Atskatāmies uz aizvadīto nedēļu: Kas gāza VISC vadītāju, Kariņš, "ViVi" u.c.

Cilvēks. Kas gāza VISC vadītāju? Pagājušajā nedēļā tapa zināms, ka līdzšinējā Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītāja Liene Voroņenko, kura rudens sākumā tika atstādināta no amata dēļ sabiedrības sašutumu izraisījušiem mācību materiāliem par seksuālo izglītību, uzsākusi darbu Latvijas Darba devēju konfederācijā, kur koordinēs nodarbinātības un izglītības programmas.

L. Voroņenko VISC vadījusi divus gadus, bet kopumā šajā iestādē strādāja jau no 2016. gada. Kopš L. Voroņenko stājās VISC vadītājas amatā, mainījās izglītības politikas veidotāju attieksme pret jaunā izglītības satura ieviešanu. Agrāk visi, kas iebilda pret kādām jaunā satura niansēm vai gaudās par mācību materiālu trūkumu, tika, lai arī caur puķēm, nosaukti par atpakaļrāpuļiem vai sliņķiem. Toties L. Voroņenko atzina, ka iespējams saturu pārskatīt un arī mācību materiāli bijuši vajadzīgi, jau uzsākot izglītības satura reformu.

L. Voroņenko salīdzinoši veiksmīgi tika galā ar jauno centralizēto eksāmenu ieviešanu, kas šogad tika kārtoti trīs grūtības pakāpēs, kā arī pirmo reizi centralizētie eksāmeni bija arī devītklasniekiem. Taču viņa paklupa uz seksuālās izglītības materiāliem, kas bija pieejami plašai sabiedrībai, kaut patiesībā bija domāti tikai skolotājiem, kuriem nebūt nebija obligāta to izmantošana. Diemžēl 

Latvijas sabiedrība strīdu dēļ par Stambulas konvenciju un viendzimuma partnerattiecībām ir tik seksuāli norūpējusies, ka it kā mazais akmentiņš gāza kopumā veiksmīgi strādāt sākušu un savā darbā ieinteresētu ierēdni. 

Kritienu veicināja arī mācību materiāli krievu valodā kā otrajā svešvalodā. Izrādās, arī pēc Krievijas uzsāktā kara Ukrainā neviens nebija tos "izravējis" no Krievijas militārisma un Kremļa nezālēm.

Tiesa, tā kā izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša atzinusi, ka nebaidās mainīt komandu, ar ko strādā, vērts aizdomāties, vai nepārdomātie mācību materiāli nebija tikai iegansts kārtējām pārmaiņām.

VISC vadītājas pienākumus nu jau divus mēnešus pilda Izglītības kvalitātes valsts dienesta vadītāja Inita Juhņēviča, un paklīdušas baumas, ka ministrijā briest plāns abu iestāžu apvienošanai.

Tikmēr L. Voroņenko atzīst, ka atstājusi darbu VISC uz vienošanās pamata, bet LDDK viņas galvenā rūpe "būs saprast, ko darīt, ja tūkstošiem bērnu nespēj nolikt matemātikas eksāmenu".

Aizdomas. Dāmokla zobens virs Kariņa galvas

Īstenās krustugunīs nonācis bijušais premjers, tagadējais ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Laika posmā no 2019. gada līdz pat amata pamešanai Kariņš kopā ar savu svītu privātlidmašīnu jeb speciālo reisu pakalpojumus izmantojis 37 reizes, no kurām 18 lidojumus apmaksājusi Eiropas Savienības Padome no līdzekļiem, kas domāti šādiem gadījumiem. Kopumā Latvijas valstij šie lidojumi izmaksājuši 613 830 eiro, bet no ES naudas – 750 031 eiro. 

Saistībā ar lidojumiem pārbaudi sākusi pat Ģenerālprokuratūra, bet nākamā gada sākumā izvērtējumu par reisiem sniegšot arī Valsts kontrole.

Valsts kancelejai pēc atkārtota "Apvienotā saraksta" pieprasījuma nācies arī atklāt personas, kuras lidojušas kopā ar Kariņu. To skaits variējis no pieciem līdz deviņiem, bet vidēji lidojušas sešas personas. Vienmēr lidojis Valsts drošības dienesta pārstāvis, kurš ir Kariņa miesassargs, bet pārējie pārsvarā bijuši Kariņa padomnieki dažādos jautājumos. Vairākos gadījumos līdzi bijis arī valsts algots oficiālais delegācijas fotogrāfs.

