Sandra Kalniete: Arī Krievijas opozīcijā nav vienprātības

Ar Eiropas Parlamenta deputāti Sandru Kalnieti tikos neilgi pirms jaunā gada, iztaujājot par Eiropas Parlamenta spējām izdarīt pietiekamu spiedienu uz Krievijas ekonomiku, tās militāro rūpniecību, lai sasniegtu Eiropas kopīgo mērķi – kara izbeigšanu Ukrainā.

Kalniete ir galvenā ziņotāja par Krievijas jautājumiem, tātad veido un formulē Eiropas Parlamenta oficiālo viedokli par šo valsti un reizē arī Eiropas Savienības ārpolitiku.

S. Kalniete: Darbs pie ziņojuma par Krievijas jautājumiem sāksies nākamgad (2026. gadā. – Red.). Protams, es cenšos sekot līdzi visam, kas notiek Krievijā. Patlaban Eiropas Tautas partijas frakcijas uzdevumā esmu atbildīga par Briseles dialoga norisi. Tas ir process, kurā tiek uzaicināti Krievijas opozīcijas un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, pat tie, kuri atbrauc tieši no Krievijas. Taču jāteic, ka šoreiz diezin vai būs dalībnieki no šīs valsts, jo pašreizējais agresora valsts režīms nedod atļaujas izbraukt. Arī Eiropa ir noteikusi ierobežojumus iebraukšanas vīzām no Krievijas. Opozīcija, kas ir ārpus Krievijas un kas ietver arī bijušās PSRS valstis, protams, piedalīsies. Armēnijā, Gruzijā, Amerikā un Eiropā dzīvo daudz Krievijas opozīcijas pārstāvju.

Iesaistot arī citas Eiropas Parlamenta politiskās grupas, šis jautājums ir jāaktualizē oficiālo parlamenta pasākumu līmenī. Jāatzīst, ka saskaņošana starp parlamenta politiskajām grupām noris ļoti gausi, jo katrai no tām ir cits priekšstats, kādiem ir jābūt šī foruma uzdevumiem. Ar Ārlietu komitejas piekrišanu esmu izstrādājusi foruma vadlīnijas. Pirmais uzdevums ir veicināt dialogu starp Eiropas institūcijām un Krievijas opozīciju. Svarīgi ir arī veicināt sapratni un sadarbību starp Krievijas opozīcijas dažādiem pārstāvjiem, jo arī viņu vidū pastāv domstarpības. Nesen Eiropas Padome izveidoja īpašu struktūru, kurā tiks deleģēti Krievijas pārstāvji, un viņi varēs piedalīties dažādās sanāksmēs un arī ņemt vārdu tajās.

Bet kāda no tā jēga, ka jūs sapulcēsieties un parunāsieties?

Svarīgi, ka tas izskan Krievijā, kur pastāv būtiski ierobežojumi informācijas izplatībai. Taču tur sociālie tīkli vēl arvien darbojas pietiekami aktīvi. Esmu runājusi ar Eiropas Parlamenta Komunikāciju departamentu, ka mums ir maksimāli jānodrošina, lai sociālajos tīklos aiziet ziņa, ka notiek Briseles dialogs un tajā piedalās Krievijas opozīcijas pārstāvji.

Kā Eiropas Parlamentā tika uztverts Donalda Trampa paustais "Politico", ka Eiropa esot sabrukušu valstu grupa, kuru vadot vāji līderi?

Jāņem vērā, ka Eiropas Parlamenta politiskais spektrs ir ļoti dažāds, tāpēc arī Trampa izteikumu vērtējums nav viennozīmīgs. Pastāv tomēr atšķirība starp viņa retoriku un starp to, kāda veida politika tiek īstenota. Ir jūtams, ka retorika ir daudz spēcīgāka par reālo politisko darbību. Par pretrunām liecina arī tas, ka pašreizējā ASV administrācijā notiek cīņa starp diviem grupējumiem – vieni ir izolacionisti, kas vēlas palikt Rietumu puslodē un veidot savu politiku, bet otri ir tie, kas vēl arvien saglabā Amerikas globālo tvērienu. Tas manāms, arī iepazīstoties ar ASV drošības stratēģiju un Amerikas Nacionālo aizsardzības aktu, kas ir atšķirīgi dokumenti. 

Jāņem vērā arī tas, ka ir atšķirība starp izpratni, kāda valda Kongresā par apdraudējumu no Krievijas puses Eiropai, un attieksmi, kāda ir ASV administrācijā.

Vai jums nešķiet, ka 20. sankcijas paketes gatavošana pret Krieviju raisa jautājumus par Eiropas rīcībspēju? Tik daudz sankciju pakešu pieņemts, bet Krievijas ēnu flotes kuģi brauc kā braukuši.

