Noskaidrots cik lielu pensiju vēlētos rīdzinieki

"Luminor" bankas rudenī veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka vislielākās pensijas – virs 2000 eiro mēnesī – vēlas saņemt Rīgā un Pierīgā dzīvojošie.

Kā norāda "Luminor" aktīvu pārvaldīšanas un pensiju uzņēmumu vadītājs Atis Krūmiņš, šādi rezultāti skaidrojami ar dzīves dārdzības atšķirībām dažādos Latvijas reģionos, kas arī bieži vien ietekmē to, cik lielu pensiju iedzīvotāji vēlētos saņemt, lai vecumdienās justos finansiāli ērti un droši. 

Katru mēnesi 2000 eiro lielu pensiju visvairāk vēlas saņemt rīdzinieki (20%) un Pierīgā dzīvojošie (18%). Tam seko Kurzemē (14%) un Vidzemē dzīvojošie (13%), savukārt Zemgalē un Latgalē aptaujāto īpatsvars, kuri vēlētos vecumdienās saņemt 2000 eiro lielu pensiju, ir zemāks – attiecīgi 10% un 7%. 

"Iemesls tam, kāpēc tieši Rīgā un Pierīgā dzīvojošie vēlētos krietni lielāku ikmēneša pensiju nekā šī brīža valstī vidējā izmaksātā vecuma pensija, galvenokārt varētu būt izskaidrojams ar atšķirīgo dzīves dārdzību dažādos valsts reģionos. 

Iedzīvotāju ienākumi, kā arī regulārie izdevumi par precēm un pakalpojumiem ir atšķirīgi, un bieži vien tieši lielās pilsētās dzīves dārdzības līmenis ir augstāks.

Tomēr jāņem vērā, ka Rīgā un Pierīgā dzīvojošo norādītais vēlamais pensijas apjoms ir krietni lielāks par vidējo atalgojumu galvaspilsētā – pērn tas bija 1706 eiro," stāsta A. Krūmiņš. 

Lai gan tieši Rīgas un Pierīgas iedzīvotāji visbiežāk vēlētos saņemt 2000 eiro lielu pensiju, raugoties uz iedzīvotāju vēlmēm kopumā, lielākais respondentu īpatsvars Latvijas reģionos, lai nodrošinātu finansiāli ērtas vecumdienas, vēlētos pensiju apmērā no 1200 līdz 2000 eiro – šādu atbildi snieguši teju puse aptaujāto iedzīvotāju. 

Eksperts atgādina, ka kvalitatīvu dzīves līmeni vecumdienās iespējams nodrošināt, ja pensijas apmērs sasniedz 70-80% no pirmspensijas ienākumiem. Šī brīža situācija Latvijā diemžēl ir citādāka – šobrīd šis rādītājs ir 52,8%, taču prognozējams, ka 2050. gadā tas varētu kristies pat zem 30%. “Latvijas iedzīvotājiem tas nozīmē vienu - lai parūpētos par pārtikušām vecumdienām un iegūtu vēlamo pensiju, liela nozīme būs pašu veidotajam uzkrājumam, vai arī nākotnes pensionāriem varētu nākties turpināt darba gaitas arī pēc pensionēšanās vecuma sasniegšanas. 

Kontekstā ar gaidāmajām iedzīvotāju ienākuma nodokļa izmaiņām un par 17% samazinātām iemaksām otrajā pensiju līmenī nākamgad, iesaku katram izvērtēt iespēju neto algas pieaugumu nodokļu izmaiņu rezultātā novirzīt uzkrājumam, piemēram, iemaksām pensiju 3. līmenī, kur papildus iespējams gūt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu. Tas palīdzētu kompensēt valdības  tuvredzīgo lēmuma negatīvo ietekmi uz mūsu pensiju kapitāla veidošanu,” uzmanību vērš A. Krūmiņš.  

* "Luminor" bankas aptauja Latvijā veikta 2024. gada septembrī sadarbībā ar pētījumu aģentūru Norstat, aptaujājot 1003 respondentus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.