Kāda bija jēga no valdības restarta? Vai pēc arvien biežāk dzirdamās kritikas nebūtu jāvērtē arī aizsardzības ministra atbilstība amatam? Vai Ministru prezidente turpinās turēties pie apņēmības mazināt birokrātiju, bet neaiztikt ierēdņus? Vai nodokļu necelšana šobrīd nozīmē, ka tos nepaaugstinās arī 2026. gadā? Par šiem un citiem jautājumiem, uz kuriem līdz šim nav dzirdētas skaidras atbildes, ar premjerministri Eviku Siliņu ("Jaunā Vienotība") sarunājās "Latvijas Avīzes" žurnālisti Māris Antonevičs un Māra Libeka.
Klausāmies ekspertu atziņas, ka pērn Latvijas ekonomika piedzīvoja seklu recesiju, uzrādot vienu no vājākajiem rezultātiem visā Eiropas Savienībā. Arī prognozes par nākotni neesot iepriecinošas – jau šogad varot veidoties vairāk nekā 200 miljonu liels valsts budžeta deficīts. Turklāt neņemot vērā "Air Baltic", "Rail Baltica" un citas vajadzības. Vai jums ir plāns, kur ņemt naudu: samazināt izdevumus, aizņemties vai celt nodokļus?
E. Siliņa: Vispirms ir jāsamazina birokrātija, jāpalielina konkurētspēja un investīciju piesaiste, ko mēs jau darām. Pagājušajā gadā ir piesaistīts par sešiem procentiem vairāk investīciju nekā 2023. gadā. Tas ekonomikai dod lielas attīstības iespējas. Birokrātija netiek samazināta tādēļ, lai papīru būtu mazāk. Man kā valdības vadītājai politiskais uzstādījums ir, lai tiktu samazināti uzņēmumu iztērētie resursi, un tas dos iespēju palielināt to konkurētspēju. Mēs sākām ar bankām. Jūs noteikti jau esat pamanījuši, ka tagad tie, kuriem ir hipotekārie kredīti, var daudz ātrāk un lētāk pāriet uz citu banku, ja kaut kas neapmierina. Tas nozīmē, ka bankām ir daudz vairāk jāstrādā un jāpiedāvā konkurētspējīgāki pakalpojumi. Pagājušajā gadā tika nolemts, ka bankas maksās solidaritātes nodokli, ja divas reizes nepalielinās savu kreditēšanas jaudu. Bankas operatīvi to dara, un tas veicina konkurences palielināšanos banku starpā. To pakalpojumi uzņēmumiem kļūst lētāki un labāki.
Birokrātija ir samazināta arī nekustamo īpašumu jomā. Kādreiz būvniecība pēc projekta apstiprināšanas notika trīs gadus, bet patlaban tie ir divi gadi.
Iedomājieties, kāds ietaupījums tas ir uzņēmumam, cik projektu vairāk var attīstīt investors Latvijā! Tas parādās arī mūsu aprēķinos par investīcijām – tās ir augušas un nu jau šajā jomā apsteidzam Lietuvu.
Mūsu dati rāda, ka pirmajā ceturksnī ir sasniegts labs rezultāts nodokļu ieņēmumos – Latvijā ir iekasēts par 47 miljoniem eiro vairāk, nekā bija plānots.
Vai jūs apstrīdat ekspertu secināto par sagaidāmo vairāk nekā 200 miljonu lielu iztrūkumu budžetā?
Iztrūkumu kam?
Tā ir nauda, kuras trūkst, lai finansētu vajadzīgos izdevumus.
Jautājums: ko grib finansēt? Ir skaidrs, ka šobrīd valsts budžets ir sabalansēts četriem gadiem. Tur nav tāda iztrūkuma. Jāņem vērā, ka, piemēram, "Rail Baltica" tiek daļēji finansēts no Eiropas Savienības naudas.