Par spiegošanu Krievijas labā Jānim Ādamsonam piespriež astoņu gadu un divu mēnešu cietumsodu

Rīgas apgabaltiesa piektdien bijušo Saeimas deputātu Jāni Ādamsonu atzina par vainīgu spiegošanā Krievijas labā un piesprieda viņam brīvības atņemšanu uz astoņiem gadiem un diviem mēnešiem, kā arī probācijas uzraudzību uz diviem gadiem. Spriedumu vēl iespējams pārsūdzēt Augstākajā tiesā.

Jau 2023. gada novembrī pirmās instances tiesa Ādamsonu atzina par vainīgu spiegošanas apsūdzībās un noteica astoņu gadu un sešu mēnešu cietumsodu ar probācijas uzraudzību uz diviem gadiem. Apgabaltiesa, pārskatot lietu, atcēla Rīgas pilsētas tiesas spriedumu daļā par Ādamsona atzīšanu par vainīgu krāpšanā nelielā apmērā, līdz ar to cietumsods tika samazināts par pusgadu. Tiesa nolēma izbeigt kriminālprocesus par diviem krāpšanas epizodēm nelielā apmērā.

Ādamsonam piemērotie drošības līdzekļi — pienākums paziņot par dzīvesvietas maiņu, aizliegums izbraukt no valsts un drošības nauda — paliek spēkā līdz sprieduma stāšanās spēkā dienai. Ja spriedums netiks mainīts, 30 000 eiro drošības nauda tiks atdota tās devējai Gintai Uselei-Ādamsonei.

Apelācijas instances tiesa par vainīgu spiegošanā atzina arī Krievijas pilsoni, bijušo VDK darbinieku Genādiju Silonovu, piespriežot viņam brīvības atņemšanu uz septiņiem gadiem un probācijas uzraudzību uz diviem gadiem. Pirmajā instancē Silonovam bija noteikts septiņu gadu un sešu mēnešu cietumsods.

Īpaši smagās apsūdzības Ādamsonam celtas par spiegošanu, krāpšanu nelielā apmērā un šaujamieroču munīcijas iegādāšanos un glabāšanu bez atļaujas. Krāpšanas epizode saistīta ar degvielas izdevumu atlīdzināšanu aptuveni 100 eiro apmērā, savukārt kratīšanas laikā pie viņa atrasti vairāki desmiti patronu.

Saistībā ar iespējamo spiegošanu likumsargiem ir aizdomas par vairāk nekā 40 epizodēm četru gadu laikā

līdz Ādamsona aizturēšanai. Neoficiāla informācija liecina, ka Krievijai nodota gan publiski pieejama informācija, tostarp likumu grozījumi, dati par armijas iepirkumiem un budžetu, gan ziņas pēc valsts austrumu robežas apmeklējumiem, kā arī informācija par Baltijas asamblejas nostāju pret "Nord Stream 2". Tiek pieļauts, ka informācijas nodošanai izmantots Ādamsona parlamenta dators.

Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" iepriekš ziņoja, ka tiesā Ādamsonam uzdoti jautājumi par naudas pārskaitījumiem viņa meitai, kurus prokuratūra uzskata par atlīdzību par spiegošanu. Apsūdzība uzskata, ka maksājumi veikti no Krievijas, savukārt Ādamsons to noliedza, apgalvojot, ka pats nodevis Silonovam naudu, lai tā tiktu ieskaitīta meitas kontā.

Ādamsons arī iztaujāts par vizītēm Maskavā un tikšanos ar personām, kuru identitāti viņš atteicies pilnībā atklāt.

Apsūdzība uzskata, ka informācija nodota Krievijas Federālajam drošības dienestam. Gan Ādamsons, gan Silonovs šo saistību noliedza.

Lietas materiāli liecina, ka daļu informācijas Silonovam piegādājis bijušais VDK izmeklētājs Andris Strautmanis un bijušais Valsts drošības dienesta darbinieks Artūrs Šmaukstelis. Viņu saistība ar spiegošanu netika pierādīta, taču Strautmanis apsūdzēts citā lietā, savukārt Šmaukstelis vienojās par nosacītu sodu par valsts noslēpuma izpaušanu.

Valsts drošības dienests Ādamsonu aizturēja 2021. gada vasarā. Sākotnēji viņam tika piemērots apcietinājums, bet vēlāk noteikta 30 000 eiro drošības nauda, pēc kuras samaksas politiķis tika atbrīvots no apcietinājuma. Pēc aizturēšanas Saeima deva atļauju sākt kriminālvajāšanu, un Ādamsons izstājās no partijas "Saskaņa", saglabājot deputāta mandātu.

Saeimā viņš darbojās vairākās komisijās un deputātu grupās, tostarp bija deputātu grupas vadītājs sadarbības veicināšanai ar Krievijas parlamentu. Iepriekš Ādamsons ieņēmis amatus PSRS Jūras kara flotē, bet pēc neatkarības atjaunošanas strādājis Latvijas bruņotajos spēkos un robežsardzē, vēlāk pievēršoties politikai. Viņš joprojām saņem Krievijas izmaksātu militāro pensiju.