5 °C
Saspiestība, vientulība, vietu trūkums – tās ir tikai dažas no problēmām, kas novērotas sociālās aprūpes centros (SAC) Latvijā un kuras publikācijā "Kad visiem būs cienīgas vecumdienas?" izgaismoja "Latvijas Avīze" 27. marta numurā. Kā tās risina dažādos Latvijas reģionos, un ar kādiem izaicinājumiem sastopas novadu laikrakstu apciemotie aprūpes centri?
Laikraksts "Zemgales Ziņas" stāsta par Aivara pieredzi. Viņš Ozolnieku pašvaldības sociālās aprūpes centrā "Zemgale" sākotnēji plānojis padzīvot tikai dažus mēnešus, taču šogad aprit jau 20 gadi, kopš šī vieta kļuvusi par viņa mājām. Daudzi iemītnieki apzinās, ka atgriešanās ierastajā vidē vairs nav iespējama, tāpēc izvēlas par labu pastāvīgai dzīvei aprūpes namā. Lai gan pansionāti daudziem kļūst par mājām līdz viņu mūža galam, sabiedrībā joprojām pastāv dažādi priekšstati par šīm iestādēm.
Viens no veidiem, kā Gulbenes SAC "Jaungulbenes Alejas" cenšas mazināt aizspriedumus par dzīvi aprūpes namos, ir daloties ar iemītnieku ikdienas gaitām sociālajos tīklos. Arī ārzemju mediji norāda, ka sociālo tīklu izmantošana kļūst par būtisku ieguvumu aprūpes centriem – tas veicina iestāžu redzamību, vienlaikus laužot sabiedrībā iesakņojušos stereotipus. "Pandēmijas laikā spēkā bija apmeklējumu ierobežojumi un tuvinieki nevarēja ciemoties pie saviem senioriem. Turklāt daudzi tuvinieki dzīvo ārzemēs un arī pēc pandēmijas nevarēja bieži braukt uz Latviju. Sākām organizēt senioru un viņu tuvinieku videozvanus saziņas vietnē "Whatsapp". Nākamais solis bija "Facebook" lapas izveide, kur regulāri dalāmies ar ikdienas notikumiem," laikrakstam "Dzirkstele" stāsta "Jaungulbenes Alejas" vadītāja Marika Andževa. Ideja par komunikāciju sociālajos tīklos radusies pēc tuvinieku iniciatīvas, un tā ir guvusi lielu atsaucību: "Jūtam, ka tuvinieki seko līdzi notikumiem, vēlāk piezvana un dalās savos iespaidos par redzētajiem fotoattēliem ar savējiem."
Privātā priekšrocības
Dzīves kvalitāte un pieejamo pakalpojumu klāsts pansionātos lielā mērā ir atkarīgs no pašas iestādes iespējām un statusa. Proti, vai aprūpes centrs ir privāts vai pašvaldības pārziņā. Piemēram, biedrības "Latvijas Sarkanais krusts" (LSK) pārraudzībā ir 22 aprūpes nami visā Latvijā, tostarp no 31. marta arī Bauskas novada "Atvasara". Kā sarunā ar laikrakstu "Bauskas Dzīve" teikusi LSK Zemgales komitejas izpilddirektore Inta Savicka, organizācijas priekšrocība ir tieši šis statuss.
LSK nav valsts iestāde, kas nozīmē, ka tai nav jāievēro smagnējās iepirkumu procedūras, kas jādara pašvaldību iestādēm.
To, ka iepirkumu sistēma esot būtisks šķērslis efektīvai saimniekošanai, iepriekš "Latvijas Avīzei" pauda arī Talsu pašvaldības pansionāta "Lauciene" vadītājs Kārlis Volanskis.
"Tāpat varam sniegt papildu pakalpojumus, ko "Atvasara" kā pašvaldības iestāde līdz šim nedrīkstēja darīt. Piemēram, šeit ir ļoti laba virtuve, kas varētu nodrošināt ēdināšanas pakalpojumu arī citiem no malas. Tā gūstam papildu finansējumu centra attīstībai," norāda LSK pārstāve. Tāpat biedrība nodrošina specializēto autotransportu, kas ir pielāgots gulošu klientu pārvadāšanai. "Atvasaras" vadītāja Zaiga Švāģere atzīst, ka šobrīd iestādes rīcībā ir tikai 17 gadus vecs mikroautobuss, ar kuru gulošos pacientus pārvadāt nav iespējams, un darba vajadzībām viņa līdz šim izmantojusi savu privāto automašīnu.
Kopš Bauskas novada SAC "Dērpele" nonācis LSK pārziņā, tam veikti vērtīgi uzlabojumi – ierīkots lifts un nodrošināts specializēts transports. Tas ne tikai veic pārvadājumus iestādes vajadzībām, bet arī sniedz maksas pakalpojumus, piemēram, nogādājot gulošus pacientus uz ārstniecības iestādēm Rīgā, ko ar vieglo automašīnu nereti nav iespējams izdarīt. Tāpat "Dērpelē" ieviestas aktivitātes, kas piemērotas arī gulošajiem pacientiem, piemēram, mūzikas terapija. Tās laikā pacients klausās mūziku, kas var būt apvienota ar iztēles vingrinājumiem, relaksācijas vai problēmrisināšanas uzdevumiem.
Laikraksts "Ziemeļlatvija" taujājis, kādas ir privātā SAC priekšrocības un trūkumi salīdzinājumā ar pašvaldības iestādēm. Sociālās aprūpes un rehabilitācijas centra "Pansija Rauna" direktore Iveta Līviņa kā priekšrocību arī uzsver iespēju izvairīties no obligātajām iepirkumu procedūrām. "Tomēr, manuprāt, pašvaldības saviem pansionātiem sniedz atbalstu, kamēr mums pašiem nākas ar visu tikt galā."
