"Tas ir maldīgs uzskats, ka visu var izdarīt internetā. Joprojām ir uzņēmumi, kam nav elektroniskā paraksta un ar kuriem rēķinu apmaiņa notiek papīra formātā un ar pasta palīdzību. Pats svarīgākais ir ierakstītas vēstules, piemēram, par parādiem, tiesām. Jā, tiesas joprojām prasa vēstuli uz papīra. Tāpat mums ir liels pansionāts, ar kura iemītnieku radiniekiem sazināmies ar papīra vēstuļu palīdzību. Vēl pensijas pansionāta iemītniekiem un apkaimes iedzīvotājiem," uzskaita A. Šrubs.
Top vēstule prezidentam
Barkavā mani laipni uzņem bibliotēkā. Jautāju bibliotekārei Dacītei Tomiņai, vai, piemēram, viņa nevarētu būt arī pastniece. Saņemu atbildi, ka markas varbūt varētu pārdot, bet diez vai daudz ko citu. Pensijas, rēķini, grāmatvedība tomēr ir nopietnas lietas, un neesot jau tā, ka bibliotekāre tikai sēžot un neko nedarot.
Arī bibliotēkas darbu pasta trūkums ietekmē: no citām bibliotēkām pasūtītās grāmatas līdz Barkavai nokļuva ar pasta palīdzību. Tagad grāmatām pakaļ būšot jābrauc uz Madonu.
Pirms dažām dienām bibliotēkā raudādama bēdas izsūdzēt esot ienākusi kāda pensionāre, kurai ar vīru – pirmās grupas invalīdu – bijis ļoti grūti nokļūt līdz pastam Madonā, turklāt tur vēl 45 minūtes bijis jāstāv rindā.
Barkavas pamatskolas direktors Normunds Dzelme, uzzinājis, ka grasās slēgt vietējo pasta nodaļu, grasījās rakstīt vēstuli Valsts prezidentam, bet, kamēr grasījās, vienā skarbā janvāra dienā pasts bijis ciet. Taču viņš uzskata, ka nekas nav zaudēts. Vēstule prezidentam būšot, turklāt komplektā ar iedzīvotāju parakstiem, kas tagad tiekot vākti.
Direktors pastu izmantojis gan kā privātpersona, gan amatpersona, piemēram, skola centralizētos eksāmenu darbus gan saņēmusi, gan nosūtījusi, izmantojot pastu, tāpat internetā nopirktās preces skolai piegādājis "Latvijas Pasts", piemēram, sporta inventāru, televizorus.
Pastmarku gaida jau divas nedēļas
Pensionētā skolotāja Janīna Liepiņa mani sagaida ar Gētes vārdiem: "Draugs, visa teorija pelēka, tikai dzīves koks tik zaļš ir visu mūžu." Savos 69 gados kundze lieto internetu un internetbanku. Taču reiz bijusi nepieciešama pastmarka, ko uzlīmēt uz aploksnes, lai nosūtītu vēstuli uz Vāciju speciālu medikamentu saņemšanai. Zvanījusi "Latvijas Pastam", savienota ar darbinieci Rīgā, kura solījusi, ka pastmarku nedēļas laikā atnesīšot pastniece uz viņas dzīvokli Barkavā. Piegāde par brīvu. ("Latvijas Pasta" reklamētais pakalpojums "Pastnieks dzīvesvietā" paredz, ka, piezvanot uz "Latvijas Pasta" klientu centru, var pieteikt arī pastmarku iegādi.) Lai gaidot katru dienu no plkst. 9 līdz 16. Janīna Liepiņa atbildējusi, ka pastmarku vajagot dabūt piecu dienu laikā. Darbiniece apsolījusi, bet piebildusi – varbūt vieglāk pastmarku nopirkt tuvākajā "Narvesen" kioskā... "Tad gan es apsmējos. Vai tiešām Rīgā domā, ka lauku pagastos ir "Narvesen"?!"
Janīna turpina stāstu par pastmarku: "Nu, labi. Tā es piecas dienas nogaidīju, bet nekā. Sestajā dienā, skatos, pastniece iegriež pagalmā. Es jau priecīga attaisu durvis, piekārtoju koridoru, bet pastniece tā arī neatnāca. Jau divas nedēļas riņķī, bet es joprojām gaidu..."
Janīna Liepiņa teic, ka viņai nekas neesot pret reformām, bet vispirms vajadzētu kārtīgi visu izdomāt, kā būs, un tikai tad darīt. "Es esmu ar internetu draugos, bet ir cilvēki, kas nav un var apjukt bez pasta.
Daudziem liekas, ka visa dzīve griežas ap Rīgu un visādiem mākslīgiem intelektiem. Bet es esmu pārliecināta, ka nacionālas Latvijas valsts pamats ir laukos.
