Atskatāmies uz aizvadīto nedēļu: Eksports uz agresorvalsti, 12 stundas ar vaļēji brūci, Ķirsis

Cilvēks. Interesēja Rīga, ne amats. Kad jaunais Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis 2013. gadā pirmo reizi no Zatlera Reformu partijas kandidēja Rīgas domes vēlēšanās, viņš sarakstā bija otrais. Partija Rīgas domē neiekļuva, bet jau toreiz V. Ķirsis vēlējās savu politisko darbību saistīt ar darbu Rīgas pašvaldībā. No Reformu partijas viņš bija ievēlēts 11. Saeimā, bet no "Vienotības", kurā iestājās daļa bijušās Reformu partijas biedri, V. Ķirsi ievēlēja 12. Saeimā.

Viens no tuvākajiem jaunā mēra politiskajiem domubiedriem, "Jaunās Vienotības" frakcijas vadītāja vietnieks Edmunds Jurēvics ar V. Ķirsi strādājis kopā jau kopš Reformu partijas laikiem, bijis arī viņa kā Rīgas vicemēra biroja vadītājs. E. Jurēvics atceras: "Vilnis pārdzīvoja par Rīgu, kuru tolaik vadīja "Saskaņas" līderis Nils Ušakovs. Viņš nevarēja noskatīties, ka latviskās partijas neko nedara, lai to mainītu, apzinoties, cik Rīgai ir milzīga loma Latvijas ekonomikas attīstībā." Tāpēc V. Ķirsis 2017. gadā bija gatavs atstāt Saeimu un startēt uz Rīgu kā mēra kandidāts "Vienotībai" ļoti grūtā laikā. Rīgas domi viņš nekad neesot uzlūkojis kā "tramplīnu uz Saeimu" atšķirībā no vairāku citu partiju līderiem.

"Vilnis bija ļoti motivēts, bet mērķtiecīgi gāja nevis uz amatu, bet uz darbu pašvaldībā. Viņam patika iedziļināties katra jautājuma detaļās, ko varēja redzēt arī tagad domes sēdē. 

Kad opozīcija uzdeva jautājumus par konkrētiem darbiem Rīgā, viņš jutās kā zivs ūdenī,"

teica E. Jurēvics. Viņaprāt, no V. Ķirša rīdzinieki nesagaidīs skaistas runas, politisko šovu vai pārmaiņas pārmaiņu pēc, jo mēram patīkot praktiskas lietas, kurām ir rezultāts. Cilvēciski šajos vairāk nekā desmit gados V. Ķirsis neesot mainījies, kas liekot domāt, ka viņš paliks tikpat vienkāršs.

Pagājušonedēļ dienā, kad vēlēja domes priekšsēdi, "Gods kalpot Rīgai" frakcijas vadītājs Juris Radzevičs atcerējās, ko 2017. gadā kā toreizējais domes izpilddirektors bija sacījis par V. Ķirsi, ar kuru kopā spēlēja basketbolu. "Mums var nesakrist uzskati, bet Vilnis Ķirsis spēlē komandā. Kāds cilvēks ir uz laukuma, tāds ir arī dzīvē un darbā," toreiz teica J. Radzevičs. Tagad gan domes koalīcijas veidošanas laikā nevarēja redzēt, kas būs V. Ķirša kā mēra komanda, ja neskaita "JV" frakcijas vadītāju Olafu Pulku, bet viņu vadībā ir izdevies izveidot domes vairākumu. Un tā esot mēra komanda. Iepriekš liela loma pašvaldībā bija priekšsēža Mārtiņa Staķa birojam.

Šomēnes V. Ķirsim palika 43 gadi. Iespējams, viņa interese par politiku ir radusies jau senāk, jo 90. gadu sākumā no LNNK Rīgas domē bija ievēlēts viņa tēvs – arī Vilnis Ķirsis. Pirms iesaistīšanās politikā Ķirsis juniors bija biznesa konsultants SIA "Dambekalns", sniedzis konsultācijas arī laikā, kad vecākais brālis Valdemārs Dambekalns veidoja "Valmiermuižas alu". 

Brālis cerēja, ka V. Ķirsis iesaistīsies ģimenes biznesā, taču viņš Latvijas Universitātē iegūtās zināšanas ekonomikā izvēlējās likt lietā politikā. 

Pirms tam mērs ir beidzis Rīgas Hanzas vidusskolu, kopš 2014. gada viņš ir zemessargs. V. Ķirsis ir precējies, dzīvesbiedre Elīna Ķirse strādā medicīnā, ģimenē aug dēls.

Bažas. Pacientei liek ciest 12 stundas

Pagājšnedēļ daudzi "Facebook" izlasīja kādas mammas stāstu par viņas pieredzi Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS), kad viņas divgadīgajai meitiņai, kura nelaimes gadījumā bija guvusi lielas ar stiklu grieztas brūces, nācās gaidīt 12 stundas. Neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde ļoti operatīvi mazo pacienti bija nogādājusi BKUS, kur ārsts, novērtējis situāciju, uzreiz informējis, ka būs nepieciešama vispārējā narkoze, kas nozīmē, ka vajadzīga operāciju zāle. Taču... "Pulkstens ir 12 dienā. Iet stundas – ne divas, ne trīs, ne četras, ne piecas stundas. Tiek doti pretsāpju medikamenti, māsiņas izmisīgi maina apsējus un cenšas mierināt mani un bērnu. Pulkstenis ir pieci vakarā. Operāciju zālēs krīzes situācijas – dzīvības, nāves, potenciālas invaliditātes gadījumi. Manu bērnu nevar paņemt. Māsiņas dara, ko var. Absolūti sirds cilvēki," raksta bērna māte. Septiņos vakarā viņa saņem ziņu, ka neesot ķirurgu, kuri varētu bērnu operēt. 

