Overcast 5 °C
C. 22.02
Adrians, Ārija, Rigonda
Madonas novada Cesvaines apvienības pārvaldes vadītājs Vilnis Špats pasta pakalpojumus izmanto regulāri.
Madonas novada Cesvaines apvienības pārvaldes vadītājs Vilnis Špats pasta pakalpojumus izmanto regulāri.
Foto: Artis Drēziņš / Latvijas Mediji

"Latvijas Avīzes" reportāža no Madonas novada - kā strādā pasts un kā vietējie to izmanto.

Vēl pirms septiņiem gadiem – 2017. gadā – Latvijā bija vairāk nekā sešsimt pasta nodaļu, 2019. gadā – 347, 2024. gadā bija plānots optimizēt 105 pasta nodaļas – tā pagājušajā nedēļā paziņojumā medijiem raksta valsts uzņēmums "Latvijas Pasts", atgādinot, ka pasta nodaļu optimizācija sākta jau pirms vairākiem gadiem, un piebilstot, ka daudzas nodaļas esot bijušas sliktā stāvoklī un nepiemērotas. Taču pasta nodaļu slēgšanas vilnis, kas vēlies un veļas pāri Latvijai un kas sakritis ar lauku skolu iespējamo slēgšanu, sadusmojis daudzus lauku cilvēkus. Pasta nodaļu slēgšanas plāns gan apturēts, bet izskatās, ka ne uz ilgu laiku. Viens no novadiem, kur pasta nodaļa varētu palikt tikai viena – novada centrā, ir Madonas novads. Pagaidām tajā darbojas piecas pasta nodaļas: Madonā, Cesvainē, Lubānā, Ērgļos un Jaunkalsnavā. Bet, piemēram, Barkavā pasta nodaļa slēgta 24. janvārī. "Latvijas Avīze" devās uz Madonas novadu tikties ar pastniekiem un pasta pakalpojumu izmantotājiem.

Ērgļos pasts vēl dzīvs

Ir piektdienas rīts, un neilgi pirms pulksten deviņiem ierodos Ērgļu pasta nodaļā, kas atrodas pašvaldības ēkā. Nodaļas vadītāja rosās kopā ar trim pastniecēm, kuras krāmē somās presi, naudu pensijām un sīkās mantas, lai dotos pie klientiem. 

Pasta darbinieces ir nerunīgas: bez "Latvijas Pasta" Rīgas priekšniecības atļaujas ar žurnālistiem runāt nedrīkstot. Prom gan nedzen.

Plkst. 9.12 ierodas pensionārs Varis Lels no Sausnējas pagasta, viņš vēlas brālim uz Barkavas pansionātu nosūtīt 150 eiro. Rokās ņurca papīra gabaliņu ar konta numuru, bet kaut kas ciparos nesakrīt un naudu neizdodas nosūtīt. Pasta nodaļas vadītāja Elīna Fiļipova vīrieti mierina, ka pastniece var iebraukt pie viņa mājās un to nokārtot, lai tikai atstājot savu telefona numuru. Kad jautāju, ko pensionārs domā par pasta nodaļas slēgšanu, viņš nosaka: "Velns, ko tikai neizdomā..." Pastu Varis Lels izmantojot, lai veiktu dažādus maksājumus.

Varis Lels no Sausnējas pagasta pastu Ērgļos izmanto, lai kārtotu maksājumus.

Plkst. 9.17 durvis atver pensionārs Didzis Birznieks. Viņš dēlam uz Lozannu sūta paciņu ar dažādiem Latvijas labumiem – aizkavējusies dāvana Jaunajā gadā – un ar mani ir krietni runīgāks. "Situācija nopietna. Gan lauku skolu, gan pasta nodaļu slēgšana ir ekonomiskais fašisms. Salaiž te visādus ārzemju pakomātus un pēc tam brīnās, ka pašu pastam nav ko darīt. Laukus grib attīrīt no cilvēkiem. Es gan vēl īsti nesaprotu, priekš kam," saka D. Birznieks.

