Zelta dzirnavas leišmalē: Kā "Latvenergo" attīsta vēja parkus Lietuvā

Pildot valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" stratēģisko mērķu sasniegšanu saistībā ar atjaunīgās enerģijas resursu (AER) jaudu izveidi līdz 2030. gadam, koncerna meitasuzņēmums "Elektrum Lietuva" pagājušajā gadā uzbūvēja vēja parku Akmenes administratīvajā teritorijā, savukārt "Latvenergo" no privāta attīstītāja iegādājās vēja parku Latvijas pierobežā, Telšu pašvaldību administratīvajās teritorijās.

"Latvenergo" piederošā vēja elektrostacija (VES) Akmenes apkaimē ar uzstādīto jaudu 19,6 MW jau ir nodota ekspluatācijā, un saražoto uzņēmums pārdod saviem klientiem mazumtirdzniecībā, gan arī vairumtirdzniecības tirgū biržā ("Nordpool"). Savukārt Telšu apkaimes VES ("Telšių vėjo parkas UAB") ir aktīvā būvniecības stadijā. Paredzēts, ka vēja enerģijas ražošanu ar 124 megavatu (MW) jaudu tai jāsāk nākamā gada pirmajā pusē. Projekta ietvaros tur tiek uzstādīta arī sava elektroenerģijas pārvades apakšstacija un 20 mūsdienīgas dāņu firmas "Vestas" 6,2 MW vēja turbīnas, kas nodrošinās elektroenerģiju, ekvivalentu vairāk nekā 125 000 mājsaimniecību ikgadējam patēriņam.

Kādēļ Lietuva?

Publiski jau izskanējis, ka Akmenes VES "Latvenergo" ieguldījis apmēram 30 miljonus eiro, savukārt investīcijas Telšu vēja parkā pārsniegs 200 miljonus eiro. Liela nauda, kādēļ tā būtu jāiegulda kaimiņvalstī?

""Latvenergo" ir arī ievērojama klientu bāze Lietuvā. Līdz ar to ir tikai loģiski, ka šajā tirgū mums jābūt arī savam ģenerācijas apjomam. Tas būtu pirmkārt. Ne mazāk būtiski ir arī tas, ka mēs labi redzam un saprotam – VES ziņā Lietuva vairāku apstākļu sakritības dēļ ir tikusi daudz tālāk nekā Latvija. Pagājušais gads faktiski bija pēdējais, kad šajā "vilcienā" varēja iekāpt, lai ieguldījumus saprātīgos termiņos arī atpelnītu, jo tur strauji attīstās ne tikai pašu lietuviešu, bet arī igauņu, vācu un skandināvu izcelsmes kapitālam piederoši VES.

"Latvenergo" ir vadošais atjaunīgās enerģijas ražotājs Baltijas valstīs. Šo pozīciju esam gatavi vēl vairāk nostiprināt, jo mūsu rīcībā ir attīstīti atjaunīgās enerģētikas galveno resursu avoti – hidroenerģētika, saules un vēja enerģētikas projekti. "Latvenergo" koncerna stratēģiskais mērķis ir izveidot jaunas atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudas 2,3 GW apmērā visā Baltijā, līdz 2026. gada beigām atjaunīgās enerģijas portfeli papildinot vismaz par 730 MW, kas būtu vairāk nekā Rīgas un Ķeguma HES jaudas kopā. Jau tuvākajā nākotnē kopā ar Latvijā īstenotajiem vēja parku projektiem "Latvenergo" VES Lietuvā būs nozīmīgs ieguldījums ne tikai saražotās elektroenerģijas daudzumā, bet arī Baltijas reģiona energoneatkarībā. Būtiski arī uzsvērt, ka ienākumi no mūsu VES Lietuvā plūdīs uz Latviju," Latvijas koncerna stratēģiskās izvēles un rīcību skaidro "Latvenergo" piederošā SIA "Latvijas vēja parki" valdes priekšsēdētājs un "Telšių vėjo parkas UAB" direktors Jānis Urtāns.

