13.3 °C
Mākslas vēsturniece Ingrīda Burāne – par maijā kultūrā pieredzēto, kas mainījis izjūtas un priekšstatus.
Joprojām ik dienas uzdodu sev jautājumus, kas izriet no mākslas skatīšanās, saprašanas, sajušanas pieredzes un iespējas šos sarežģītos jautājumus, atbildes izteikt vārdos, rakstu zīmēs. Iespēju bezgala – atšķirīgas, valdzinošas un neizzināmas. Kaut viens mezgla punkts aizvien paliek būtiskākais – cik lielā mērā un kādos veidos tvert mākslas darbu, mākslas vērtētāja iespējas, uzdevumus, risinājumus, visu mūžu nodarbojoties ar formas savaldīšanu, pilnīgošanu un noskaidrošanu. Lieliem meistariem cauri visiem gadsimtiem tas izdodas, bet arī tad, kad konkrētais mākslas darbs ir acu priekšā, prāts un dvēsele atvērti, arī tad vienmēr paliek vārdos neietveramais. Tieši tāpat, kā neviena mākslas definīcija, satura izteikums, raksturojums nav un nevar būt ideāls.
Dižais kurzemnieks – Janis Rozentāls
Ar šīm pārdomām azotē braucu pēc iespaidiem un padoma uz Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeju divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, tāpēc, ka šogad svinam Gleznotāja (1866–1916) 160. dzimšanas dienu un, otrkārt, – kaut nedaudz iepazīt, aptvert to lielo un nozīmīgo darbu, kas veikts, lai Latvijas kultūras vēsturē būtiski iecentrētu keramiķa Andreja Raita Ķiģeļa (dz. 1939) dzīves radošā darba gājumu. Var tikai uzteikt Saldus muzeju (direktore Agrita Ozoliņa) par plašo abu novadnieku cildināšanu (Rozentāla prēmija, izstāde ar desmit darbiem no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijas, konference martā) un sadarbībā ar Rīgas Porcelāna muzeja (direktore Iliāna Veinberga) sarūpēto māla, šamota darbu parādi, pirmo reizi Latvijas mākslas vēsturē tādā kvantitātē un kvalitātē, kas būs skatāma visu vasaru. Abi mākslinieki dzimuši Saldū, abiem nozīmīga piesaiste Kurzemei, abi nozīmīgas personības un savas mākslas izpausmes formu savaldītāji. Par Rozentālu mēdz teikt, ka sava laika kontekstā viņš deva daudzus jauninājumus, būtiskas atklāsmes, bet par Andreja Ķiģeļa mākslas nozīmi 20. gadsimta otrajā pusē var teikt to pašu.
Kā jau plaši zināms, Janis Rozentāls bija ne tikai teicams gleznotājs, grafiķis, lietišķo priekšmetu metu darinātājs, bet arī nozīmīgs teorētiskās domas izteicējs, estētiskās domas veidotājs. Šajā tikšanās reizē darbnīcā paklausīju kādreizējā saimnieka atzinumam: "Uzzīmēt kādu mazu vinjeti ir dažreiz grūtāk, nekā uzgleznot lielu detalizētu dabas kopiju – mazākais to var darīt tikai tāds, kas pilnīgi pārvalda dabu un var ar viņas formām pēc patikas rīkoties. Šādai mākslai ir arī liela pedagoģiska nozīme. Viņa vingrina mūsu apķērību un novērošanas spēju, asina mūsu aci uzķert ātri mainošas kustības, glīto mūsu sajūtu priekš smalkām, decentām niansēm, priekš līniju mūzikas un daiļas kustēšanās un iznešanās." Tāpēc pētīju muzeja kolekcijas mazos grafikas darbus. Tie bieži vien paliek monumentālo, kopš bērnības pazīstamo glezniecības tēlu ēnā.
Kolekcijas vērtīgākie sīkdarbi valdzināja, uzrunāja un ļāva pārdomāt: vienību un šķirtību, reālā un mītiskā vai iluzorā attiecības, līniju smalkos vijumus kopskaņā ar dramatiskiem pretstatiem. Visas tās zīmuļa vai tušas, akvareļa vai temperas, litogrāfijas vai pasteļkrīta lietojumu, paņēmienu, mākslinieka rokas kustības bagātību, kuras arī mazam papīra nieciņam piešķir mūžības elpu.
