Premjere ziņojumā Saeimai izceļ darbu ANO, NATO un atbalstu Ukrainai

Latvija šogad sākusi darbu ANO Drošības padomē, stiprinājusi drošību NATO un Eiropas Savienībā, sniegusi visaptverošu atbalstu Ukrainai, kā arī paplašinājusi ekonomisko diplomātiju un diasporas iesaistes aktivitātes, liecina Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) ikgadējais ziņojums Saeimai par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību.

Premjere klāsta, ka Latvija 2026. gadā sāk divu gadu pilnvaru termiņu ANO Drošības padomē pēc tam, kad ievēlēšanas kampaņā ieguvusi 178 valstu atbalstu — par 49 balsīm vairāk, nekā bija vajadzīgs. Sākot pilnvaru termiņu, Latvija sasauca pirmo ārkārtas sanāksmi par Ukrainu. ANO Drošības padomē Latvija plāno aizstāvēt uz noteikumiem balstītu starptautisko kārtību, atspēkot Krievijas dezinformāciju un pieprasīt atbildību par noziegumiem, kā arī meklēt risinājumus hibrīddraudiem, kiberuzbrukumiem un ar mākslīgo intelektu saistītiem drošības riskiem.

Ziņojumā Siliņa akcentē, ka pērn NATO samitā Hāgā sabiedrotie vienojās par aizsardzības izdevumu palielināšanu līdz 5% no iekšzemes kopprodukta līdz 2035. gadam.

Latvija noslēgusi Drošības un aizsardzības partnerības nolīgumu ar Kanādu,

kā arī kopīgi ar Lielbritāniju vadījusi Dronu koalīciju. Pirmais Dronu samits 2025. gadā norisinājās Rīgā.

Tāpat Siliņa uzsver, ka 2025. gadā Latvija prezidēja Baltijas Ministru padomē un Baltijas Asamblejā, stiprinot Baltijas aizsardzības līniju, attīstot sadarbību civilajā aizsardzībā un krīžu pārvaldībā, kā arī novēršot nelegālo migrāciju.

Ziņojumā klāstīts, ka Latvijas sniegtā politiskā, diplomātiskā un praktiskā palīdzība Ukrainai kopš kara sākuma pārsniedz vienu miljardu eiro. Eiropas Padomē Latvija ieguldījusi pūles Īpašā tribunāla agresijas noziegumiem pret Ukrainu izveidē un trešās puses statusā iesaistījusies ANO Starptautiskās tiesas lietā "Ukraina pret Krieviju". Latvija arī sniegusi argumentus Eiropas Cilvēktiesību tiesā vairākās lietās par Baltkrievijas organizēto hibrīduzbrukumu uz ES robežas.

Siliņa, atskatoties uz pagājušo gadu Latvijas ārpolitikā, vērš uzmanību uz to, ka 2025. gadā ES apstiprināja no 16. līdz 19. sankciju pakotnei pret Krieviju, noteica sankcijas pret tās cilvēktiesību pārkāpumiem, hibrīddarbībām un Krievijas ēnu floti, kā arī pret Baltkrieviju. Latvija 2025. gada jūlijā pārtrauca vīzu un pirmreizēju uzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas pilsoņiem bez biometrijas datiem pasēs, bet 12. septembrī izveidoja nacionālo sankciju režīmu pret Krievijas agresijas radītajiem drošības apdraudējumiem.

Premjere akcentēja, ka Ārlietu ministrija (ĀM) 2024. un 2025. gadā atbalstījusi Latvijas uzņēmēju dalību 177 starptautiskajās izstādēs. Ieguldītais darbs devis rezultātus, piemēram, piesaistīti konkrēti ārvalstu investīciju projekti, tostarp "Rheinmetall" investīciju projekts Latvijā. Latvijas goda konsuls Rietumaustrālijā 2025. gadā palīdzējis nodrošināt sākotnējās investīcijas ap 6 miljonu eiro apmērā aizsardzības jomas ražotnei Liepājā.

Siliņa norādīja, ka 2026. gada janvārī parakstīts ES un "Mercosur" partnerības nolīgums ar Argentīnu, Brazīliju, Paragvaju un Urugvaju. 2025. gadā Latvija iestājusies pret ASV augsti veiktspējīga mākslīgā intelekta skaitļošanas tehnoloģiju eksporta ierobežojumiem, kas apgrūtinātu Latvijas tehnoloģisko attīstību, 2025. gada maijā šie noteikumi tika atcelti.

Ziņojumā uzsvērts, ka

Latvija gatavo arī 2028. gada prezidentūru ES Padomē, kas dos iespēju ietekmēt ES darba kārtību

un veidot Latvijas tēlu kā mūsdienīgu, inovatīvu un investīcijām atvērtu valsti.

Pēc Siliņas paustā, pērn ĀM piesaistījusi vairāk nekā 6,4 miljonus eiro starptautiskajiem attīstības sadarbības projektiem. Kopumā īstenoti 41 projekts, no tiem 16 Ukrainā, desmit Centrālāzijā un deviņi Āfrikā.

Tāpat Ministru prezidente pieminēja, ka 2024. un 2025. gadā no ĀM budžeta atbalstīti 158 diasporas projekti 301 370 eiro apmērā 30 valstīs. 2025. gadā Rīgā norisinājās 4. Starptautiskajās organizācijās strādājošo Latvijas profesionāļu forums, kā arī Pasaules Latviešu ekonomikas un inovāciju forums, kurā veicināta sadarbība starp Latvijas un diasporas uzņēmējiem.