""Latvenergo" VES portfelis jebkurā gadījumā ir un būs lielāks Latvijā, nevis citās valstīs, lai gan tas, kā rāda globālās tendences, ir ienesīgs bizness. Enerģētikas ekspertu aprēķini rāda, ka vēja enerģija tagad ir viens no lētākajiem elektroenerģijas iegūšanas avotiem Eiropā. Izlīdzinātajās ražošanas izmaksās, tas ir, ierēķinot staciju uzstādīšanu un uzturēšanu, saules paneļu elektrība izmaksā 46–61 eiro par megavatstundu (MWh), savukārt sauszemes VES 44–66 eiro par MWh. Jūras atkrastes VES enerģijas pašizmaksa sarežģīto uzstādīšanas tehnoloģiju dēļ jau ir gandrīz divkārt dārgāka, svārstoties starp 60 un 106 eiro par MWh, bet no gāzes TEC iegūtā enerģija Eiropā tagad izmaksā visvairāk – no 122 līdz 131 eiro par MWh.

Šopavasar ar kolēģiem bijām starptautiskā enerģētikas izstādē un ar interesi vērojām, kā, piemēram, Itālijas valstij piederošs uzņēmums "ENEL" lepojās, ka viņiem ir lieli VES projekti ne tikai ES valstīs, bet arī Brazīlijā un citur Dienvidamerikā. Tā esot lieliska iespēja nopelnīt un maksāt dividendes savā valstī. Mūsu koncernam stratēģiskie mērķi ir citi, koncentrējamies uz Baltiju un darām visu, lai enerģijas cenas kļūtu zemākas arī mūsu reģionā. Lietuvā mūsu VES staciju jauda tagad jau būs 144 MW, plānojam, ka kopumā vēl kādas septiņas vēja turbīnas varētu būt pie Panevēžas un Kauņas. Vairāk gan VES Lietuvā investēt nav paredzēts, turpināsim Latvijā, kur jau tagad mums ir 260 MW VES būvniecības procesā un vairāki projekti ietekmes uz vidi novērtēšanas (IVN) stadijā," papildina Lauris Baltiņš, "Latvenergo" Vēja un saules parku attīstības projektu atbalsta daļas vadītājs.

"Latvenergo" Telšu VES attīstītāju komanda: Vēja un saules parku attīstības projektu atbalsta daļas vadītājs Lauris Baltiņš (no kreisās), SIA "Latvijas vēja parki" valdes priekšsēdētājs un "Telšių vėjo parkas UAB" direktors Jānis Urtāns, "Utilitas Wind" projektu vadītājs Lins Cibulskis un "Utilitas Wind" projektu vadītāja vietnieks Valdis Pavilionis.

Foto: Ilmārs Randers / Latvijas Mediji

"Drīz tur arī marmora baseinos varēs peldēt!"

Izmantojot iespēju pievienoties "Latvenergo" speciālistu darba vizītes braucienam uz "Elektrum Lietuva" un "Telšių vėjo parkas UAB" uzņēmuma objektiem, "Latvijas Avīze" pagājušajā nedēļā pabija Lietuvā. Industriāli attīstītais Akmenes rajons atrodas tiešā Latvijas pierobežā, Telšu – mazliet tālāk Žemaitijā.

Pa ceļam piestājām pierobežas veikaliņā vēl Latvijas pusē, gadījās aprunāties ar kādu vīru no Penkules pagasta. Ja labi gribot, saulainā dienā leišu vēja ģeneratorus varot saskatīt arī no viņa mājas pagalma. Vairāk gan skaidrajās naktīs, kad spīdot to signālugunis. 

Vispār pēdējos gados tie "ventilatori" Lietuvas pusē augot kā sēnes, taču satiktajam iedzīvotājam Latvijas pusē pārsteidzošā kārtā pret to nebija iebildumu. 

Kopš dzīvo pierobežā, viņš regulāri apmeklējot arī Akmeni. Pēdējos gados ievērojis – kopš tās apkārtnē sākušas griezties vēja turbīnas, acīmredzamu uzplaukumu piedzīvojot arī pilsētas infrastruktūra. "Saprotiet, tie vēja parki pie viņiem jau ir arī tādas kā zelta dzirnavas, jo vietējai pašvaldībai ienes regulārus ienākumus. Ar ģimeni tagad bieži braucam uz Akmenes SPA, un es nebrīnīšos, ja mūsu kaimiņi pavisam drīz tur arī marmora baseinos varēs peldēt!" pareģoja runīgais vīrs, nenojaušot, ka esmu kopā ar "Latvenergo" pārstāvjiem un dodos šo kaimiņzemes fenomenu apskatīt.

