2.4 °C
Pilnībā nodrošināt pretgaisa aizsardzību uz valsts austrumu robežas nav iespējams, taču Ukraina ir informēta par nepieciešamību nodot Latvijai savlaicīgi informāciju par tās palaistajiem droniem, ceturtdien pēc vizītes Krāslavas novadā žurnālistiem atzina aizsardzības resora amatpersonas.
Aizsardzības ministrs Andris Sprūds un Zemessardzes 3. Latgales brigādes komandieris pulkvežleitnants Pēteris Suveizda ceturtdien apmeklēja Krāslavas novadu, lai tiktos ar novada domes priekšsēdētāju Gunāru Upenieku un pārrunātu situāciju saistībā ar Ukrainas izcelsmes dronu, kas šonedēļ nokrita netālu no Dobročinas ciema.
Sprūds žurnālistiem izcēla vairākas lietas kā mācību pēc šī gadījuma. Ministrs piekrita, ka nepieciešama sabiedrības apziņošanas uzlabošana, tostarp par šūnu apraidi. Tas nepieciešams, lai cilvēki justos drošībā. Viņaprāt, iespējams, sabiedrība ir jāinformē ātrāk, pat ja gaisā konstatētais objekts beigās izrādās, ka nav bijis drons. Vienlaikus diezin vai pie katra mākoņa vai putnu bara lidojuma aizsardzības resors spers attiecīgus soļus, tāpēc esot nepieciešams atrast līdzsvaru.
Vaicāts, vai Ukraina nevarēja savlaicīgi brīdināt par saviem droniem Baltijas valstu tuvumā, Sprūds atbildēja, ka par to tiek domāts, jo Latvija un Ukraina ir sabiedrotie un kopumā sadarbība ir ļoti spēcīga. Vienlaikus Ukraina, veicot savas operācijas, ir piesardzīga un atturīga kopumā uz ārpusi informēt par pietiekami konfidenciālām operācijām. Šādi Ukraina rīkojas, lai nedotu iespēju pretiniekam uzzināt informāciju par tās plāniem.
Sprūds atgādināja, ka droni ir jaunā realitāte, pret tiem ir grūti cīnīties visām valstīm: "Neviena valsts nebūs pilnībā aizzīmogota, un būs zināmi sarežģījumi un izaicinājumi, tostarp ar maziem, zemu lidojošiem un vadāmību zaudējušiem droniem. Tas nebūs vienkārši."
Ministrs medijiem atkārtoja jau vairākkārt pausto, ka Latvija turpina ieviest slāņveida pretgaisa aizsardzību, kas ietver sensorus, radarus un beidzot pretgaisa aizsardzības ieročus un elektroniskās karadarbības elementus. Detekcijas elementu ieviešanā Latvija pat ir zināma pirmrindniece, jo pirmā no NATO valstīm iegādājusies akustiskās detekcijas iekārtas. Tāpat šogad Latvija iegādāsies ap 500 pārtvērējdronu.
Vienlaikus ir skaidrs, ka visu austrumu robežu nevarēs dislocēt ar bruņotām Nacionālo bruņoto spēku vienībām, kas potenciāli gaidīs vienu dronu, jo tas nebūtu praktiski un lietderīgi.
"Slāņveida pretgaisa aizsardzība ir kompleksa. Nebūs brīnumnūjiņas pret visu, taču darām visu, lai būtu maksimālā drošībā,"
piebilda ministrs.
Piektdien, 27. martā, ministrs ir sasaucis iekšēju aizsardzības nozares sanāksmi, lai izvērtētu šīs nedēļas dronu incidentu un apspriestu potenciālos soļus sistēmas maksimālai efektivitātei.
Zemessardzes 3. Latgales brigādes komandieris pulkvežleitnants Pēteris Suveizda žurnālistiem arī atgādināja amatpersonu vairākkārt pausto, ka neviena valsts nevar pilnībā garantēt pretgaisa aizsardzību, ņemot vērā dronu un raķešu attīstību. Runājot par šīsnedēļas incidentu, Suveizda pastāstīja, ka viņam padotie karavīri bija devušies uz pareizajām pozīcijām, bet sanācis tā, ka, visdrīzāk, dronam beidzās degviela un tas piezemējoties eksplodēja. Ja degvielas būtu nedaudz vairāk, visdrīzāk, drons būtu nokļuvis līdz karavīru pozīcijām un viņi mērķi būtu iznīcinājuši. Suveizda arī informēja, ka potenciālās dronu notriekšanas vietas jau ir iepriekš sameklētas, jo armija veic regulārus vingrinājumus. "Šajā gadījumā divas ekipāžas, ja būtu bijušas uz ass un drons būtu nolidojis vēl vismaz 10–15 kilometrus, tad tas būtu šaušanas sektorā un, iespējams, tiktu iznīcināts," norādīja pulkvežleitnants. Suveizda arī norādīja, ka pēc viņa ieteikuma pulkvežleitnanta atbildības rajonā parādīsies vēl viens papildu radars. Viņaprāt, jāapsver arī papildus sagatavotu pozīciju izveidošana. "Ja aprēķini rāda, ka kritīs mežā, tad lai krīt, ja Dagdā kritīs, tad ir jāizveido vairāk pozīciju," sacīja militārpersona.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