Kariņš kritikai daļēji piekrīt, taču norādījis, ka izmantojis speciālos reisus sarežģītās loģistikas dēļ – speciālie reisi, viņaprāt, ļāvuši stiprināt Latvijas lomu ES un NATO. Turklāt, kā tagad atklājies skandāla gaitā, Kariņš ieteicis šādus reisus izmantot arī partijas biedrei, tagadējai premjerei Evikai Siliņai. 

Viņa nav ilgi domājusi un jau oktobrī devusies pirmajā lidojumā ar privāto lidmašīnu uz Eiropadomi, kas Padomei izmaksājis 26 756 eiro.

Valsts Kanceleja jau paziņojusi, ka tagad izvēle par labu speciālajiem reisiem notiks krietni retāk nekā iepriekš, tāpēc, visticamāk, tā arī neuzzināsim, vai Siliņas apetīte būtu bijusi tāda pati kā Kariņam. "Tas notiek uz premjeres rēķina, upurējot kādus premjeres darbakārtības jautājumus, atceļot kādas sanāksmes pirms vai pēc lidojuma. No kaut kā jāatsakās, ja jūs esat atkarīgs no regulārā reisa pieejamības," tā Latvijas Radio norādījis VK direktors Jānis Citskovskis.

Saistībā ar speciālo reisu izmantošanas biežumu arvien vairāk izskan mājieni par Kariņa demisiju, bet ārlietu ministrs šādu soli pats nesperšot. Tāpat daudzi uzskata, ka "Jaunajai Vienotībai" pēc iespējas drīzāk būtu jātiek vaļā no Kariņa un viņa mestās ēnas pār partiju, kas varot atspēlēties gaidāmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

Joks. "Pudum-Pudum" uz "ViVi"

AS "Pasažieru vilciens" ("PV") pērnajā nedēļā sagādāja latviešu nācijai neviltota radošuma prieku, paziņojot, ka nu pienācis brīdis ieviest jauno zīmolu, kas būs nesen dzimuša bērna šļupstam līdzīgais "ViVi". Uztverot to kā mājienu, ka garlaicīgās valsts budžeta pieņemšanas aizsegā Latvijā tiek gatavots grandiozs pagrieziens ģimenes vērtību virzienā un apkārtējā vide jāsāk steigšus pielāgot jaundzimušo bērnu vajadzībām, priecīgi satrauktā nācija to saprata kā aicinājumu piedāvāt vēl citus līdzīgus jaunievedumus. 

Subjektīvi vērtējot tam sekojošā kreativitātes izvirduma rezultātus, līderos ir izvirzījušies "Pif-Paf" kā jaunais bruņoto spēku zīmols, "Viu-Viu" kā neatliekamās medicīniskās palīdzības, "Piu-Piu" kā policijas, 

"Ļur-Ļur" un "Pik-Pak" kā "Rīgas ūdens", "Pi-Pī" kā "Rīgas satiksmes" un "Pudum-Pudum" kā Rīgas ielu jaunie zīmoli.

Dīvainā un nesaprotamā kārtā tikai "PV" valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis, pats būdams notiekošā iniciators, nespēja piedalīties šajās radošuma dzīrēs. Tā vietā viņš sāka melodramatiski lauzīt rokas un skaidrot, ka nācija visu ir pārpratusi – "ViVi" patiesībā esot saīsinājums no "Vienā vilcienā", bet reakciju uz "ViVi" zīmola koncepciju viņš raksturoja kā "vēl neiznēsāta bērna nogalināšanu pirms viņš ir paspējis pieaugt un savu stāstu izstāstīt". Tas nenieka nelīdzēja – modrā sabiedrība no šī izteikuma acumirklī noprata, ka Grigulis ir kaismīgs abortu aizlieguma aizstāvis, un pašsaprotami secināja – nozīmīgāko valsts uzņēmumu vadībā tagad tiek iecelti tikai visstingrākie ģimenes vērtību aizstāvji. Un, ja reiz tā, tad valsts iestāžu jaunajiem zīmoliem jāvelta vēl lielāka uzmanība, un radošais riņķa dancis iegriezās atkal. Tagad uzmanības lokā ir jautājums, vai, pateicis "A", "Pasažieru vilciens" teiks arī "B", un, iekāpjot vilcienos, mūs sagaidīs paziņojumi "Šis "tu tū" brauc uz Jūrmalu, kur jūs gaida smiltiņas un ūdens. Nākamais "īīīīīī" – Zasulauks. Tūlīt vagonos sāks iznēsāt garšīgu ņammu."

