīnas, ja kaut ko padara reizi mēnesī, rezultāta nebūs. Arī vienreiz nedēļā tāda īsta rezultāta nebūs! Vismaz sākuma posmā, kad uzstādīts lielais virsuzdevums, vajadzētu vingrot vismaz 21 dienu, lai izveidotos jauni ieradumi! Pēc tam ir tā, ka bez vingrošanas vairs negribas. Tāpēc, ka zini, cik tas ir forši! Cik labi ķermenis jūtas, cik labi galva strādā, kad izvingrots!"

Maira piebilst: "Galvenais ir bauda kustēties, prieks, smaids. Jo tas rada labsajūtas hormonus, kas mūsos paliek. Ja ejam ar stresu, mēģinām visu izdarīt perfekti, tas nestrādās! Visas domas vajag ielikt kaut kur citur, piemēram, iedomāties, ka domas ieliekam vēderā vai nolaižam ar liftu lejā. Tā mēs sev iegūstam to laiku un telpu. To tukšumu galvā.

Jāapzinās, kāpēc mēs to darām, – lai iegūtu enerģiju, atklātu spēku, kas ir mūsos. Enerģija vienmēr darbojas nodoma virzienā. Mums sev ir jāatbild uz jautājumu, ko un kāpēc vēlamies sasniegt. Un atbildei jābūt pozitīvai. Ja motivācija ir tāda, ka mēs kaut kam pretojamies, tas ir jāmaina. Uz pozitīvo. Un, ja motivācija ir atbilstoša, notiek brīnumi!"

__________

Zita Siliņa.

Foto: Inga Bitere

Zita Siliņa, sertificēta ciguna un taidzi instruktore www.ciguncilts.lv

"Jūtu aicinājumu dalīties ar šīm zināšanām, jo ciguns ir pilnībā mainījis manu dzīvi, atbrīvojot no veģetatīvās disfunkcijas, mazinājis locītavu stīvumu un muguras sāpes. Vēlos iedrošināt iepazīt cigunu arī tevi!

Astoņus gadus praktizēju cigunu pati un gandrīz tikpat gadus vadu grupu nodarbības. Cigunoju un nodarbības vadu katru dienu, tā iedrošinot cilvēkus veidot cigunu kā veselīgu ieradumu. Ciguns ir ne tikai mans darbs, bet arī mans dzīvesveids! Tas uzlabo pašsajūtu, mazina nogurumu un arī sāpes, ienes vairāk apzinātības un prieka dzīvē. Līdz ar ciguna ienākšanu mana dzīve ir kļuvusi gaišāka, vieglāka, visur spēju ieraudzīt pozitīvo (pat sīkumos)! Uztveru dzīvi kā līkumotu ceļu vai kalnu upi, kas mani nes nezināmajā. Es iemācījos ļauties, un katra diena ir kļuvusi aizraujoša.

Pavēro, kā tu elpo. Kā tu elpo – tā tu dzīvo! Es mācu cilvēkiem elpot plaši, viegli un drosmīgi! Kustēties viegli, brīvi un ļaujoties..."

__________

Maira Gūtmane.

Foto: Astrīda Meirāne

Maira Gūtmane, ar cigunu kopš 2001. gada, instruktore ar 15 gadu stāžu un nu jau arī skolotāja

Ciguns ir paņēmiens, kā iedot laiku un telpu sev. Galvenais – neuzskatīt to par brīnumu. Jo brīnumtabletes ārējā pasaulē nav! Man pašai pēc vingrošanas savulaik kļuva stipri labāk, bet pēc kāda laika es atkal jutu, ka kaut kas nāk atpakaļ – ne tik spēcīgi, bet kaut kas notiek. Un es sapratu, ka kāpju atkal uz tiem pašiem grābekļiem, daru tās pašas kļūdas, kuras pirms tam! Atkal aizmirstu par sevi. Ir tā tendence – kolīdz mēs atrisinām aktuālo problēmu, apēdam to brīnumtabletīti – viss, nevajag vairāk! Taču tā nenotiek.

Man ciguns ļoti, ļoti palīdzēja sakārtot manu situāciju (man bija veģetatīvā distonija). Tas sākās tā: bija iekšējs nodoms, ka man pašai jāķeras pie savas veselības kārtošanas. Jo tas, kā man sāka palīdzēt tradicionālā medicīna, mani neapmierina. Mani ļoti uzrunāja mans skolotājs Igors Kudrjavcevs, viņš ir ārsts, viņam ir sava pieredze. Ļoti uzrunāja arī atsauksmes no dalībniekiem. No 2001. gada es sāku. Jau pēc pirmās nodarbības sajutu, kaut kas ar mani ir citādi. Un, kad mēģināju analizēt un saprast, ko tieši ciguns maina, sapratu, ka tas man iedeva telpu un laiku sev, ko es biju pazaudējusi.

Es sajutu to labvēlīgo ietekmi. Un tad man bija doma, kā nodarbības var notikt reizi nedēļā? Tas ir par maz! Es darīju to katru vakaru pēc ierakstiem pati. Tāpēc ir tā, ja gribas vēl darīt, jādara. Ja kādam ir sajūta, ka gribas izvingrot vēlreiz dienas laikā to, kas bija nodarbībā, – tikai labāk būs. Tas nozīmē, ka par daudz enerģijas nevar būt!

PAR ŽURNĀLU "SPĪGANA"

"Spīgana" ir vienīgais ezoteriskas ievirzes žurnāls Latvijā, ko veido nevis žurnālisti, bet nozares praktiķi, daloties ar savām zināšanām, pieredzi un dzīvē pārbaudītiem ieteikumiem. Kopš iznākšanas sākuma (2020. gada februāra) "Spīgana" iepazīstina ar dažādām ezoterikas nozarēm – alternatīvās veselības praksēm, senajām zināšanām un šajā gadsimtā izveidotām sistēmām, kas rūpējas par cilvēka fizisko un garīgo veselumu, sava potenciāla un dvēseles uzdevuma apjautu.

Abonē žurnālu šeit.

"Spīgana".

Foto: Latvijas Mediji