Šodien, 29. aprīlī, Starptautiskajā Dejas dienā, kad koncertzālē "Cēsis" pasniegs Dejas balvu, to saņems arī baleta mākslinieki. Bet turpmāk viņu vārdi parādīsies starp "Spēlmaņu nakts" nominantiem. Par šīm izmaiņām runājam ar Latvijas Profesionālā baleta asociācijas prezidenti, baleta pedagoģi un repetitori Initu Upmali.
Baleta asociāciju vadījušas sabiedrībā pazīstamas personības, piemēram, pirms trīsdesmit gadiem šo sabiedrisko organizāciju dibinājusī baleta māksliniece un pedagoģe Ausma Dragone, baleta solists, slavenais "vella kalps" Artūrs Ēķis un baleta festivāla "No klasikas līdz avangardam" aizsācēja un īstenotāja Lita Beiris.
Kad apmēram pirms gada par Latvijas Profesionālā baleta asociācijas prezidenti ievēlēja Initu Upmali, bija, kas vaicāja – no kuras dejas jomas viņa nāk? Jo pēc divdesmit Nacionālajā baletā nodejotiem gadiem (1980–2000) un, otrreiz apprecoties, baleta soliste Inita Rumjanceva sāka dzīvi no jauna ar otrā vīra uzvārdu kā Inita Upmale. Baleta karjeras laikā, būdama viena no vadošajām solistēm, viņa dejojusi Odetu un Odīliju "Gulbju ezerā", Cerību feju "Apburtajā princesē", Zobeīdu "Šeherezādē", Mirtu "Žizelē", Francisku "Pie Zilās Donavas"…
Inita, sakiet, lūdzu, kādi īsti ir baleta asociācijas uzdevumi un mērķi?
I. Upmale: Beidzoties baleta dejotāja karjerai, teātra durvis aizveras, un viss – vari iet uz visām četrām debespusēm, kur nu katram liktenis lēmis. Savulaik Ausma Dragone vēlējās, lai mēs turamies kopā un pacīnāmies cits par citu, uzmanām, rūpējamies par senioru veselību, aizstāvam savas tiesības, mēģinām izkarot noteiktas privilēģijas mūsu invalīdiem. Jo pēc lielās baleta dejotāja slodzes daudziem, kā tagad saka jaunie, ir titāna locītavas gūžās vai ceļgalos. Mēģinām finansiāli palīdzēt tiem, kuri palikuši vieni. Lai nav tā, ka cilvēks jūtas atstumts un pamests. Protams, ir, kas nevēlas iesaistīties, jūtas gana pašpietiekami, taču viena liela daļa grib būt šajā kopienā un trīs vai četras reizes gadā satikties. Jo karjeras laikā teātrī vai puspuds sāls kopā apēsts. Un baleta asociācija, protams, iesaistās arī šīs mākslas jomas aktualitātēs. Tā kopā ar Latvijas Nacionālo operu un baletu mūsu asociācija bija tā, kas šogad Helēnas Tangijevas-Birznieces balvai izvirzīja baleta solistu Raimondu Martinovu, kurš apbalvojumu saņems jūnija sākumā Smiļģa muzejā.
Ik pa laikam uzpeld tēma par izdienas pensijām, sak, vai un kāpēc tās vajadzīgas?
Nezinātājam var likties: kā tad tā – jauni cilvēki aiziet pensijā… Minēšu piemēru no dzīves. Mūsu asociācijā darbojas bijusī dejotāja, joprojām ļoti skaista sieviete. Paskatoties uz viņu, nekad nepateiksi, ka pensionāre un būtībā invalīde. Jo viņai ir slimas pēdas, slima mugura…
Lai cik nežēlīgi tas būtu, daudzi ar melno humoru viņai līdzīgos sauc par skaistajiem
13.1 °C