Darbnīcas klusumā aprunājos ar Latvijas nozīmīgāko Rozentāla dzīves un darbu atklājēju, nopietno un sirsnīgo kolēģi Latvijas Mākslas akadēmijā, mākslas vēsturnieci Intu Pujāti (1957–2025). Viņas izveidotās, sarakstītās, publicētās trīs grāmatas: reprodukciju albums "Janis Rozentāls" (R., "Liesma", 1991), mākslinieka vēstuļu kopojums "Dzīves palete" (sadarbībā ar Anitu Putniņu-Niedri, R., "Pils", 1997 ), Jaņa Rozentāla darbi Saldus muzeja kolekcijā "No Saldus līdz Romai" (muzeja izdevums, 2016) ir un vienmēr paliks nozīmīgākie pētījumi par dižo kurzemnieku. Intas jaunatklājumi, precizitāte, valoda, ētiskās dimensijas saskaras un sastopas ar mākslinieka ideāliem. Tāpēc katram, kas vēlas un nākamībā vēlēsies tuvoties Gleznotāja dzīves un darbu izpratnei, Intas Pujātes atbalsts būs nepārvērtējams palīgs, padomdevējs un izpratnes veicinātājs.
"Tieksme uz lieliem priekšmetiem? Prieka pēc!"
Mākslinieka Andreja Ķiģeļa soloskate "Lielo formu meistars" (no 9. maija līdz 26. septembrim) atgādina, ka viņa darbi dzīvo, ir klātesoši mūsu ikdienā. Lielformāta fotogrāfijas rāda dekoratīvo sienu "Mēness aptiekā" Rīgā, Vaļņu ielā 28 (1969, sadarbībā ar Māri Ozoliņu un Ināru Gulbi), dekoratīvais objekts "Ražas koks" (1979) Sesavas pagasta pārvaldē, Zemgales ielā 11, arī – dekoratīvais objekts (1982) Rīgas Stradiņa universitātes Studiju centrā Rīgā, Hipokrāta ielā 2 un citi darbi, kuri visi fiksēti parocīgajā un perfektajā izstādes un ar to saistīto pasākumu programmas uzziņas lapā. Jāatzīmē, ka izpētes darbs par personību, dzimtu, darbu tapšanu, novietošanu, uzmērījumiem, fotogrāfijas, uzziņas materiāli augstu vērtējami ne tikai saistībā ar pašlaik apskatāmo ekspozīciju, bet arī kā nopietns ieguldījums Latvijas mākslas vēsturē. Tas tiks ietverts un publicēts fundamentālā pētījumā, kura atvēršanas svētkus izstādes organizētāji sola tuvākajā laikā.
Mākslas darbu uztverei palīdzīgi ir informatīvajos materiālos atrodamie Andreja Ķiģela vārdi: "Tieksme uz lieliem priekšmetiem? Prieka pēc. Tieši darīšana… tas process ir bauda! Kad sāc pats radoši meklēt un pieiet. Būt neatlaidīgs un atrast to, ko gribi atrast, sasniegt to, ko gribi sasniegt. Pats māls, māla iespējas mani virzīja uz lielāka izmēra formām. Vēlme to pakļaut. Prasmi jau biju apguvis, gribējās izaicinājumu – kaut ko lielāku, sarežģītāku."
Izstāde nav vienā reizē pilnībā apgūstama, tik blīva tā savā daudzveidībā un novitātēs. Kaut arī mākslas priekšmetu ekspozīcija divās nelielajās muzeja zālītēs ir ļoti skaidra, loģiska un pārskatāma no uztveramības viedokļa. Katrs priekšmets ir ieraugāms, formā nolasāms un izgaismojumos apskatāms. Skaista velte vecmeistaram un visiem Latvijas mākslas interesentiem, profesionāļiem, Saldus iedzīvotājiem un viesiem.
Pirmā redzējuma subjektīvie iespaidi vairāk kārtojās ne pie lielajiem darbiem, kas iepazīti to atrašanās vietās, dārza keramikas izstādēs savulaik Siguldas pilsētvidē un ainavā, bet tieši sadzīvisko priekšmetu izlase – vēderainās krūzes un bļodas kā sētuves. Funkcionālo priekšmetu monumentalitāte sasaucas ar Rozentāla sīkdarbiem, pakausī nokņudinās asociācijas ar laikabiedres Ausmas Žūriņas (1926–2023) varenību un tautas mākslas pamatiem. Vēl citas asociācijas, kas signalizē par Andreja Ķiģeļa impulsiem un vienojas ar Meistara unikālo dzīves izjūtu, meistarību un talantu izteikt, jaunradīt, savaldīt formu.
Domājot par Rozentālu un Ķiģeli, piesaucu vēl vienu dižu Saldus pilsētai piederīgo – dzejnieku Māri Čaklo (1940–2003): "Laiks iziet cilvēkam cauri kā lāzera stars. Un izdedzina. Un sadedzina. Bet neuzvar."
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Nedēļas abonements
Fokusā – tas, kas interesē tieši tevi. Izvēlies savus autorus, tēmas vai sadaļas un lasi pēc saviem noteikumiem.
10 raksti tikai par 0,50 €
- Fiksēta cena par noteiktu rakstu skaitu
- Lasi, kad vēlies – bez termiņa stresa
- Iespēja jebkurā brīdī iegādāties papildu rakstus
Izvēlies brīvību lasīt to, kas tev patiešām svarīgs šeit.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