Plkst. 9.24 klusi pasta telpās ieslīd pensionāre. Mazliet sagurusi jau no paša rīta. Saņem pensiju un nopērk kāpostu un samteņu sēklu paciņas. Plkst. 9.35 ierodas kāda sieviete pēc pakas.

Plkst. 9.41 pensionāre Mārīte Līga Šiliņa atnāk pēc bankas kartes, kas atsūtīta aploksnē. Viņa Ērgļos dzīvojot tikai ziemā. Saka man – bez pasta varētu iztikt, bet ir principā pret nodaļas slēgšanu. Jo pasts ir vismaz kaut kāda dzīvība laukos.

Pasta nodaļas vadītāja E. Fiļipova apgalvo, ka šāda apmeklētība, kādu novēroju es piektdienas rītā, esot tāds ierasts klientu pieplūdums. Ceturtdien, piemēram, stundas laikā atnākuši tikai trīs cilvēki, bet ir bijis arī virs desmit stundas laikā. Lielākoties cilvēki pastu apmeklē rīta pusē. Par pasta nodaļas slēgšanu Elīnai ir divējādas domas. Viņa saprotot, ka daudziem cilvēkiem atnākšana uz pastu ir zināma socializēšanās, kāds padalās ar labu garastāvokli, kāds – izgāž negācijas (starp citu, arī par to, ka nav transporta, kā nokļūt līdz pasta nodaļai). Bet ir arī otra puse. 

Laiks diktējot savus noteikumus, un varbūt arī esot pienācis laiks laukos cilvēkiem pasta pakalpojumus sniegt mājās – tiem, kuri savas lietas nevar nokārtot elektroniski vai citādi.

Pati par sevi 37 gadus vecā E. Fiļipova nebēdājot. "Latvijas Pasts" piedāvājot pārkvalificēšanās kursus un iespēju strādāt klientu zvanu centrālē. Viņa tad varēšot strādāt no mājām, un tas būšot labāk nekā tagad.

Aptauja

Vai atbalsti "Latvijas Pasta" ieceri slēgt vairāk nekā 100 pasta nodaļas?

Nolēmuši spuroties pretim

Madonas novada Cesvaines apvienības pārvaldes vadītājs Vilnis Špats uzņēmies tādu kā virsvadību pār "Latvijas Pasta" nodaļu slēgšanu novadā. Zinot "Latvijas Pasta" nesaudzīgos plānus – jau notikusi uzņēmuma vadības pārstāvju tikšanās ar novada domes priekšsēdētāju un vietniekiem, kuras laikā uzklausīta žēlošanās par "Latvijas Pasta" grūto dzīvi –, V. Špats bija noorganizējis 1. februārī Cesvaines kultūras namā "Latvijas Pasta" pārstāvju sanāksmi ne tikai ar Madonas novada ļaudīm, bet arī kaimiņu – Gulbenes un Varakļānu novadu – pašvaldību cilvēkiem. Bet pa to laiku dzīve nav stāvējusi uz vietas. Janvāra beigās aiztaisītas Barkavas un Mētrienas pasta nodaļas. Satiksmes ministrija norāva stopkrānu pasta nodaļu likvidēšanai. Atkāpās "Latvijas Pasta" padome. Un sanāksmei vairs nebija lielas jēgas.

Kā pieredzējis pašvaldības darbinieks V. Špats zina, ka ir lietas, ko var panākt, ja pretojas.

Viņaprāt, jācenšas saglabāt novadā vēl esošās piecas pasta nodaļas un jāatjauno Barkavā un Mētrienā. Savulaik kādreizējā Cesvaines novadā bijušas četras pasta nodaļas, bet nu vienīgo plāno slēgt vasarā.

Reklāma

"Pastu zaudēt ir kā tuvinieku apbērēt. Cerams, ka Cesvainē un arī citur novadā līdz tam nenonāks. Ļaudīm ir psiholoģiski smagi. Vispirms skolu reforma, tagad pasta reforma. Dzīvības laukos kļūst arvien mazāk, no augšas tādējādi tiek dots signāls: jums tur, laukos, nav ko dzīvot! Tomēr pasts ir vajadzīgs, jo ne visi prot labi rīkoties ar internetu, arī jauni cilvēki. Arī es pats pastu izmantoju, lai nosūtītu paciņas, ierakstītas vēstules. Tāpat pašvaldība pastu lieto dažādiem sūtījumiem, ar to izplatām savu informatīvo izdevumu," man saka pārvaldnieks.