Sankciju paketi var pieņemt tikai tad, ja visas dalībvalstis tai piekrīt. Katrai dalībvalstij ir noteiktas ekonomiskās intereses, un, ja tās neņem vērā, var sākties būtiskas iekšpolitiskas un ekonomiskas grūtības. Zinot, cik sarežģīti par to ir vienoties, es drīzāk izteiktu lielu apbrīnu par to, ka mēs vispār tik tālu esam tikuši, īpaši ņemot vērā faktu, ka ir valstis, kuras nepārtraukti šīs sankcijas bloķē.

Krievijas ieņēmumi no gāzes un naftas importa 2025. gadā ir kritušies par divdesmit diviem procentiem jeb 88 miljardiem dolāru. Divdesmitajā paketē atkal paredzēts sankcionēt diezgan daudz Krievijas ēnu flotes tankkuģu.

Atgādināšu, ka 19. paketē mēs esam sankcionējuši otrā līmeņa lielākās Krievijas bankas. Kad tika nobloķētas pirmā līmeņa bankas, finansējums uz ārzemēm plūda no Krievijas otrā līmeņa bankām. Sankcijas nepārtraukti pastiprinās, bet vienkārši pieņemt lēmumus var tikai autokrātiskās valstīs.

Eiropa ir vienojusies uz nenoteiktu laiku iesaldēt Krievijas aktīvus bankās, pamatojoties uz tā saukto steidzamības klauzulu. To atļauts pieņemt nevis vienbalsīgi, bet gan pēc kvalificētā vairākuma balsojuma. ASV ir piedāvājušas Ukrainai bezprecedenta drošības garantijas, kuras darbotos līdzīgi kā NATO 5. pants. Trampa īpašais sūtnis Vitkofs, kā arī padomnieks un znots Kušners ir teikuši, ka Ukrainai ir jāizšķiras pietiekami ātri. Ja Ukraina saņemtu adekvātas drošības garantijas, tad tai būtu jāatsakās no prasības iestāties NATO, paziņojis Volodimirs Zelenskis. Taču jāņem vērā tas, ka valsts dalība NATO ir ierakstīta Ukrainas konstitūcijā. Tas nozīmē, ka jāmaina arī valsts pamatlikums. Bet, kad diplomāti sāk interesēties par detaļām, proti, par to, kāds būs šo drošības garantiju iedarbināšanas mehānisms, ja Krievija tomēr nolems pārbaudīt, kā darbojas Ukrainas drošības garantijas, uz šo jautājumu nav atbildes.

Vienīgais veids, kā panākt, lai Kremlis mainītu savu nostāju, ir vēl lielāka spiediena izdarīšana uz Krieviju – gan militāra, gan ekonomiska –, lai Krievijas iekšienē augtu neapmierinātība. Pēdējie statistikas dati parāda, ka izmaiņas notiek, bet tās nav pietiekami nozīmīgas. Krievijā šobrīd IKP izaugsme ir mīnus trīs procenti, kas nav daudz. Būtiskākā problēma Krievijā ir tā, ka šī valsts vairs nesaņem investīcijas un neko daudz vairs nevar importēt. Tas lielais ekonomiskais uzrāviens, kas Krievijā bija kara otrajā gadā, kad lieli resursi tika ieguldīti militārajā rūpniecībā, ir beidzies. Maksimālā kapacitāte ir sasniegta. Arī tās lielās naudas summas, ko maksā karavīriem, sāk izsīkt. Krievu entuziasms kara atbalstīšanā krītas. Jāņem vērā arī tas, ka Krievija janvārī būs karastāvoklī ar Ukrainu ilgāk, nekā tā bija karastāvoklī ar nacistisko Vāciju.

Eiropas Parlaments ar pārliecinošu balsu vairākumu ir atbalstījis 2026. gada ES budžetā paredzēt finansējumu 20. gadsimta totalitāro režīmu upuru memoriālam Briselē. Cik liela naudas summa tiks piešķirta, un kādas bija lielākās grūtības, lai tiktu līdz šim lēmumam?

Viena no lielākajām problēmām bija memoriāla atrašanās vieta. To nekādi nevarēja saskaņot, jo Beļģijā pēc vēlēšanām ieilga attiecīgo administratīvo struktūru veidošana. Pašlaik mēs esam vienojušies gan ar reģionu, gan Briseles pašvaldību, ka memoriāls atradīsies līdzās Eiropas Parlamentam esplanādē "Solidarnošč 1980". Tur tad arī tiks izveidots britu Honkongas izcelsmes mākslinieka un arhitekta Tszvai So mākslas darbs "Atbalss laikā". 

Tās būs vairāk nekā 800 vēstules, ko rakstījuši cilvēki cietumos, nometnēs un citās ciešanu vietās. Tās uz visiem laikiem paliks publiskajā telpā kā memoriāls Briseles sirdī.