Pārbraucot robežu, tūdaļ aiz Žagares minētās "zelta dzirnavas" redzamas praktiski visos virzienos. Desmitiem, lielākā reģionā – noteikti arī simtiem. Ceļabiedri mani izglīto, ka Baltija joprojām esot elektroenerģijas importētāja, taču ar AER projektiem negatīvo saldo pakāpeniski dzēšot. Vistālāk tikuši lietuvieši. Pērn tikai ar VES Lietuva jau pārsniegusi visu Latvijas hidroelektrostacijās saražotās elektroenerģijas apjomu.

Līdz 2024. gada 31. decembrim uzstādīto un pasūtīto VES apjoms Lietuvā sasniedzis 2048 MW, Igaunijā 711 MW, bet Latvijā – pagaidām vien 246 MW. Cēloņi dažādi, visātrāk saprotamais – slēgtā Ignalinas atomstacija, kas Lietuvu novedusi pastāvīgā elektroenerģijas "badā", līdz ar to piespiežot ātrāk kustēties AER projektu virzienā. Latvija arī ES Zaļā kursa ēras pirmsākumos samērā ilgi varēja gulēt uz Daugavas HES lauriem, bet tagad cīnās ar nereti pārspīlētajām IVN procedūru prasībām. Līdzīgi dabas draugu pārspīlējumi IVN izvērtējumu procesos esot vērojami arī Igaunijā, kur paralēli lielas pārmaiņas notiekot arī degslānekļa iegūtās enerģijas aizvietošanā. Tādēļ arī igauņi VES jau ir sabūvējuši vairāk nekā latvieši, bet mazāk par lietuviešiem.

Ar "vējdzirnavām" piesātinātā ainava aiz auto loga, godīgi sakot, pārsteidza tikai nelielu brīdi. Nedomāju, ka pie šādas apkārtnes tik ātri var pierast, drīzāk nostrādāja labi zināmais teiciens, ka visu mūsdienīgo un moderno cilvēki, protams, atbalsta, tikai – ne savā pagalmā.

Daži no vēja turbīnu torņiem bija balti, daži – pelēki, mākoņainā dienā praktiski neredzami. Krāsu toņi, staciju izvietojums – tas viss esot atkarīgs no IVN rezultātiem, nevis enerģētiķu iegribām. "Elektrum Lietuva" vēja turbīnas pie Akmenes bija baltas, priekšnieki no Latvijas novērtēja, ka tās strādā atbilstoši vējam un laika apstākļiem, braucām vien tālāk uz būvlaukumu pie Telšiem.

Šādi izskatās "Vestas" 150 tonnas smagā turbīna iekšpusē – tajā var arī dzīvot! Apskatīt varēja citā būvlaukumā, kur tā vēl bija uz zemes. Atvērtā lūka jeb durvis ved uz vairogu, pie kura piestiprina ģeneratora spārnus. Kad 150 tonnas smagā turbīnas "kaste" ir pieskrūvēta paredzētajā vietā, tajā var iekļūt tikai pa 166 m augstā torņa smaili.

Foto: Ilmārs Randers / Latvijas Mediji

Sātana nodomus nesaskata

Saskaņā ar publiski pieejamiem datiem Telšu rajonā dzīvo apmēram 50 000 cilvēku. Ciems, kur tikāmies ar vietējiem iedzīvotājiem, esot mājvieta 980 dažāda vecuma un gājuma ļaudīm. Tikāmies ļoti cienījamā, tomēr enerģētikas projektiem neparastā vietā – katoļu baznīcā.

Lai cik svarīgi arī būtu roboti, mūsdienu tehnoloģijas un mākslīgais intelekts, viss tomēr ir atkarīgs un pakārtots cilvēku vajadzībām. Šķiet, ka tieši to arī gribēja parādīt un uzsvērt Lins Cibulskis – lietuvietis no Viļņas, kurš jau vairākus gadus strādā uzņēmumā ar Igaunijas kapitālu "Utilitas Wind", bet tagad ir viena no galvenajām pilnvarotajām personām latviešiem piederošā vēja parka būvniecībā Lietuvā.