Bet varbūt pašvaldība var uzņemties pasta funkcijas? "Tad tāpat vajadzēs vienu cilvēku, kas to dara. Kāpēc tad jāslēdz pasta nodaļa, kur arī tikai viens cilvēks strādā? Kāda jēga no tādas revolūcijas, kad visi dara visu?" jautā V. Špats.

Ne viss notiek internetā

Barkavas pagasta pārvaldes vadītājs Aleksandrs Šrubs cīņā par pasta nodaļu ir zaudējis. Viņš cer, ka tikai pagaidām. Tiekot vākti iedzīvotāju paraksti, lai nodaļu atjaunotu. 

Pasta nodaļa slēgta 24. janvārī, bet jau tagad barkavieši ļoti izjūtot tā trūkumu. Palikusi tikai pastkaste, bet arī to draudot noņemt. 

Tad vēstules un paciņas būšot jāved uz 30 kilometrus tālo Madonu vai kādu kilometru tuvākajiem Varakļāniem vai arī jāzvana pastam, lai pastnieks brauc pakaļ. Barkavā nav pakomātu. Tieši tagad A. Šrubs gatavojot vēstules pakomātu uzņēmumiem, lai vismaz kāds atvērtu savu filiāli Barkavā. Pārvaldnieks pagājušā gada nogalē piedāvājis sadarbību "Latvijas Pastam", lai tas paliktu – telpas bez maksas (neko citu jau nevarot dot), bet atbildi nav saņēmis. A. Šrubs nezinot, kā pensionāri iztikšot bez pasta, arī pašvaldībai būs zināmas grūtības.

Paziņojums uz slēgtās Barkavas pasta nodaļas durvīm.

"Tas ir maldīgs uzskats, ka visu var izdarīt internetā. Joprojām ir uzņēmumi, kam nav elektroniskā paraksta un ar kuriem rēķinu apmaiņa notiek papīra formātā un ar pasta palīdzību. Pats svarīgākais ir ierakstītas vēstules, piemēram, par parādiem, tiesām. Jā, tiesas joprojām prasa vēstuli uz papīra. Tāpat mums ir liels pansionāts, ar kura iemītnieku radiniekiem sazināmies ar papīra vēstuļu palīdzību. Vēl pensijas pansionāta iemītniekiem un apkaimes iedzīvotājiem," uzskaita A. Šrubs.

Top vēstule prezidentam

Barkavā mani laipni uzņem bibliotēkā. Jautāju bibliotekārei Dacītei Tomiņai, vai, piemēram, viņa nevarētu būt arī pastniece. Saņemu atbildi, ka markas varbūt varētu pārdot, bet diez vai daudz ko citu. Pensijas, rēķini, grāmatvedība tomēr ir nopietnas lietas, un neesot jau tā, ka bibliotekāre tikai sēžot un neko nedarot.

Arī bibliotēkas darbu pasta trūkums ietekmē: no citām bibliotēkām pasūtītās grāmatas līdz Barkavai nokļuva ar pasta palīdzību. Tagad grāmatām pakaļ būšot jābrauc uz Madonu. 

Pirms dažām dienām bibliotēkā raudādama bēdas izsūdzēt esot ienākusi kāda pensionāre, kurai ar vīru – pirmās grupas invalīdu – bijis ļoti grūti nokļūt līdz pastam Madonā, turklāt tur vēl 45 minūtes bijis jāstāv rindā.

Barkavas pamatskolas direktors Normunds Dzelme, uzzinājis, ka grasās slēgt vietējo pasta nodaļu, grasījās rakstīt vēstuli Valsts prezidentam, bet, kamēr grasījās, vienā skarbā janvāra dienā pasts bijis ciet. Taču viņš uzskata, ka nekas nav zaudēts. Vēstule prezidentam būšot, turklāt komplektā ar iedzīvotāju parakstiem, kas tagad tiekot vākti.

