Light rain 2.3 °C
P. 27.02
Andra, Līva, Līvija
SEKO MUMS
Reklāma
Ukrainas karavīri izvietojuši savu karogu blakus Norvēģijas karogam darbnīcā, kur notiek apmācības.
Ukrainas karavīri izvietojuši savu karogu blakus Norvēģijas karogam darbnīcā, kur notiek apmācības.
Foto: Turbjērns Hjūsvolls

Pirms četriem gadiem Krievija uzsāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, izraisot lielāko karu Eiropā kopš Otrā pasaules kara. Vienlaikus nedrīkst aizmirst, ka Ukraina pret agresoru ir cīnījusies jau kopš 2014. gada. Ukrainas cīņa ir arī mūsu cīņa. Mūsu cīņa par mieru.

Reklāma

Kad Norvēģijas premjerministrs Jūnass Gārs Stēre nesen parlamentā uzstājās ar ikgadējo uzrunu par drošības politikas situāciju, viņš sākumā citēja norvēģu rakstnieku un pilsonisko aktīvistu Bjērnstjerni Bjērnsonu, kurš 1899. gadā sacīja: "Iniciatīva pieder mazajām nācijām. Jo viņu dzīvība ir briesmās."

Tas bija brīdinājums par lielvaru politikas skarbo realitāti. Un atgādinājums, ka "mazās nācijas" nav bezspēcīgas.

Man nav iespējas šeit dalīties ar visu premjerministra Stēres uzrunu, kuru var izlasīt vietnē "www.norway.no/en/latvia/". Tomēr dalīšos ar atsevišķiem fragmentiem, kas, manuprāt, ir sevišķi nozīmīgi ciešajai Latvijas un Norvēģijas sadarbībai un mūsu atbalstam Ukrainai.

Mēs dzīvojam laikā, kad redzam arvien atklātāku spēka pielietošanu lielvalstu politikā un pieaugošu neparedzamību. Krievijas brutālais karš pret Ukrainu turpinās. Arvien biežāk lielvaras ignorē starptautiskās tiesības un sadarbību un izrāda lielāku vēlmi izmantot militāru un ekonomisku spiedienu. Autoritāras valstis kļūst arvien ietekmīgākas.

Taču mēs neesam bezspēcīgi. Kopā ar sabiedrotajiem mēs stiprinām savas aizsardzības spējas. Mēs ieguldām savā noturībā. Mēs stiprinām savu ekonomisko drošību.

Mūsdienu pasaules noteicošā iezīme ir savstarpējā atkarība. Daudzās būtiskās jomās – enerģētikā, klimata jautājumos, veselības aprūpē, ilgtspējīgā attīstībā, mākslīgā intelekta un drošības sfērā – valstīm ir jāsadarbojas, lai rastu risinājumus. Un ilgtermiņā mēs visi būsim ieguvēji no sadarbības.

Prezidenta Trampa iecere iekļaut Grenlandi ASV sastāvā ir viena no sarežģītākajām situācijām, ar kādu esam saskārušies transatlantisko attiecību kontekstā ilgākā laika periodā. Norvēģijas nostāja ir pilnīgi skaidra: Grenlande ir Dānijas Karalistes daļa. Norvēģija atbalsta Dānijas Karalistes suverenitāti un teritoriālo integritāti. Grenlandes nākotni var izlemt tikai Grenlandes un Dānijas tauta. Viens no mūsu drošības politikas pamatprincipiem joprojām ir kopīgas, vitāli svarīgas intereses ar ASV. Mēs aktīvi iesaistāmies jomās, kur šīs intereses sakrīt. Vajadzības gadījumā mēs reaģēsim – kā esam darījuši arī līdz šim. Un mēs iestāsimies par savām vērtībām.

Krievijas rīcība pret Ukrainu mūsdienu Eiropas vēsturē izceļas ar bezprecedenta brutalitāti. Humānās vajadzības ir ārkārtīgi lielas.

Tomēr Ukraina nepadodas. Infrastruktūra tiek nepārtraukti atjaunota. Ukrainas aizsardzības spējas ir iespaidīgas, un tās vēl vairāk stiprina augsta inovāciju kapacitāte un starptautiskais atbalsts.