Nedaudz pastāstīšu, kā autoram radās ideja par vēstulēm. Kad viņš sāka gatavoties šim starptautiskajam konkursam, kurā viņa projekts uzvarēja, viņš kādu rītu, pastaigājoties un būdams nodarbināts ar ikdienišķām rūpēm, pēkšņi, paskatoties uz leju, ieraudzījis, ka no zemes it kā iznirst attēls ar senu vēstuli, rakstītu viņam pazīstamā valodā, un viņš savā iztēlē sajuta, ka viņu ieskauj vēstules starp cilvēkiem un viņu mīļajiem, kuri bija ieslodzīti vai deportēti totalitāro režīmu laikā. Vēstules būs oriģinālajā valodā un rokrakstā iegravētas plāksnēs, kas būs izklātas uz laukuma. Vēstuļu teksti būs pārtulkoti visās Eiropas Savienības valodās. Es parūpēšos par to, lai tur būtu vēstules arī latviešu valodā. Ticu, ka šī Eiropas Parlamenta pilnvaru laikā mēs tiksim līdz rezultātam.

Kopsummā, ieskaitot arī tehnisko projektu, memoriāls ir piecus miljonus eiro vērts. Nākamā gada marta beigās un aprīļa sākumā tiks veidots 2027. gada budžeta pieprasījums, un man ir jāpanāk, ka uz to brīdi tajā tiek iekļauts finansējums memoriālam.

Kas 2026. gadā varētu mainīties atšķirībā no aizvadītā gada?

Eiropas Komisija nāca klajā ar priekšlikumu mainīt Eiropas Savienības daudzgadu (2027.–2034.) budžeta struktūru. Šobrīd ir ļoti detalizēti noteikts, kam izdod naudu. Līdz šim pastāvēja ļoti daudz finansiāli atbalstītu programmu, bet patlaban tās tiek saplūdinātas, lai nauda tiktu tērēta pārdomātāk un būtu radīta lielāka iespēja ātrāk pielāgoties dažādām situācijām. Latvija nav apmierināta ar to, ka tiek saplūdināts kohēzijas un lauksaimniecības finansējums. Tas bija viens no būtiskiem iemesliem, kāpēc Eiropas Parlamenta abas lielākās frakcijas – Eiropas Tautas partija un Sociālistu un demokrātu progresīvā alianse – neatbalstīja budžeta projektu. Eiropas Komisija nāks klajā ar jauniem risinājumiem.

Ļoti svarīgi, kas notiks Eiropas Padomē. Šogad parlamentā mēs balsosim par lauksaimniecības aizsardzības pasākumiem, lai beidzot varētu tikt ratificēts un stātos spēkā brīvās tirdzniecības līgums starp Eiropas Savienību un piecām lielākajām Latīņamerikas valstīm, kas veido "Mercosur" tirdzniecības bloku. Tas ir 700 miljonu eiro tirgus. Ja mēs nespēsim nodrošināt sev tik lielu brīvo tirgu situācijā, kad Eiropas konkurētspēja krītas, tad mēs nespējam saskatīt visus tos izaicinājumus un apdraudējumus, kādi šobrīd pastāv Eiropā un kas zināmā mērā ir formulēti Amerikas drošības stratēģijā. Agrāk Eiropā bija inovāciju uzrāviens, bet tagad šis process veiksmīgi noris Amerikā un Ķīnā.

Nākamajā gadā turpināsies zaļās politikas racionalizācija, jo tas politiskais spiediens, ar kādu zaļā politika tika izdzīta cauri iepriekšējā parlamenta sasaukumā, liedza izpētīt, kādas ir ekonomiskās izmaksas, cik ilgs laiks ir nepieciešams tās īstenošanai, kādi būs zaudējumi un ieguvumi.

Raugoties uz Eiropu kopumā, redzam, ka valstīs briest arvien lielāka neapmierinātība. Lisabonā, Bulgārijā, Lietuvā, Francijā, Spānijā notiek streiki un piketi. Vai tas zināmā mērā nav drauds arī Eiropas vienotībai?

Ļoti svarīgi ir panākt risinājumu karam Ukrainā, jo tas ienesīs stabilitāti, kas atspoguļosies ekonomiskajos rādītājos. Ukrainas atjaunošanai ir vajadzīgi vismaz 400 miljardi eiro. Būs nepieciešami ļoti daudz pasūtījumu gan Eiropā, gan Amerikā, droši vien arī Ķīnā un citur. Līdz ar apgrozījuma palielināšanos paaugstināsies pirktspēja, radīsies jaunas darba vietas. Šī nav pirmā reize, kad mēs ejam cauri grūtiem posmiem, bet tomēr galu galā atgriežamies pie saprātīgiem risinājumiem.

Kurš, jūsuprāt, patlaban ir Eiropas līderis?

Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs. Viņam ir vajadzīgs ieskriešanās laiks, bet šajās sarunās, kas notiek starp Eiropu, Ameriku un Ukrainu par kara izbeigšanu, viņš ir uzņēmies vadošo lomu.

Publikācija tapusi sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju Rīgā.