Dānijā pēc parlamenta vēlēšanām gaidāmas sarežģītas sarunas

Dānijā otrdien notikušajās parlamenta vēlēšanās lielāko atbalstu saņēmuši premjerministres Metes Frederiksenas vadītie sociāldemokrāti, kuru izcīnīto vietu skaits tomēr salīdzinājumā ar vēlēšanām 2022. gadā ir mazinājies.

Premjere karalim Frederikam X jau iesniegusi demisiju, kas gan drīzāk uzskatāma par ceļa nobruģēšanu jaunas valdības izveidošanai. Frederiksena ir paudusi vēlmi vadīt arī nākamo valdību, tomēr droši rēķināties ar šādu iespēju viņa nevar.

Dominē iekšpolitika

Pastiprināta interese par vēlēšanām Dānijā pievērsta arī tāpēc, ka pretenzijas uz tās autonomo teritoriju Grenlandi izrādījis ASV prezidents Donalds Tramps, brīžiem neizslēdzot arī spēka izmantošanu. Pēdējos mēnešos krīze, kas transatlantiskajās attiecībās bija radusies Grenlandes dēļ, ir pierimusi. Vēlēšanas Dānijā bija jārīko līdz oktobrim, un Frederiksena nolēma tās izsludināt pirms termiņa. Viņa acīmredzami cerēja izmantot krīzē ar Trampa administrāciju iegūto popularitāti. Pirms vēlēšanām Grenlandes jautājums tomēr nebija svarīgākais, tostarp tāpēc, ka lielu atšķirību Dānijas partiju redzējumā par Trampa pretenzijām uz stratēģiski nozīmīgo salu Arktikā nav. Tā vietā par svarīgākajiem priekšvēlēšanu jautājumiem izvirzījās stāvoklis ekonomikā un dzīves dārdzība. Daudz apspriests Frederiksenas piedāvātais nodoklis bagātākajiem valsts iedzīvotājiem. Tas paredzētu ar 0,5% likmi aplikt bagātību virs 25 miljoniem Dānijas kronu (3,35 miljoni eiro). Par iegūto naudu tiek cerēts finansēt skolas un citas vajadzības. Nozīmīgu bažu avots ir arī pesticīdu nonākšana dzeramajā ūdenī, kas tiek skaidrota ar lauksaimniecības aktivitātēm. 

Frederiksenas laikā Dānijā padarīta stingrāka imigrācijas politika, kas atspoguļo vēl vienu vēlētāju prioritāti. 

Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā Kopenhāgena ir sniegusi lielu militāro palīdzību Kijivai, kā arī audzējusi savu aizsardzības budžetu.

Cerēja uz labāku rezultātu

Vēlēšanās sociāldemokrātus atbalstīja aptuveni 22% vēlētāju salīdzinājumā ar 27,6% pirms četriem gadiem. Izcīnīto vietu skaits parlamentā Frederiksenas partijai saruks no 50 līdz 38. Sociāldemokrāti šajās parlamenta vēlēšanās guvuši vājākos rezultātus kopš 1903. gada, vēsta raidorganizācija BBC. Frederiksena, kura Dānijas valdību vada kopš 2019. gada, pēc vēlēšanām atzina, ka bija cerējusi uz labāku rezultātu, tomēr neliels kritums ir saprotams partijai, kas trešo reizi pēc kārtas cer vadīt valdību. "Es esmu vadījusi šo brīnišķīgo valsti gandrīz septiņus gadus. Mēs esam pārcietuši pandēmiju, mums ir nācies tikt galā ar karu, mums draudus ir izteicis Amerikas prezidents," paziņoja premjere, norādot, ka salīdzinājumā ar vēlēšanām 2019. gadā atbalsts sociāldemokrātiem ir samazinājies tikai par četriem procentpunktiem. Pēc 2022. gada vēlēšanām Frederiksenas vadītie sociāldemokrāti izveidoja koalīcijas valdību ar centriski labējo partiju "Venstre" un bijušā premjera Larsa Lekes Rasmusena izveidoto Moderātu partiju. Raidorganizācija "Deutsche Welle" vērš uzmanību uz faktu, ka Frederiksenas vadībā pirmo reizi 40 gadu laikā vienas koalīcijas ietvaros pārstāvēti gan kreisie, gan arī labējie politiskie spēki. Visas trīs partijas otrdien notikušajās vēlēšanās piedzīvojušas atbalsta kritumu. Vēsturiski vāju sniegumu uzrādījuši ne tikai sociāldemokrāti. "Venstre", kas ilgstoši bijusi viena no nozīmīgākajām labējām partijām, piedzīvojusi partijas 150 pastāvēšanas gados sliktākos rezultātus, vēsta Dānijas mediji. Šo partiju vēlēšanās atbalstījuši 10,14% vēlētāju, tā parlamentā būs pārstāvēta ar 18 mandātiem.

Rasmusena izvēle

Dānijas politikā tradicionāli bijušas pārstāvētas divas nometnes – "sarkanais bloks", kas aptver kreisās partijas, un "zilais bloks", kas pārstāv labējās partijas. Apskatnieki sarēķinājuši, ka parlamentā, kur pavisam ir 179 vietas, kreisais bloks izcīnījis 84, bet labējās partijas – 77 vietas. Vairākumam nepieciešamie 90 deputāta mandāti nav nevienai koalīcijai. Šajos apstākļos par vēlēšanu lielāko uzvarētāju apskatnieki nosauc bijušo premjeru Rasmusenu, kura vadītajai Moderātu partijai, kas izcīnījusi 14 vietas, ir iespēja pieslieties kādai no nometnēm. Pašam Rasmusenam, kurš ieņem ārlietu ministra amatu, Grenlandes jautājumā bija iespēja vēlētājiem nodemonstrēt savu nepiekāpību. Tagad viņa rokās ir "zelta akcija" nākamās koalīcijas izveidošanai. "Donalds Tramps izveidoja skatuvi, uz kuras Larss Leke varēja uzstāties," intervijā laikrakstam "Financial Times" norādīja Orhūsas Universitātes politikas zinātnes profesors Rune Stubagers, runājot par janvārī notikušo Rasmusena vizīti Baltajā namā. "Ja tiek diskutēts par to, kurš uzvarēja vēlēšanās, tad ir tikai viens īsts uzvarētājs – moderāti," pauda profesors. Rasmusens vēlēšanu naktī atgādināja, ka viņa vadītā partija atrodas politiskā spektra centrā, un aicināja pārējos politiskos spēkus sākt sarunas. "Mēs esam gatavi," piebilda pieredzējušais politiķis. Daudzi apskatnieki prognozē, ka Frederiksenai izdosies trešo reizi izveidot valdību, tomēr viņas pozīcijas būs novājinātas. "Venstre" līderis Troelss Lunds Poulsens, kurš Frederiksenas valdībā ieņem aizsardzības ministra amatu, jau paziņojis, ka viņa vadītā partija atkārtoti koalīcijā ar sociāldemokrātiem iet negrasās.