Gan jaunākās, gan vecākās paaudzes Latvijā pakāpeniski atsakās no skaidras naudas, liecina vadošās finanšu tehnoloģiju platformas "Adyen" 2025. gada mazumtirdzniecības pārskats. Lai gan skaidra nauda joprojām ir vispopulārākais maksāšanas veids Latvijā un  to izmanto gandrīz trešdaļa patērētāju, tendences liecina par pakāpenisku pāreju uz digitāliem risinājumiem.

Reklāma

Salīdzinājumam – Igaunijā skaidru naudu kā vēlamo maksāšanas metodi izvēlas mazāk nekā viens no pieciem iedzīvotājiem, kamēr Lietuvā to izmanto nedaudz vairāk nekā ceturtā daļa patērētāju.

Latvijā 29 patērētāju dod priekšroku norēķiniem skaidrā naudā. Šis maksājumu veids ir visizplatītākais vecuma grupā ap 60 gadiem, jo gandrīz trešdaļa šī vecuma cilvēku izvēlas norēķināties skaidrā naudā. Tomēr arī jaunākās paaudzes to joprojām aktīvi izmanto – aptuveni viens no trim 30 gadus veciem cilvēkiem dod priekšroku šādam norēķinu veidam, vairāk nekā 24% to izmanto 20 gadu vecumā, un arī vecuma grupā no 16 līdz 19 gadiem viens no sešiem joprojām izvēlas maksāt skaidrā naudā.

Lai arī Latvijas jaunieši ir lielākie digitālo tehnoloģiju entuziasti, arī vecākās paaudzes ne vienmēr ir lojālas tikai skaidrai naudai. Piemēram, 41% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 70 gadiem un vairāk kā savu vēlamo maksāšanas veidu izvēlas debetkarti. Tas liecina, ka moderni maksāšanas risinājumi ir pievilcīgi ne tikai jauniešiem. Tomēr pāreja uz citiem norēķinu veidiem nenozīmē, ka skaidrā nauda pilnībā izzudīs – pēdējā gada laikā gandrīz katrs Latvijas iedzīvotājs vismaz reizi ir norēķinājies ar skaidru naudu.

Saskaņā ar Adyen Ziemeļvalstu un Baltijas reģiona vadītāja Tobiasa Linda (Tobiass Lindh) teikto, šie dati nav pārsteidzoši. "Latvija ir viena no digitalizētākajām sabiedrībām Eiropā, kur tehnoloģiskie risinājumi ir plaši izplatīti gan uzņēmumu, gan patērētāju vidū. Dati rāda, ka jaunieši īpaši aktīvi pieņem jaunus digitālo norēķinu risinājumus, taču arī vecākās paaudzes iedzīvotāji ir atvērti pārmaiņām," viņš norāda.

Skaidra nauda joprojām ir galvenais maksāšanas veids Lietuvā, bet Igaunijā tās popularitāte samazinās

Pārējās Baltijas valstīs aina ir atšķirīga. Igaunijā skaidrā nauda nav vadošais norēķinu veids un to izvēlas tikai 18 % patērētāju. Pēc vecuma grupām visbiežāk skaidru naudu izmanto cilvēki ap 40 gadu vecumu, precīzāk - gandrīz ceturtā daļa šīs vecuma grupas. Savukārt Lietuvā situācija ir līdzīga kā Latvijā – arī tur skaidra nauda ir populārākais maksājumu veids, un to izvēlas nedaudz vairāk nekā ceturtā daļa iedzīvotāju.

Linds norādīja, ka pētījuma rezultāti izceļ maksājumu metožu dažādības nozīmi. "Kā redzams, maksājumu izvēles dažādās valstīs un vecuma grupās būtiski atšķiras. Tirgotājiem, kuri vēlas nodrošināt klientu apmierinātību, ir jāņem vērā šīs atšķirīgās vēlmes un jāspēj tās apmierināt," viņš sacīja. Saskaņā ar pētījumu gandrīz puse Latvijas patērētāju piekrīt, ka, ja nav iespējams norēķināties ar viņiem vēlamo maksājumu metodi, viņi atsakās no pirkuma.

Jaunākās paaudzes veicina pāreju uz bezskaidras naudas izmantošanu

Lai gan skaidra nauda nepazudīs vienas nakts laikā, daļa sabiedrības jau raugās uz nākotni bez tās. Aptuveni piektdaļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka sabiedrībai jāpāriet uz bezskaidras naudas režīmu jau nākamā gada laikā. Vislielākais atbalsts šai idejai vērojams jauniešu vidū līdz 20 gadu vecumam – gandrīz ceturtdaļa šīs grupas atbalsta šādu norēķinu pāreju. Skatoties ilgtermiņā, aptuveni katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs saredz iespēju, ka sabiedrība pilnībā pāries uz bezskaidras naudas norēķiniem tuvāko 3 – 5 gadu laikā. Igaunijā piektdaļa patērētāju uzskata, ka šāda pāreja iespējama jau gada laikā, bet Lietuvā tam piekrīt 23% iedzīvotāju.

"Izskatās, ka mēs pamazām virzāmies pretī bezskaidras naudas sabiedrībai, taču papīra nauda tuvākajā laikā nepazudīs. Tā drīzāk ir pakāpeniska attīstības tendence, jo  dažādu maksājumu iespēju piedāvāšana palīdz saglabāt līdzsvaru un nodrošina, ka ikviens patērētājs var norēķināties sev ērtākajā veidā," norāda Linds.

*Adyen Mazumtirdzniecības pētījumu veica Censuswide, aptaujājot 41 089 patērētājus Honkongā, Indijā, Malaizijā, Singapūrā, Beļģijā, Čehijā, Dānijā, Īrijā, Norvēģijā, Polijā, Portugālē, AAE, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Austrālijā, Japānā, Francijā, Vācijā, Itālijā, Nīderlandē, Spānijā, Zviedrijā, Lielbritānijā, Brazīlijā, Meksikā, Kanādā un ASV (vecumā no 16 gadiem). Dati tika vākti no 26.02.2025. līdz 12.03.2025.