Reklāma
Reklāma

Norvēģija, tāpat kā Latvija, nelokāmi atbalsta Ukrainu. Galvenais uzdevums ir sniegt atbalstu, lai Ukraina spētu turpināt aizsardzību, uzvarēt karā vai panākt mieru uz saviem nosacījumiem.

Nansena atbalsta programma Ukrainai ir ļāvusi Norvēģijai nodrošināt stabilu un prognozējamu atbalstu. No 2026. gadā Ukrainai piešķirtajiem 85 miljardiem Norvēģijas kronu 70 miljardi tiks novirzīti militārajam atbalstam. Mūsu atbalsts ir mērķēts uz pasākumiem, kas stiprina Ukrainas militārās spējas, un jomām, kuras pati Ukraina ir noteikusi kā prioritāras: pretgaisa aizsardzība, munīcija un droni.

2024. gadā tika izveidota kopīga iniciatīva "Task Force Legio", kurā apvienojušās Dānija, Igaunija, Somija, Islande, Latvija, Lietuva, Norvēģija, Polija, Zviedrija un Ukraina, un tās vadību ir uzņēmusies Norvēģija. 2025. gada vasarā Norvēģijas armija Polijā, netālu no Ukrainas robežas, izveidoja nometni "Camp Jomsborg", lai Ukrainas tiešā tuvumā nodrošinātu ātru un efektīvu Ukrainas karavīru apmācību un sagatavošanu.

Mēs vēlamies mieru Ukrainā. Neviens nevēlas mieru vairāk kā Ukrainas tauta. Taču līdzvērtīgu gatavību Krievijas pusē mēs vēl neesam redzējuši. Krievija varētu izbeigt šo karu jebkurā brīdī.

Šajā bīstamajā un neparedzamajā situācijā mums ir jāturas kopā un jādara viss iespējamais, lai pasargātu sevi, savas valstis un reģionu. Tieši Eiropā un Kanādā mēs atrodam kopienu, kuras kopīgās vērtības un intereses visvairāk sakrīt ar mūsējām. NATO joprojām ir Eiropas militārās aizsardzības stūrakmens. Mēs kopīgi strādājam, lai stiprinātu Eiropas aizsardzības industriju – jomu, kurā piedalāmies kā pilntiesīgs Eiropas Savienības partneris.

Norvēģijai ir daudz ko piedāvāt Eiropas Savienībai, tostarp augsto tehnoloģiju aizsardzības industrijas un kosmosa nozarēs. Norvēģija nodrošina aptuveni trešdaļu Eiropas gāzes piegāžu. Enerģētiskā drošība ir viena no jomām, kur visuzskatāmāk atklājas valstu savstarpējā atkarība un kur sadarbība sniedz ievērojamus ieguvumus visām iesaistītajām pusēm.

Šajos nemierīgajos laikos ir svarīgi nezaudēt drosmi. Darbs mūsu nacionālās drošības stiprināšanā sākas ar tādiem svarīgiem pamatuzdevumiem kā rūpēm par bērniem un jauniešiem un ar dzīvotspējīgu, iekļaujošu kopienu veidošanu.

Mūsu pieeja nav balstīta naivumā, bet gan reālismā. Bez kopīgiem noteikumiem zaudētāji esam visi. Un, ja vēlamies šos noteikumus saglabāt, mums jāuzņemas lielāka atbildība, jāmeklē sadarbības iespējas un jāuzdrošinās iestāties par to, kam ticam. Mums ir aktīvi jāiesaistās pasaules procesos.

Svarīgākais, ko ikviens no mums var darīt, ir iesaistīties savā vietējā kopienā. Tieši tā mēs uzņemamies atbildību. Tas vairo uzticēšanos. Tas stiprina mūsu demokrātiju un vairo mūsu noturību. Tas palīdz sargāt mūsu drošību. Iniciatīva ir mūsu rokās.

KONTEKSTS

2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā. 

Ukrainas atbalstītāji nezaudē ticību, ka ukraiņi vēl ir ceļā uz uzvaru un agri vai vēlu Krievijas okupantu armijai nāksies atkāpties no Ukrainas zemes.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Reklāma
Reklāma
Reklāma
Reklāma
PAR SVARĪGO
Reklāma