Kristers Rudzītis: Emocijas nevar aizstāt ar algoritmu

Mūsdienās dzīve rit aizvien ātrāk - dažu sekunžu laikā varam atrast informāciju, saņemt atbildes uz jautājumiem, izveidot attēlus, uzrakstīt tekstu vai pat radīt dziesmu ar mākslīgā intelekta palīdzību. Arī sociālie mediji rada iespaidu, ka panākumi rodas vienā dienā, ka pietiek ar vienu veiksmīgu video vai populāru ierakstu, lai dzīve mainītos. Taču svarīgākās lietas dzīvē joprojām nav iespējams paātrināt - tās prasa laiku, pacietību un gatavību iet garāko ceļu.

Panākumi nav viena veiksmīga diena

Ja runājam par mūziku un radošajām industrijām kopumā, tad cilvēki bieži redz tikai rezultātu – pilnas koncertzāles, dziesmas radio vai klausītāju atzinību, taču aiz katra šāda mirkļa ir gadiem ilgs darbs, mēģinājumi, kļūdas un šaubas. Arī mūsu grupai nebija skaidras formulas, kā sasniegt panākumus - vienkārši turpinājām darīt to, kam ticējām, soli pa solim mācoties no savām kļūdām. Mūsdienu sabiedrībā pārāk bieži tiek meklēts ātrs rezultāts, taču patiesībā ilgtermiņā uzvar nevis tas, kurš visu izdara visātrāk, bet tas, kurš neapstājas. Pacietība nav īpašība, ko mūsdienās daudz slavē, tomēr tieši tā bieži vien izrādās izšķiroša.

Emocijas nevar aizstāt ar algoritmu

Pēdējā laikā daudz tiek runāts arī par mākslīgo intelektu un tā iespējām radīt mūziku, tekstus vai attēlus. Protams, arī pats to izmantoju ikdienā, un neredzu tajā neko sliktu. 

Mākslīgais intelekts var palīdzēt analizēt informāciju, ietaupīt laiku vai atvieglot rutīnas darbus, taču tas nevar aizstāt cilvēka pieredzi. 

Dziesmas nerodas tikai no pareizi saliktiem vārdiem vai akordiem, tās rodas no sajūtām, pārdzīvojumiem un notikumiem, ko cilvēks ir izdzīvojis. Dažreiz viena dziesma top vairākus mēnešus vai pat gadus, jo ir vajadzīgs laiks, lai saprastu, ko patiesībā vēlies pateikt.

Tehnoloģijām jāpalīdz, nevis jāaizvieto

Domāju, ka arī turpmāk tehnoloģijas kļūs par arvien nozīmīgāku mūsu ikdienas daļu, tās palīdzēs mums strādāt produktīvāk un atrisināt daudzus praktiskus uzdevumus, taču būtu kļūdaini domāt, ka tehnoloģijas spēj aizvietot cilvēku. Koncertā cilvēki nenāk tikai klausīties dziesmas – viņi nāk pēc emocijām, kopības sajūtas un īstas pieredzes. Tieši tas pats attiecas uz daudzām citām profesijām - arvien vairāk novērtēsim cilvēkus, kuri spēj iedvesmot, sadarboties, uzklausīt un radīt uzticēšanos, jo tās ir īpašības, kuras nevar automatizēt.

Dzīvei nav jānotiek sacensību režīmā

Saruna podkāstā “Atklāti ar Annu” mani mudināja aizdomāties arī par to, ka viena no lielākajām mūsdienu problēmām ir nepārtraukta salīdzināšanās ar citiem. Sociālajos medijos redzam tikai cilvēku panākumus, taču neredzam ceļu, kas līdz tiem aizvedis, tāpēc rodas sajūta, ka paši atpaliekam. 

Patiesībā katram cilvēkam ir savs temps - vienam viss izdodas divdesmit gados, citam – četrdesmit, un abi varianti ir pilnīgi normāli. 

Nav nepieciešams dzīvot pēc sveša grafika vai censties sasniegt citu cilvēku definētus mērķus, daudz svarīgāk ir atrast savu ceļu un nebaidīties tam sekot, pat ja tas izrādās garāks.

Tehnoloģijas turpinās attīstīties, un tas ir labi, tās ļaus mums daudz ko paveikt ātrāk nekā jebkad agrāk, taču, manuprāt, ir lietas, kurām nevajadzētu mainīties. Cilvēka raksturs, uzticēšanās, attiecības, radošums un meistarība joprojām veidojas tikai ar laiku, tieši tāpēc nevajadzētu baidīties, ka viss nenotiek uzreiz. Dažas lietas vienkārši nevar izdarīt ātrāk, un varbūt tieši tāpēc tās ir visvērtīgākās.