Slepenie melnie caurumi

Mūsu galaktikas centrā atrodas melnais caurums, kura masa pielīdzināma četriem miljoniem Saules masas, un, pateicoties piesaistītās vielas skaidri izteiktajam ierāmējumam, tas esot ļoti labi saskatāms.

Taču tā tas nav gluži visos gadījumos, un astronomi apgalvojuši, ka supermasīvs melnais caurums esot praktiski ikvienā Visuma galaktikā, taču vairākumā gadījumu tas tur paslēpies – to nav iespējams saskatīt aiz necaurskatāma gāzu un putekļu priekškara. Tiesa, nesen pētnieki izgudrojuši efektīvu paņēmienu, kā atpazīt tādus nomaskētus melnos caurumus.

Mūsu Piena Ceļš vērtējams kā ļoti mierīga galaktika, tai jau ir vismaz 12 miljardi gadu, un vismaz dažu turpmāko miljardu gadu laikā nav paredzētas nekādas sadursmes ar citiem lieliem kaimiņiem. Tāpēc Piena Ceļa centrālais, supermasīvais melnais caurums apkārtesošo vielu aprij nesteidzīgi. Tieši saistībā ar šo īpašību Piena Ceļš atšķiras no daudzām citām, kurās atrodas aktīvi kodoli. Piemēram, no tā dēvētajām Seiferta galaktikām – ārēji it kā pilnībā tādi paši lēcveidīgi vai nepareizas formas spirālveidojumi, un tikai saistībā ar izdalīto starojumu var nojaust par to, ka ap centru sakoncentrējies liels daudzums starpzvaigžņu vielas. .

Par paradoksu varot uzskatīt, ka tieši šādi enerģētiskie caurumi ir pamanāmi. Tas lielā mērā atkarīgs no tā, kā konkrētā galaktika noorientēta attiecībā pret Zemi: ja var redzēt, piemēram, kopumā visu disku, tad arī centrālo melno caurumu varēs saskatīt, savukārt, ja galaktika tikai ir kā “caur ribām”, to gandrīz pilnībā aizsedz blīvs priekškars jeb struktūra tora formā.