Arī Lietuvā, Telšu un Akmenes rajonus ieskaitot, pirms vēja parku būvniecības, protams, esot notikušas sabiedriskās apspriešanas ar smagām diskusijām, līdzīgām kā tagad daudzviet Latvijā. Aizspriedumi un mīti visdažādākie – jauniem vīriešiem kritīsies potence, slimos un mirs cilvēki, tāpat mājlopi, govis noraus pienu, nestrādās internets un kas tik vēl ne. Diezgan aktīvs IVN procedūru periods Lietuvā sakritis arī ar kovida periodu – tā vai citādi, vienošanās ar iedzīvotājiem un dabas draugiem notikusi, VES tur ir klātesoši jau piekto gadu.

Kā tad ir ar tiem sadzīvot? Vai arī baznīca VES projektu apspriešanas laikā iesaistījās? Prāvests Vigints Gudeliuns vien paraustīja plecus – Telšu apkaimē viņš kalpojot tikai otro gadu, pārcelts no Akmenes rajona, bet tur jau arī vēja parki visapkārt. Cilvēki pieraduši, un vispār baznīca laicīgajās lietās nejaucoties, nekādu ļaunumu vai sātana nodomus tajos pasākumos nesaskatot. Daudz stāstāmā nebija arī vēl jauneklīgajam Marijam Keritam, kuru vēl nesen uztraukušas runas par vīrieša veselību, bet pārliecinājies, ka tie ir vien mīti. Toties viņš bija priecīgs, ka mūsdienu enerģētika dod pastāvīgu darbu un labus ienākumus arī reģionu iedzīvotājiem.

Daudz runīgāka bija Adele Gribaliene, vietējās pensionāru biedrības vadītāja un draudzes aktīviste. Viņa esot uzrakstījusi pašvaldības VES iemaksu fondam, ka ciema baznīcai vajagot jaunus logus, un re – līdzekļi piešķirti, logi jau salikti. Pensionāru biedrība no tā fonda gan neko neesot prasījusi. Vismaz pagaidām, jo pietiekot arī tāpat – kad jābrauc ekskursijās, pašvaldība atbalstot, tāpat iedzīvotājiem rīkojot dažādus atpūtas pasākumus un koncertus.

"Regulāri braucam arī uz ārzemēm un taču redzam, ka, sākot no Polijas, jau sen tās vēja turbīnas lielā skaitā citās valstīs ir un arvien lielākā skaitā rodas jaunas. Kādēļ lai Lietuva būtu izņēmums? 

Ja vien mums visu kā nākas pirms būvēšanas izskaidro un pēc tam, kā salīgts, arī samaksā. Lai tikai nāk un būvē!" paskaidroja Adele, un arī citiem atnākušajiem nebija iebildumu.

Skaidrošanas un labu attiecību uzturēšanas nozīmi ar vietējiem iedzīvotājiem uzsvēra arī Lins Cibulskis. Viņa darba pieredzē esot vairāku desmitu vēja parku būvniecības realizētie projekti ne tikai Lietuvā, bet arī Polijā un citur Eiropā. Piemēram, Igaunijā šobrīd IVN stadijā viņa pārstāvētajam uzņēmumam "atvērti" seši projekti. Salīdzinot ar Lietuvu, situācija ar regulējumiem un būvniecības noteikumu izmaiņām Igaunijā pēdējā laikā esot diezgan mainīga, attīstībai nepateicīga. Latvijā? "Latvenergo" Telšu vēja parku pērn nopirka no viņa pārstāvētā Igaunijas uzņēmuma, kad tiem jau bija nokārtota visa nepieciešamā dokumentācija pirms reālās būvniecības. Tie paši igauņi salīgti arī tālākajai VES būvniecībai, līdz ar to Lins turpina veikt labi zināmos pienākumus, vienīgi darbu pasūtītājs tagad ir "Latvenergo". "Par klientiem un pasūtītājiem, protams, varu teikt tikai to labāko," iesmej Lins. "Taču – ja nopietni, kādu dienu domāju nonākt arī Latvijas VES būvniecības projektos, jo pie jums tur ir ļoti daudz pagaidām neizmantotu iespēju," prognozēja "Utilitas Wind" projektu vadītājs.

