"mans pirmsākums bija pirms tevis". Lauras Kampānes dzeja

"Manā dzīvē viss notiek cikliski – šobrīd esmu atgriezusies pilsētā, kurā esmu dzimusi, – Preiļos. Ikdienā strādāju Preiļu Kultūras un tūrisma pārvaldē kā grafiskā dizainere, paralēli esmu arī vizuālās mākslas skolotāja Aglonas Katoļu ģimnāzijā. Ārpus darba radošā haosa joprojām rakstu, zīmēju, veidoju dizainus – neapstājos un dodos tikai uz priekšu," saka Laura Kampāne.

Viņas dzeja publicēta Preiļu novada literārajā almanahā "Sirdsbalsis" (2011), Aglonas vidusskolas jauniešu radošo darbu krājumā "13. vilnis" (2015), kā arī dažādos laikrakstos. Izstrādājot maģistra darbu grafiskā dizaina jomā "Grāmatu grafiskā dizaina tendences un to mijiedarbība ar lasītāju", 2018. gadā Laura izdeva savu debijas dzejas krājumu "Nolādētā". Otrā grāmata ar nosaukumu "nebūs." iznāca 2023. gadā. Abi krājumi īpaši ar to, ka tajos gan dzeja, gan grāmatas dizains ir Lauras radīti.

Uz jautājumu, kur autore smeļas iedvesmu saviem radošajiem tekstiem, viņa atbild: "Cilvēkos, notikumos, emocijās, sajūtās, sapņos, mirkļos, kuri liek dzīvot, un mirkļos, kuri liek salauzt visus rāmjus un robežas."

Esi divu dzejas krājumu autore. Kā tu raksturotu savas grāmatas?

L. Kampāne: Šie abi krājumi ir bijuši kā sevis meklēšana, cilvēktapšana un pieaugšana caur mīlestības un sāpju prizmu. Tās ir patiesas emocijas, piedzīvoti notikumi un domas, kuras reizēm ir palikušas nepateiktas skaļi. Tie ir mani mazie eksperimenti un dažādas dzīves jēgas interpretācijas, kuras uzrakstītas baltiem burtiem uz melnām lapām.

Vai top teksti arī jau trešajam dzejas krājumam? Vai tā nosaukums arī varētu sākties ar burtu N?

Jā, trešajam krājumam būs būt! Tas ir mans kārtējais piecu gadu plāns, šoreiz varbūt būs mainīts pats radošais koncepts – būs vēl atklātāk, provokatīvāk un patiesāk! Nosaukums pagaidām ir ideju līmenī, bet šobrīd "darbu mapīte" ir nosaukta lakoniski – 3N!

Kurš dzejas notikums, kurā esi piedalījusies, tev spilgti palicis atmiņā?

Šeit var pieminēt gan grāmatu prezentācijas, gan Dzejas dienas, bet visvairāk prātā ir palikušas sarunas pēc pasākumiem, kurās tiek nolīdzinātas robežas starp mani kā autoru un savu lasītāju.

Par ko tu nekad nevarētu/negribētu rakstīt dzeju?

Es nekad nevarētu dzeju radīt mākslīgi jeb rakstīt par to, kas mani neinteresē, vai rakstīt, lai kādam patiktu. Apzinos, ka manu sarakstīto dzeju nevar ierakstīt apsveikuma kartītē, bet tā arī ir mana unikālā iezīme, ka mans rakstītais nav domāts ikvienam lasītājam.

Šobrīd aktuāls jautājums ir par to, ka bērni un jaunieši maz lasa grāmatas. Kādi ir tavi novērojumi? Kā risināt šo problēmu?

Pēdējā laikā novēroju, ka jaunieši sāk atkal atgriezties pie grāmatu lasīšanas – gan pie jauno autoru darbiem, gan pie klasikas. Un tas patiesi priecē! Lai risinātu šo problēmu, par to vairāk ir jārunā sociālo tīklu un mikroblogošanas vietnēs. Blogeri ir mūsdienu jaunatnes elki, kuri spēj radīt trendus jeb aktuālās tendences.

Vai tev ikdienā izdodas atrast laiku lasīšanai?

Mana ikdiena paiet tik lielā skriešanā, ka grāmatu lasīšanai laiku atrodu reti, bet man ir grāmatas, kuras pārlasu katru gadu, īpaši mirkļos, kad pati sevī meklēju atbildes uz iekšējiem retoriskajiem jautājumiem. Viena no tādām grāmatām, piemēram, ir Ingas Grencbergas "Sestā sieva".

Iesaki trīs grāmatas, kas būtu jāizlasa vasarā?

Izgaršot vasaru caur Ziedoņa "Epifānijām", "piešaut uguntiņu" ar Ingas Grencbergas "Marija/deɪʒɑ ˈv(j)u/" un atrast sevi Luisa Kerola grāmatā "Alises piedzīvojumi Brīnumzemē".

"Kultūrzīmju grāmatplaukta" lasītājiem piedāvājam Lauras Kampānes jaunākos dzejoļus.

***

varbūt kādu dienu

kāds spēs iemīlēt viņas rētas

un dēmonus

kuri vairs nespēj izturēt

viņas garastāvokļa maiņas

varbūt pienāks tā diena

kad viņa atkal spēs uzticēties

nevis bēgt uz visām debess pusēm

un pārvērst visu ellē

varbūt reiz viņa atļausies būt trausla

kaut sen ir sašķēlusies atomos

ja nu pasaule apstāsies

varbūt viņai atkal būs sirds

vienalga nozagta

aizlienēta vai sava

bet būs

un viņa pati būs tā vērta

***

mans pirmsākums bija

pirms tevis

iespējams laikā

kad manās krūtīs bija taureņi

nevis vilšanās

varbūt taureņus apēda tarakāni

kurus tu dāsni man pasniedzi brokastīs

uz balta porcelāna šķīvīša ar nodauzītu maliņu

pirms tam vēl ziedēja leduspuķes

tagad starp akāciju ziediem vairs

nemeklē to meiteni

kura sekojot saviem sapņiem

ielēca akā

tas nebija ne mans sākums – ne beigas

tā bija mana reinkarnācija

un agrais rīts vēl pirms saullēkta

tas viss bija pirms tevis

un vēl mazliet agrāk

***

es vakar biju sieviete

kleitā un augstpapēžu kurpēs

ar sarkanu lūpu krāsu

kura gaužām man nepiestāv

vakar es biju dieviete

kura nebaidījās darīt to ko vēlas

bet šodien esmu es pati

basām kājām brienot pa pļavu

un meklējot sevi starp lapseņu pilniem

saldajiem āboliem

es esmu kā monētas otra puse

kuru uzmetot var zaudēt vai iegūt it visu

dāma un huligāne

teātra drāma un kaislīgs drifts

nebaidies pienākt un uzjautāt

kas es esmu

[es pati nezinu]

es tikai caur princešu skropstām

paslēpšu nogurušās acis

***

pasludinu mūs par

nolādētajiem

vari iemest mani bloķētajos lietotājos

un es demonstratīvi izdzēsīšu visas sarakstes

21. gadsimta mīlas stāsts

kas nesavieno pilsētas

bet izšķir tos divus

kas aizmieg ar telefoniem rokās

viss slēpjas ekrāna kontrastos

un beidz kliegt uz mani caur saraksti

es zvēru mūžīgi mūžos

ka nerakstīšu tev pirmā

un tu nedzīsi mani izmisumā

viss kā labākajos scenārijos

viņi vairs nesatikās

tikai laiku pa laikam nakts vidū

noskatījās kā izdziest zaļais punkts pie profila bildes