Barkavas pamatskolas direktors Normunds Dzelme Valsts prezidentam sūtīšot iedzīvotāju vēstuli ar parakstiem pret pasta nodaļas slēgšanu.

Direktors pastu izmantojis gan kā privātpersona, gan amatpersona, piemēram, skola centralizētos eksāmenu darbus gan saņēmusi, gan nosūtījusi, izmantojot pastu, tāpat internetā nopirktās preces skolai piegādājis "Latvijas Pasts", piemēram, sporta inventāru, televizorus.

Pastmarku gaida jau divas nedēļas

Pensionētā skolotāja Janīna Liepiņa mani sagaida ar Gētes vārdiem: "Draugs, visa teorija pelēka, tikai dzīves koks tik zaļš ir visu mūžu." Savos 69 gados kundze lieto internetu un internetbanku. Taču reiz bijusi nepieciešama pastmarka, ko uzlīmēt uz aploksnes, lai nosūtītu vēstuli uz Vāciju speciālu medikamentu saņemšanai. Zvanījusi "Latvijas Pastam", savienota ar darbinieci Rīgā, kura solījusi, ka pastmarku nedēļas laikā atnesīšot pastniece uz viņas dzīvokli Barkavā. Piegāde par brīvu. ("Latvijas Pasta" reklamētais pakalpojums "Pastnieks dzīvesvietā" paredz, ka, piezvanot uz "Latvijas Pasta" klientu centru, var pieteikt arī pastmarku iegādi.) Lai gaidot katru dienu no plkst. 9 līdz 16. Janīna Liepiņa atbildējusi, ka pastmarku vajagot dabūt piecu dienu laikā. Darbiniece apsolījusi, bet piebildusi – varbūt vieglāk pastmarku nopirkt tuvākajā "Narvesen" kioskā... "Tad gan es apsmējos. Vai tiešām Rīgā domā, ka lauku pagastos ir "Narvesen"?!"

Janīna Liepiņa joprojām gaida pastmarku, ko pasūtījusi pirms divām nedēļām.

Janīna turpina stāstu par pastmarku: "Nu, labi. Tā es piecas dienas nogaidīju, bet nekā. Sestajā dienā, skatos, pastniece iegriež pagalmā. Es jau priecīga attaisu durvis, piekārtoju koridoru, bet pastniece tā arī neatnāca. Jau divas nedēļas riņķī, bet es joprojām gaidu..."

Janīna Liepiņa teic, ka viņai nekas neesot pret reformām, bet vispirms vajadzētu kārtīgi visu izdomāt, kā būs, un tikai tad darīt. "Es esmu ar internetu draugos, bet ir cilvēki, kas nav un var apjukt bez pasta. 

Daudziem liekas, ka visa dzīve griežas ap Rīgu un visādiem mākslīgiem intelektiem. Bet es esmu pārliecināta, ka nacionālas Latvijas valsts pamats ir laukos. 

Un tagad, kā zināms, ir nervozs laiks. Nedod dievs, pienāks stunda X, Rīgā dzīve apstāsies, internets izbeigsies, pakalpojumi ne internetā, ne pa telefonu nebūs pieejami, un cilvēkiem pašiem ar savām rokām zemē kaut ko ēdamu vajadzēs izaudzēt un no kaziņas pienu dabūt ārā... Kas tad būs?" jautā pensionētā skolotāja.

Kad jau atvados no barkaviešiem, veras bibliotēkas durvis un ar preses izdevumiem rokās parādās pastniece. J. Liepiņa pieklājīgi apjautājas, kur tad viņas pasūtītā pastmarka. Pastniece parausta plecus: pirmā dzirdēšana. Tad nu visi kopā nospriežam, ka rīkojums par pastmarkas piegādi vēl ceļo no Rīgas...