Lins Cibulskis (no labās), igauņiem piederoša vēja parku attīstītāju uzņēmuma "Utilitas Wind" pārstāvis Lietuvā, regulāri un labprāt sarunājas ar iedzīvotājiem, kuru dzīvesvietu tuvumā notiek VES būvniecība. Attēlā sarunas epizode ar Telšu apkaimes ciema iedzīvotājiem Marju Keritu, Adeli Gribalieni un prāvestu Vigintu Gudeliunu.

Foto: Ilmārs Randers / Latvijas Mediji

Jūrnieka brīnumainās pārvērtības

Tuvojoties latviešu kapitālam pagaidām lielākajam piederošajam VES Telšu apkaimē, ievēroju, ka vairākās vietās pļavās un tīrumos novietotas tādas kā laboratorijas – ar baltiem kupoliem, ēkām un skursteni. Savestas VES torņu, turbīnu un spārnu detaļas – paskaidroja zinošie pavadoņi.

Pie vienas no šīm "laboratorijām" arī piebraucām, un paveicās, ka tieši tajā brīdī bija ieplānota turbīnas montāža uz jau iepriekš uzbūvētā 166 metrus augstā torņa. Kad tam uzliek turbīnu un pieskrūvē spārnus, būves kopējais augstums sasniedzot 244 metrus. Vēl mums paveicās ar to, ka tieši tajā brīdī lielā augstumā notiekošiem montāžas darbiem bija piemērots vējš jeb, precīzāk sakot, bezvējš. Lai arī jāatkārtojas, tomēr jāsaka vēlreiz – visbeidzot mums neticami paveicās ar to, ka šī objekta VES iekārtu ražotāja, dāņu uzņēmuma "Vestas", galvenais uzraugs būvlaukumā, norīkojot mūsu stāvēšanu un procesa vērošanu būvdarbiem drošā attālumā, izdzirdot latviešu valodu, ar mums sāka sarunāties latviski!

Objekta uzraugs koriģē turbīnas pacelšanas un pieskrūvēšanas procesu, kur 166 metrus augstā metāla torņa smailē to sagaida četri montāžnieki. Vēl divi ar troses atsaiti no zemes gādā, lai turbīnas 150 tonnas smagā "kaste" nesagriežas un ieguļas tai paredzētajā ligzdā, palīdzot ceļamkrāna operatoram.

Foto: Ilmārs Randers / Latvijas Mediji

Vīrs pašos spēka gados, no Daugavpils, bijušais jūrnieks. Strādājot uz viesnīcas tipa kuģa, pirms divpadsmit gadiem iepazinies ar VES torņu montieriem, kuri tos būvējuši jūrā. Ļoti laba alga, darbs – visās pasaules malās. Nolēmis pamēģināt, sākt jaunu karjeru. Sešus gadus nostrādājis par montieri, skrūvējis un kāpis gandrīz 200 m augstos torņos, lai pieskrūvētu arī lielajā augstumā paceltās ģeneratoru turbīnas, spārnus utt.

Mācījies, iekrājis pieredzi, šobrīd jau vairākus gadus ir citu montieru un montāžas kopējā procesa galvenais uzraugs. Lai arī labi atalgots un citādi novērtēts, tomēr pavisam drīz mainīšot darbavietu, jo cita šī paša profila Eiropas firma izteikusi ilgi gaidītu piedāvājumu, nevarējis atteikt. Pienākumi un ienākumi tie paši, bet viņš varēšot strādāt Latvijā! Beidzot, un pievērsties arī pats savai ģimenei, ko līdz šim kā jūrnieks redzējis tikai periodiski.

Labs speciālists zina ne tikai savus pienākumus, bet arī darba ētiku. Tādēļ sakarā ar drīzo darbavietu maiņu objekta uzraugs nevēlējās, lai publiskā telpā viņu saucam īstajā vārdā. Taču ar savām zināšanām netielējās – turbīna, kuras pacelšanu vērojām, sverot 150 tonnas. Speciālais ceļamkrāns atvests no Šveices, tā operators esot polis, nereti šajos darbos redzami arī latvieši. Biežāk viņi gan sastopami kā montāžnieki. Vispār tas esot ļoti smags darbs. Torņa montāžas procesā jāsaskrūvē apmēram 1000 dažāda diametra un metāla sastāva skrūves. To smagums esot no 8 līdz pat 20 kg.