Un tagad, kā zināms, ir nervozs laiks. Nedod dievs, pienāks stunda X, Rīgā dzīve apstāsies, internets izbeigsies, pakalpojumi ne internetā, ne pa telefonu nebūs pieejami, un cilvēkiem pašiem ar savām rokām zemē kaut ko ēdamu vajadzēs izaudzēt un no kaziņas pienu dabūt ārā... Kas tad būs?" jautā pensionētā skolotāja.
Kad jau atvados no barkaviešiem, veras bibliotēkas durvis un ar preses izdevumiem rokās parādās pastniece. J. Liepiņa pieklājīgi apjautājas, kur tad viņas pasūtītā pastmarka. Pastniece parausta plecus: pirmā dzirdēšana. Tad nu visi kopā nospriežam, ka rīkojums par pastmarkas piegādi vēl ceļo no Rīgas...
Kas ar "Latvijas Pastu" notiks tālāk
"Latvijas Pasts" bija iecerējis pasta nodaļu reorganizāciju, plānojot šogad slēgt 105 no 176 pasta nodaļām. Pēc sabiedrības protestiem Satiksmes ministrija iejaucās un plāns apturēts, "lai uzņēmums veiktu papildu izpēti un piedāvātu pasta nodaļu attīstībai ne tikai "Pastnieks mājās" risinājumu, bet arī citus alternatīvus scenārijus un atkārtoti konsultētos ar ieinteresētajām pusēm – pašvaldību vadītājiem, iedzīvotāju biedrībām un citiem".
- Pagājušonedēļ 5. februārī pasts izplatīja paziņojumu medijiem, kurā stāstīja par turpmākajiem attīstības plāniem, minot, ka ""Latvijas Pasts" līdz 2024. gada beigām plāno izveidot plašāko pakomātu tīklu valstī, atbilstoši mūsdienu nozares specifikai pilnveidot universālo pasta pakalpojumu pieejamību un sūtījumu piegādes procesus, kā arī uzlabot klientu apkalpošanu".
"Straujā tehnoloģiju attīstība būtiski maina cilvēku gaidas attiecībā uz pakalpojumu sniegšanas procesu, ātrumu un kvalitāti. Šodien jau uzskatāmi redzams, ka pasta nodaļas cilvēkiem vairs nav pirmais saskarsmes punkts ar pakalpojumiem daudzviet Eiropā. Tādējādi mums ir pēdējais laiks mainīt biznesa modeli un ieviest risinājumus, kas uzlabo klientu pieredzi un uzņēmuma finanšu rādītājus. [..] Vienlaikus rūpēs par vecāka gadagājuma klientiem, īpaši reģionos, mēs apņemamies atrast labāko risinājumu, kā viņiem ērti saņemt gan pensijas, gan samaksāt komunālos maksājumus," pasta paziņojumā tiek citēta "Latvijas Pasta" valdes priekšsēdētāja Beāte Krauze-Čebotare.
Pasta pārstāvji vairākkārt piemin pakalpojumu "Pastnieks mājās" ("Latvijas Pasta" mājaslapā internetā tā nosaukums – "Pastnieks dzīvesvietā"), kad pastnieks ierodas norādītajā adresē pēc klienta pieprasījuma. To var pieteikt, zvanot pa klientu atbalsta tālruni 27008001 vai 67008001. Vairāk var uzzināt šeit: pasts.lv/lv/privatpersonam/citi-pakalpojumi/pastnieks-dzivesvieta/
- "Latvijas Pasta" padomes locekļi Raimonds Dūda un Ivars Blumbergs 7. februārī atkāpās no amata, "jo sadarbība un komunikācija ar Satiksmes ministriju ir nonākusi strupceļā un nav vērsta uz konstruktīvu darbu pie kopīga mērķa nodrošināt un attīstīt konkurētspējīgu uzņēmumu, kas veic tā statūtos paredzēto darbību".
- Preses konferencē 7. februārī satiksmes ministrs Kaspars Briškens teica, ka tiekot meklētas dažādas opcijas, kā nodrošināt pasta pakalpojuma nepārtrauktību un uzlabot pasta darbību. "Piemēram, vērtējam iespējas pasta nodaļas apvienot ar pašvaldību vienotajiem klientu apkalpošanas centriem vai izvietot pasta nodaļas bibliotēkās, vai veidot pasta nodaļas dzelzceļa stacijās, vai vienoties ar vietējiem veikaliņiem, degvielas uzpildes stacijām par iespējām šos pakalpojumus nodrošināt tur. Papildus tam tiek attīstīts pakalpojums "pastnieks pēc pieprasījuma"," klāstīja ministrs.
- Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē 7. februārī arī tika runāts par "Latvijas Pasta" nodaļu slēgšanu. Kā ziņo LETA, Satiksmes ministrijas vēstulē komisijai bija norādīts, ka 2023. gadā vidējais atalgojums "Latvijas Pasta" pastniekam pirms nodokļiem bija 967 eiro. Plānotais atalgojums 2026. gadā pēc darbības rādītāju uzlabošanas būtu 1590 eiro pirms nodokļiem. Kā informē "Latvijas Pasts", uzņēmumā strādā apmēram 2300 darbinieku.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.