Kas ar "Latvijas Pastu" notiks tālāk

"Latvijas Pasts" bija iecerējis pasta nodaļu reorganizāciju, plānojot šogad slēgt 105 no 176 pasta nodaļām. Pēc sabiedrības protestiem Satiksmes ministrija iejaucās un plāns apturēts, "lai uzņēmums veiktu papildu izpēti un piedāvātu pasta nodaļu attīstībai ne tikai "Pastnieks mājās" risinājumu, bet arī citus alternatīvus scenārijus un atkārtoti konsultētos ar ieinteresētajām pusēm – pašvaldību vadītājiem, iedzīvotāju biedrībām un citiem".

  • Pagājušonedēļ 5. februārī pasts izplatīja paziņojumu medijiem, kurā stāstīja par turpmākajiem attīstības plāniem, minot, ka ""Latvijas Pasts" līdz 2024. gada beigām plāno izveidot plašāko pakomātu tīklu valstī, atbilstoši mūsdienu nozares specifikai pilnveidot universālo pasta pakalpojumu pieejamību un sūtījumu piegādes procesus, kā arī uzlabot klientu apkalpošanu".

"Straujā tehnoloģiju attīstība būtiski maina cilvēku gaidas attiecībā uz pakalpojumu sniegšanas procesu, ātrumu un kvalitāti. Šodien jau uzskatāmi redzams, ka pasta nodaļas cilvēkiem vairs nav pirmais saskarsmes punkts ar pakalpojumiem daudzviet Eiropā. Tādējādi mums ir pēdējais laiks mainīt biznesa modeli un ieviest risinājumus, kas uzlabo klientu pieredzi un uzņēmuma finanšu rādītājus. [..] Vienlaikus rūpēs par vecāka gadagājuma klientiem, īpaši reģionos, mēs apņemamies atrast labāko risinājumu, kā viņiem ērti saņemt gan pensijas, gan samaksāt komunālos maksājumus," pasta paziņojumā tiek citēta "Latvijas Pasta" valdes priekšsēdētāja Beāte Krauze-Čebotare.

Pasta pārstāvji vairākkārt piemin pakalpojumu "Pastnieks mājās" ("Latvijas Pasta" mājaslapā internetā tā nosaukums – "Pastnieks dzīvesvietā"), kad pastnieks ierodas norādītajā adresē pēc klienta pieprasījuma. To var pieteikt, zvanot pa klientu atbalsta tālruni 27008001 vai 67008001. Vairāk var uzzināt šeit: pasts.lv/lv/privatpersonam/citi-pakalpojumi/pastnieks-dzivesvieta/

  • "Latvijas Pasta" padomes locekļi Raimonds Dūda un Ivars Blumbergs 7. februārī atkāpās no amata, "jo sadarbība un komunikācija ar Satiksmes ministriju ir nonākusi strupceļā un nav vērsta uz konstruktīvu darbu pie kopīga mērķa nodrošināt un attīstīt konkurētspējīgu uzņēmumu, kas veic tā statūtos paredzēto darbību".
  • Preses konferencē 7. februārī satiksmes ministrs Kaspars Briškens teica, ka tiekot meklētas dažādas opcijas, kā nodrošināt pasta pakalpojuma nepārtrauktību un uzlabot pasta darbību. "Piemēram, vērtējam iespējas pasta nodaļas apvienot ar pašvaldību vienotajiem klientu apkalpošanas centriem vai izvietot pasta nodaļas bibliotēkās, vai veidot pasta nodaļas dzelzceļa stacijās, vai vienoties ar vietējiem veikaliņiem, degvielas uzpildes stacijām par iespējām šos pakalpojumus nodrošināt tur. Papildus tam tiek attīstīts pakalpojums "pastnieks pēc pieprasījuma"," klāstīja ministrs.
  • Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē 7. februārī arī tika runāts par "Latvijas Pasta" nodaļu slēgšanu. Kā ziņo LETA, Satiksmes ministrijas vēstulē komisijai bija norādīts, ka 2023. gadā vidējais atalgojums "Latvijas Pasta" pastniekam pirms nodokļiem bija 967 eiro. Plānotais atalgojums 2026. gadā pēc darbības rādītāju uzlabošanas būtu 1590 eiro pirms nodokļiem. Kā informē "Latvijas Pasts", uzņēmumā strādā apmēram 2300 darbinieku.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Reklāma
Reklāma
PAR SVARĪGO
Reklāma