Torņa smailē varot nokļūt ar liftu un pa kāpnēm. Tobrīd pašā augšā esot četri montieri – gaidot, kad krāns pacels gondolu, nepieciešamās skrūves jau esot paceltas priekšlaicīgi ar īpašiem groziem. Torņa pakājē vēl citi montieri n-tonnīgo turbīnu turēja troses atsaitē, lai konteineram līdzīgā kaste lielajā augstumā nesāktu griezties, kā arī ceļamkrāna operatoram palīdzētu to aizvirzīt pieskrūvēšanai paredzētajās ligzdās. Paralēli šo darbu koordinēšanai objekta galvenais uzraugs ar vienu aci vēroja tādus apmeklētājus kā mēs, lai savā ziņkārībā nepielienam būvdarbiem bīstamā attālumā un ievērojam arī citas drošības instrukcijas. VES būvnieku ikdiena! Pieļauju, ka vēl aizraujošāka būtu turbīnas spārnu montāžas vērošana un pieredzējuša speciālista stāsti par to, taču to šajā apmeklējumā mēs nepiedzīvojām.

Uzziņa

Daži fakti un tendences

Baltijas valstis joprojām vēl ir elektroenerģijas importētājas. Naudas izteiksmē importa apjoms mūsu reģionā sasniedz vairāk par miljardu eiro gadā, šī nauda pamet Baltijas valstu ekonomikas.

Pasaulē joprojām noris aktīva VES būvniecība. Piemēram, tikai 2024. gadā uzstādīti 109 GW jaunu sauszemes VES jaudu, globāli pārsniedzot jau 1000 GW. Lielākā daļa no 2024. gadā uzstādītajām jaudām uzbūvētas Ķīnā – valstī, kurā brīvi pieejami un aktīvi izmanto arī gāzi, akmeņogles un citus līdz šim tradicionālos elektroenerģijas avotus.

Līdzīgas tendences vērojamas arī ziemeļvalstīs. Pērn Somijā VES bijis otrais visvairāk izmantotais elektroenerģijas ražošanas avots, apsteidzot hidroenerģiju, kas tradicionāli ieņēmusi šo vietu. Savukārt Zviedrija no 2020. līdz 2024. gadam VES jaudas attīstījusi vidēji 2000 MW gadā. Pērn Zviedrija pasūtījusi vēja turbīnas 446 MW apmērā, un plānots, ka esošā valsts kapacitāte līdz 2027. gadam vēl papildināsies ar 2000 MW VES jaudu.

Tomass Katkus, Telšu pilsētas mērs.

Foto: Publicitātes

Tomass Katkus, Telšu pilsētas mērs: "Vēja parki nav tikai solis zaļās pārejas virzienā, bet arī veids, kā stiprināt ekonomisko potenciālu. Mūsu gadījumā šīs investīcijas ir kļuvušas par būtisku faktoru enerģētiskās neatkarības veicināšanā un uzņēmējdarbības vides uzlabošanā.

Vēja parku ieguvumi jau ir jūtami: to būvniecībā iesaistās vietējie uzņēmumi, pašvaldība saņem nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumus, un zemes īpašnieki turbīnu tuvumā saņem ikgadēju kompensāciju. Tomēr, manuprāt, būtiskākās ekonomiskās pārmaiņas notiks ilgtermiņā – ar jaunām investīcijām un uzņēmējdarbības attīstību. Saskaņā ar mūsu plāniem līdz 2039. gadam ceram piesaistīt apmēram 56 miljonus eiro privātā kapitāla un radīt vismaz 650 darba vietas.

Es vērtēju šos projektus kā stratēģiski pārdomātu lēmumu. Pirms desmit gadiem, apstiprinot īpašu vēja enerģijas attīstības plānu, mēs radījām skaidrus un caurskatāmus nosacījumus investoriem, ļaujot Telšiem kļūt par vienu no valsts līderiem zaļās enerģijas attīstībā. Mūsu mērķis ir pārvērst Telšu ģeogrāfiskās un enerģētiskās priekšrocības reālos ieguvumos mūsu iedzīvotājiem: jaunas darba vietas, lielākas investīcijas un konkurētspējīgāks reģions.

Šodien, kad Ekonomikas un inovāciju ministrija sāk industriālā parka izveidi Telšos, redzam, kā šie lēmumi saskan ar vienotu un ilgtermiņā vērstu attīstības stratēģiju."

Publikācija tapusi sadarbībā ar "Latvenergo".