Divus gadus Krišjāņa Kariņa ("Jaunā vienotība") pirmā valdība īstenoja valsts investīciju granta programmu augstas gatavības pašvaldību projektiem, kuras izveidi panāca toreizējā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vadība, kas pārstāvēja "Attīstībai/Par". Jaunā valdība no šīs programmas atteicās, bet ministrs Māris Sprindžuks ("Apvienotais saraksts") gada sākumā budžeta apspriešanas laikā teica, ka valdībai vēl būs jādomā, kā ar godu šo programmu pabeigt.

Reklāma

Valdības sēdē otrdien ministri nolēma, ka četrām pašvaldībām – Jelgavas un Rēzeknes pilsētai, Gulbenes un Ropažu novadam –, kas finansējumu saņēma 2021. gadā, neiztērētā nauda būs jāatskaita atpakaļ budžetā. Kopā tie ir 978 525 eiro. Savukārt tām pašvaldībām, kuru skaits ir lielāks un kuras nav apguvušas daļu no tām 2022. gadā piešķirtā finansējuma, ir dots termiņa pagarinājums līdz šā gada beigām.

Valsts investīciju programma augstas gatavības pašvaldību projektiem bija īpaša programma, no kuras finansējumu valdība piešķīra 2021. gadā īsi pirms pašvaldību vēlēšanām, bet 2022. gada vasarā – pirms Saeimas vēlēšanām. 2021. gadā ministri šādi atbalstīja 21 pašvaldību projektu par kopējo summu 27 miljoni eiro, bet 2022. gadā atbalstu saņēma 54 projekti, kuriem kopā paredzēja 37,1 miljonu eiro.

Tā bija nauda, kuru vietvaras varēja izmantot arī tādu mērķu īstenošanai, kam līdzekļus nevarēja aizņemties Valsts kasē vai saņemt no Eiropas fondiem. 

Taču pašvaldības, kuras jutās apdalītas, piemēram, vairāki Pierīgas novadi, un Saeimas opozīcijas deputāti uzskatīja, ka tā ir politiska naudas dalīšana pēc valdošo partiju ieskatiem. 

Jau rakstījām, ka dažām valdības partiju vadītajām pašvaldībām šis atbalsts bija lielāks, piemēram, Ogres novads par investīciju naudu īstenoja piecus projektus, kamēr daži nedabūja neko. Ventspils pašvaldības šovasar izplatītajā bukletā par atpūtas iespējām Ventspilī centrālajā vietā ir ziņa par "šīs vasaras gaidītāko jaunumu – vissezonas rodeļu trases atklāšanu". Arī šis projekts saņēma līdzfinansējumu no investīciju programmas, bet, kā redzams, ir pabeigts.

Valdībai tagad vairāk rūp tie objekti, kuros piešķirtā nauda nav apgūta. Pēc Finanšu ministrijas ierosinājuma projektu īstenošanas termiņš ir pagarināms tikai uz vienu gadu. Līdz ar to četrām pašvaldībām, kas nav pabeigušas 2021. gadā iesāktos projektus, neiztērētā nauda būs jāatskaita atpakaļ valsts budžetā. Jelgavas pilsētai, kurai nav izdevies nodot ekspluatācijā Laulību pili jeb Dzimtsarakstu nodaļu, šī summa ir vislielākā – 463 049 eiro. Jelgavas mērs Andris Rāviņš (ZZS) teica – pat ja pašvaldība piesaka pilnībā gatavu projektu, neparedzētas problēmas var rasties arī tā realizācijas laikā. 

Jelgava piedzīvoja arī nedienas ar uzņēmēju, kura piedāvājums bija vislētākais, bet ar kuru nav izveidojusies abpusējā sapratne. Savu iespaidu atstājusi gan kovida krīze, gan augošās būvmateriālu cenas.

A. Rāviņam tikai neesot saprotams, kāpēc valdība pret Kultūras ministriju bijusi pielaidīgāka, ļaujot pabeigt iesāktos darbus teātru ēkās, bet pašvaldībām to neļauj. Jelgavas mērs cer, ka budžetā atskaitītā nauda tiks pārdalīta par labu veselībai.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs M. Sprindžuks valdības sēdē informēja, ka VARAM gatavo jaunu koncepciju par valsts investīciju programmu pašvaldībām, lai varētu noteikt skaidrāku un saprotamāku investīciju piešķiršanas kārtību. Pēc sēdes M. Sprindžuks paskaidroja, ka valsts finansiālajam atbalstam pašvaldībām ir jābūt instrumentam, kas dod labumu plašākā teritorijā, nevis vienai pilsētai vai novadam, tam ir jābūt orientētam uz jaunu darba vietu radīšanu. 

"Tas ir nākamā gada budžeta jautājums, bet līdz tam vēl jātiek," piebilda ministrs. Viņa iepriekš vadītajam Ādažu novadam arī bijuši labi un vajadzīgi projekti, kurus noteikti varētu pabeigt termiņā, taču tos toreiz noraidīja. 

"Te ir divas taisnības, jo var būt nepārvarami apstākļi, kas liedz pabeigt darbus laikā. Taču, no otras puses, daļa pašvaldību nav bijušas godīgas, jo izrādījās, ka ātras gatavības projekts nemaz nebija ātras gatavības, bet viņi tagad dabūja termiņa pagarinājumu," teica M. Sprindžuks. Runa ir par 2022. gada nepabeigtajiem objektiem. Ministrs neturot ļaunu prātu un arī nepētīšot radurakstus, ar ko domāta politiskā naudas dalīšana. "Taču mums ir jāvienojas nekad vairs tā nedarīt, jo tas iedragā arī valsts pārvaldes reputāciju," piebilda M. Sprindžuks.