"Divgadniekam nākas varonīgi turēties, kaut arī nav ne ēdis, nav dzēris, guļ ar vaļējām brūcēm astoņas stundas. 

Es nevaru raksturot tās bailes un bezcerību, kas pārņem, saprotot, ka vēl plkst. 21 tavu divgadnieku neviens nevar sašūt. Guļ, krājoties asiņu recekļiem uz pieaugušo pampera, bet varonīga. Māsiņu nopūtas, mierinājumi. Kā kara medicīna. [..] Plkst. 23.15, kad Silva sāk vemt un mana kliegšana pārbiedē pusi uzņemšanas, Silvu ved operēt," raksta sieviete.

Renāte Snipe, Bērnu slimnīcas virsārste, atbildot uz "Latvijas Avīzes" jautājumu, kā šāda neizdarība varēja rasties augstākā līmeņa slimnīcā, teic, ka konkrētajā dienā slimnīcā izveidojusies saspringta situācija, gaidot uz medicīnisko palīdzību, kuru varot sniegt ķirurgi. Tik ilga gaidīšana esot retos gadījumos, par to slimnīcas vadība vēlreiz atvainojoties mammai un bērnam. Neparedzēti ieilgusi sarežģīta neiroķirurģiska operācija, steidzamības kārtā bijis jāoperē tie pacienti, kas ievesti pirms mazās meitenes. Bet, tikko kļuvis skaidrs, ka būšot vajadzīgi papildu spēki, tā esot piesaistīti nepieciešamie speciālisti, un virsārste viņiem pateicas, jo viņi esot ieradušies ārpus sava darba laika.

Speciālistu trūkst visās slimnīcās, taču šajā gadījumā nav saprotams, kāpēc vadība gaidīja pusi dienas, lai izlemtu, ka jāpiesaista tie speciālisti, kuriem darba laiks ir beidzies.

Ja universitātes slimnīca vairs nespēj laikus sniegt ķirurģisko palīdzību akūtās situācijās, tad tās vadībai ir jāceļ trauksme un jautājums jārisina kopā ar Veselības ministriju.

Ministrijai vajadzētu arī paskatīties, kas notiek lielajās valsts kapitālsabiedrībās, – vai bērnu slimnīcas valdes priekšsēdētājam Valtam Ābolam, kurš vienlaikus ir arī Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas padomes loceklis, tomēr nevajadzētu vairāk iedziļināties savā saimniecībā, ne tik daudz rūpēties par citas apsaimniekošanu?

Pārsteigums. Joprojām eksportē uz Krieviju

Aizvadītajā trešdienā izcēlās liels tracis, pēc ekonomikas ministres Ilzes Indriksones rīkojuma Centrālajai statistikas pārvaldei (CSP) nododot atklātībā sarakstu ar Latvijas uzņēmumiem, kuri pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā it kā nebija pārtraukuši ražojumu eksportu uz Krieviju un Baltkrieviju. Starp sarakstā minētajiem bija, piemēram, "Latvijas finieris", "Valmieras stikla šķiedra", "Mikrotīkls", "SAF Tehnika", "Dobeles dzirnavnieks", "Madara Cosmetics", "Karavela" un citi dažādu nozaru uzņēmumi.

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure paziņoja, ka saraksts ir aplams, jo daļa tajā minēto uzņēmumu bija pārtraukuši jebkādus saimnieciskos sakarus tūlīt pēc 2022. gada 24. februārī Krievijas īstenotā iebrukuma Ukrainā.

Sašutumu pauda arī Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite – sarakstā minētā zivju pārstrādes uzņēmuma "Karavela" līdzīpašnieks. 

Uzņēmēju ieskatā šāds kļūdains saraksts grauj uzņēmumu reputāciju.

Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Lapiņš atvainojās uzņēmumiem, kuri pēc 2022. gada 24. februāra nekavējoties bija pārtraukuši sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju, kā arī snieguši ievērojamu finansiālu un cita veida atbalstu Ukrainai.

CSP priekšniece Aija Žīgure taisnojās, ka saraksts esot bezkaislīgs – tajā neesot ziņu ne par uzņēmumu lielumu, ne par darījumu raksturu. Dati par uzņēmumiem, kuri pērn veikuši kādas tirdzniecības darbības ar abām kaimiņvalstīm, esot saņemti no Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes.

Lai nomierinātu uzņēmējus, sarakstu steigšus laboja, izsvītrojot no tā uzņēmumus, kuri kopš pagājušā gada sākuma bija pārtraukuši darījumus ar Krieviju un Baltkrieviju.

Vai ar to būs nomierināta Latvijas sabiedrība, kas paudusi un pauž stingru nosodījumu Krievijas uzsāktajam karam un zvērībām Ukrainā, var rasties pamatotas šaubas, 

iepazīstoties ar ceturtdien publiskoto sarakstu "Eksportētāji uz Krieviju 2023. gada jūnijā. Provizoriskie dati". Tajā ir atrodami daudzu pazīstamu uzņēmumu nosaukumi, 

piemēram, medikamentu un ķīmiski farmaceitisko produktu ražošanas uzņēmums "Olainfarm", elektroinstrumentu ražotne "Rebir", mašīnbūves uzņēmums "Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca", pārtikas uzņēmums "Aizkraukles saldumi" un citi, kopskaitā 174 Latvijā reģistrēti uzņēmumi.

Sagatavojuši: Ināra Egle, Zigfrīds Dzedulis, Māra Libeka.