Bet 

varbūt tomēr R. J. Grigulim izrādās taisnība, ka sabiedrība visu ir sapratusi nepareizi un sociālo tīklu džungļos mītošie cilvēkēdāji tikai mēģina saplosīt jaundzimušo "ViVi" zīmolu.

"Pasažieru vilciens" ir nopietns uzņēmums, kas iesaistās dārgā zīmola maiņas kampaņā, un par to droši vien veikti visi nepieciešamie pētījumi.

Darījums. Gatavojas aizvērt aizsardzības "caurumu"

Aizsardzības ministrija aizvadītajā nedēļā pavēstīja, ka parakstījusi piegādes līgumu par jaunu pretgaisa aizsardzības sistēmas iegādi par aptuveni 600 miljoniem eiro. Tā ir rekordliela summa darījumiem, ko Latvija līdz šim veikusi šajā nozarē, bet ieguldīt tieši pretgaisa aizsardzībā ir loģiska izvēle. Pirmkārt, tās nozīmi labi parāda karš Ukrainā – arī apturot okupantu virzīšanos pa sauszemi un pat atspiežot viņus atpakaļ, uzbrukumus no gaisa tas nemazina, jo tos var veikt arī no Krievijas teritorijas. Tā vairs nav karošana, bet terors pret Ukrainas civilo infrastruktūru un iedzīvotājiem, taču tāda ir 21. gadsimta kara realitāte, kam jābūt gataviem. Otrkārt, vidējas darbības pretgaisa aizsardzība iepriekš bieži dēvēta par Latvijas aizsardzības "caurumu" (vairāk uzmanības ticis pievērsts tuvās darbības aizsardzībai), godīgi atzīstot, ka Latvija saviem spēkiem nespētu notriekt raķetes, ar kurām Krievija šobrīd apšauda Ukrainas pilsētas.

Pērn Lielvārdes gaisa spēku bāzē tika izvietota Spānijas pretgaisa aizsardzības zenītraķešu NASAMS baterija, kuras aprūpē vairāk nekā 100 Spānijas karavīru. Savukārt šogad maijā Latvija un Igaunija parakstīja nodomu protokolu, kas paredz kopīgi iegādāties pretgaisa aizsardzības sistēmas un veidot "Livonijas vairogu gaisa telpas aizsardzībai". Tieši tolaik uzzinājām, ka paredzēts iegādāties tieši IRIS-T sistēmas, kuras ražo Vācijas uzņēmums "Diehl Defence".

IRIS-T pretgaisa aizsardzības sistēmas ražo Vācijas uzņēmums "Diehl Defence".

Foto: Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija

IRIS-T ir moderna pretgaisa aizsardzības sistēma, tā spēj iznīcināt ienaidnieka gaisa kuģus un dronus 40 kilometru rādiusā un līdz 20 kilometru augstumā, un, kā uzsver Aizsardzības ministrija, tā "veicinās slāņveida pretgaisa aizsardzības ieviešanu Latvijā, kurā dažādu darbības rādiusu pretgaisa aizsardzības sistēmas ne tikai aizsargā citus objektus uz zemes, bet arī aizsargā viena otru".

Zināms, ka visvairāk šādu sistēmu ir pašas Vācijas bruņojumā, bet diezgan daudz ir arī Spānijai, Zviedrijai, Itālijai, Grieķijai. To iegādājušās arī tādas valstis kā Saūda Arābija, Taizeme, Dienvidāfrika, Brazīlija. Kā militāro palīdzību Vācija šīs sistēmas ir nosūtījusi arī Ukrainai, kur tās sevi apliecinājušas reāla kara apstākļos. Plānots, ka Latvija un Igaunija IRIS-T sāks saņemt no 2026. gada. Līdz tam Latvijai ir jāapmāca personāls un jāpilnveido infrastruktūra, kā arī jāizpilda citi priekšnosacījumi.

Sagatavojuši: Māris Antonevičs, Raivis Šveicars, Olafs Zvejnieks, Ilze Kuzmina.