Mārtiņš Štāls: Par vēlēšanu nedienām vainīgie atrasti, bet risinājums ne

Valdošā koalīcija jau ir vienojusies par jauniem kandidātiem, kas turpmāk pildīs Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) vadītāju pienākumus.

Tas ļauj secināt, ka valdība uzskata 2025. gada pašvaldību vēlēšanu tehniskās problēmas par konkrētu cilvēku kļūdām, nevis pēc būtības nepareizu vēlēšanu sistēmas organizāciju.

Tomēr viens no būtiskākajiem trūkumiem netiek risināts. CVK līdz šim nav bijusi pietiekami patstāvīga, lai spētu nodrošināt vēlēšanu procesa tehnisko norisi. Iepriekš CVK vienpadsmit gadus sadarbojās ar vienu partneri, kam faktiski piederēja visa programmatūra, kuru CVK tikai nomāja. Līdz ar to CVK ar saviem pasūtījumiem būtībā nodrošināja privātuzņēmēja investīcijas, kas tam radīja unikālas priekšrocības. Kad CVK vēlējās piesaistīt ekspertus, drošības iestādes atrada dažādus iemeslus, kāpēc sadarbība ar šiem ekspertiem nav vēlama. Un tad vēl bija Saeima, kurai katru reizi bija jāizsaka savs viedoklis un politiski jātirgojas par finansējuma apjomu, ko piešķirt CVK vēlēšanu organizēšanai. Šīs situācijas rezultātā CVK praktiski nepietika laika, lai stiprinātu savu kapacitāti un pasūtītu sistēmu, kas būtu tās īpašumā, ar iespēju jebkurā brīdī mainīt izstrādātājus un uzturētājus. Valdības lēmums būtiskos vēlēšanu programmatūras pasūtīšanas un uzturēšanas uzdevumus uzticēt Valsts digitālās attīstības aģentūrai bija kļūdains jau no paša sākuma. Tā ir ne tikai VDAA neraksturīga funkcija, bet arī šādā veidā tiek atņemta CVK kontrole pār tehniskajiem un informācijas resursiem. Jāņem vērā, ka VDAA ir VARAM pakļautības iestāde, un ministram faktiski ir lielāka iespēja ietekmēt vēlēšanu tehnisko norisi nekā CVK.

Tāpēc pēc vēlēšanu nakts incidenta būtu gribējies dzirdēt skaļākas balsis, lai šī fundamentālā kļūda tiktu labota. Pareizais risinājums ir vēlēšanu programmatūras nodošana CVK īpašumā. CVK jāalgo nepieciešamie eksperti un jāpiesaista ārpakalpojumu sniedzēji pa tiešo. Turklāt finansējumam jābūt pieejamam laikus, negaidot, kad likumdevējs nolems, cik konkrētajā gadā nav žēl piešķirt. Tikai šāds risinājums var nodrošināt stabilu un neatkarīgu vēlēšanu procesu. Vēlēšanu sistēmas uzturēšana ir specifiska un unikāla funkcija, tāpēc nerodas arī ekonomija, ja tās pārvaldību uztic citai organizācijai.