7.4 °C
Zobu sāpes ir viena no nepatīkamākajām sajūtām, kas var pārsteigt pēkšņi un pamatīgi traucēt ikdienas gaitas. Tās var būt saistītas ar dažādiem procesiem – sākot no nervu iekaisuma, beidzot ar smaganu bojājumiem, turklāt tās var signalizēt par nopietnākām veselības problēmām, kuras nedrīkst ignorēt. Lai saprastu, kādēļ rodas šīs sāpes un kā tās visefektīvāk novērst, ir svarīgi izprast to patiesos cēloņus. Šajā rakstā uzzināsiet, kādi ir galvenie zobu sāpju cēloņi un kā ārstēšana notiek soli pa solim.
Zobu struktūra un kā rodas sāpes
Lai saprastu, kādēļ rodas zobu sāpes, sākumā nepieciešams izprast zoba uzbūvi. Katram zobam ir vairāki slāņi, un katrs no tiem spēlē savu lomu gan zoba aizsardzībā, gan jutībā.
Zoba galvenās daļas:
● Emalja. Ārējais un cietākais zoba slānis, kas pasargā zobu no fiziskiem bojājumiem un baktērijām. Tā ir balta vai nedaudz caurspīdīga un nesatur nervus, tāpēc pati par sevi nav jutīga.
● Dentīns. Atrodas zem emaljas un ir mīkstāks nekā emalja. Tajā ir mikroskopiski kanāliņi, kas savienojas ar zoba nervu. Ja emalja tiek bojāta, dentīns kļūst pakļauts ārējiem kairinājumiem, piemēram, aukstumam vai karstumam, kas var izraisīt paaugstinātu jutīgumu un/vai sāpes.
● Zoba nervs (pulpa). Dziļākā zoba daļa, kurā atrodas nervi un asinsvadi. Pulpa ir ļoti jutīga, un tās iekaisums (pulpīts) parasti izraisa ļoti intensīvas sāpes.
Kad zoba emalja tiek bojāta, piemēram, kariesa, plaisas vai nodiluma dēļ, tad baktērijas un kairinātāji var nokļūt līdz dentīnam. Dentīna kanāliņi ''padod'' šos kairinājumus uz zoba nervu, kas reaģē ar sāpju signālu. Ja bojājums progresē līdz pulpai, tad sāpes kļūst spēcīgākas, pulsējošas un var pat izplatīties uz žokli vai galvu.
Smaganu iekaisuma loma zobu veselībā
Smaganu iekaisums jeb gingivīts parasti sākas ar baktēriju uzkrāšanos uz zobiem, starpzobu spraugās, kā arī smaganu līnijā. Ja netiek ievērota regulāra un kvalitatīva mutes dobuma kopšanas rutīna, tad baktērijas veicina iekaisumu, kas izpaužas kā smaganu apsārtums, pietūkums un asiņošana. Tāpat tas var veicināt citas mutes dobuma veselības problēmas, kā diskomforts un sāpes ēšanas laikā, slikta elpa ikdienā u.c. Laika gaitā smaganu iekaisums var izplatīties dziļāk – uz audiem, kas balsta zobus, tādējādi izraisot zobu kustīgumu. Jāņem vērā, ka zobu kustīgumu, kas var novest pie zobu zaudēšanas, var izraisīt pat neliels smaganu iekaisums, tāpēc to nekādā gadījumā nevajadzētu ignorēt!
Smaganu veselība ir ļoti cieši saistīta ar zobu veselību – tās ir kā pamats, uz kura balstās viss mutes dobums. Tāpēc savlaicīga iekaisuma atpazīšana un ārstēšana ir būtiska, lai saglabātu ne tikai skaistu un veselu smaidu, bet arī vispārējo veselību.
