ASV un ES Izvairās no tirdzniecības kara

ASV prezidents Donalds Tramps un Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena svētdien pēc sarunām Skotijā pavēstīja par vienošanos, kas turpmāk regulēs Savienoto Valstu un Eiropas Savienības (ES) abpusējo tirdzniecību.

Tās ietvaros ES izvairīsies no vērienīgiem tarifiem, kurus Tramps bija solījis 27 valstu blokam piemērot no 1. augusta, ja kompromisu neizdotos panākt. Pilnībā no tarifiem gan ES nav izdevies izvairīties, un jāsecina, ka Brisele sarunās ar Trampa administrāciju ir piekāpusies.

Sliktākais scenārijs nepiepildās

Trampa golfa kūrortā Tērnberijā panāktā vienošanās nosaka, ka vairumam ES ražojumu ASV noteiks 15% muitas tarifu. Tas aptuveni ļauj saglabāt pašlaik spēkā esošo situāciju, ņemot vērā 4,8% pamattarifu, kā arī Trampa aprīlī noteikto 10% papildu tarifu ES precēm. Tramps bija brīdinājis, ka ES noteiks 30% tarifu, ja sarunas cerēto rezultātu nedos. Tātad eiropiešiem izdevies novērst sliktāko scenāriju, tomēr ES ražojumiem tarifi Savienotajās Valstīs būs lielāki nekā pirms Trampa aprīļa sākumā izsludinātās "atbrīvošanās dienas", kuras ietvaros viņš ES noteica 10% papildu tarifu. Jāpiebilst, ka līdzīgu vienošanos šomēnes ASV panāca arī ar Japānu, paredzot precēm no tās 15% muitas tarifu. Trampa administrācija panākusi vienošanos ar vēl vairākām valstīm, tostarp ar Apvienoto Karalisti, kuras preču ievešanai Savienotajās Valstīs noteikts 10% tarifs.

Trampa un fon der Leienas vienošanās ietvaros 15% tarifs tiks noteikts arī ES ražotajām automašīnām, kurām Tramps iepriekš bija piemērojis 25% tarifu papildus jau esošam 2,5% pamata tarifam. Tramps Skotijā uzsvēra, ka spēkā paliks 50% tarifs ES tēraudam un alumīnijam. Fon der Leiena pēc sarunām pavēstīja, ka virkne stratēģisko preču tiks abpusēji atbrīvotas no muitas tarifiem. To vidū ir lidmašīnas, atsevišķas ķimikālijas, ar pusvadītājiem saistītais aprīkojums, atsevišķas lauksaimniecības preces un kritiski svarīgie izejmateriāli. Sarunu rezultātā ES apņēmusies nākamo trīs gadu laikā no ASV iegādāties dabasgāzi, naftu un kodoldegvielu 750 miljardu dolāru vērtībā. Tāpat ES apsolījusi Savienotajās Valstīs ieguldīt papildu 600 miljardus dolāru. Tramps arī izteicās, ka ES dalībvalstis pirks no ASV "bruņojumu simtiem miljardu dolāru vērtībā". EK panāktā vienošanās vēl jāapstiprina ES dalībvalstīm. 

Fon der Leiena Skotijā panākto kompromisu raksturoja kā vienošanās "ietvaru", piebilstot, ka "ir jāvienojas par detaļām, un tas notiks tuvāko nedēļu laikā". 

Savukārt Trampa administrācijai vēl gaidāmas sarunas par tarifiem ar citiem nozīmīgākajiem ASV tirdzniecības partneriem – Kanādu, Ķīnu un Meksiku. Tramps ilgstoši vairākiem Savienoto Valstu tirdzniecības partneriem ir pārmetis par negodīgu tirdzniecību, tostarp vēršot uzmanību uz to, ka ASV ar ES ir izveidojies liels savstarpējās tirdzniecības bilances deficīts, kas pērn sasniedza 236 miljardus dolāru. Trampa ieskatā šādā veidā nauda no Savienotajām Valstīm plūst uz Eiropu.

ES piekāpšanās

Komentējot sarunu iznākumu, Tramps pauda, ka panākta "visu laiku lielākā" tirdzniecības vienošanās, kas esot "laba visiem". Arī fon der Leiena uzsvēra, ka izdevies panākt "labu vienošanos", kas dos "stabilitāti". Uz žurnālistu uzdoto jautājumu, vai ASV puse kādā jautājumā ir piekāpusies, fon der Leiena atbildēja visai vispārīgi. "Starta punkts bija nelīdzsvarotība, (preču) pārpalikums mūsu pusē un deficīts ASV pusē. Mēs vēlējāmies sabalansēt tirdzniecības attiecības," norādīja EK vadītāja. Brisele tomēr sarunās acīmredzami piekāpusies, ņemot vērā arī pašas fon der Leienas sarunu sākumā pausto vēlmi, lai abas puses vienojas iztikt vispār bez tarifiem, atgādina telekanāls "Euronews". Viņa bija brīdinājusi, ka Brisele var atbildēt uz ASV noteiktajiem tarifiem, un EK arī bija sagatavojusi sarakstu ar Savienoto Valstu ražojumiem, kuriem ES varētu piemērot atbildes tarifus. Šos instrumentus ES tomēr nolēma nelikt lietā. Kopīgas nostājas atrašanu traucēja arī dalībvalstu atšķirīgais skatījums. Piemēram, Francija un Spānija bija gatavas uz stingrāku nostāju pret Vašingtonu, kamēr Vācija un Itālija vēlējās vienoties, norāda "Euronews". Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs jau paudis atbalstu panāktajam kompromisam, piebilstot, ka tas ļauj izvairīties no "nevajadzīga saspīlējuma transatlantiskās tirdzniecības attiecībās". Uz Vācijas interesēm uzmanību vērš arī eksperti. "Nepārprotami tās ir labas ziņas auto industrijai. Tātad Vācija būs priecīga. Un visas ES dalībvalstis ar auto piegādes ķēdēm. Tām tarifi ir samazināti no 27,5% līdz 15%," aģentūrai AFP norādīja Vašingtonā bāzētā Pītersona Starptautiskās ekonomikas institūta pētnieks Jakobs Funks Kirkegords. Jāpiebilst, ka vairākas Vācijas rūpnieku organizācijas, tostarp Vācijas Autoražotāju asociācija (VDA) un Vācijas Rūpniecības federācija (BDI), paudušas negatīvu nostāju par vienošanās nosacījumiem. 15% tarifs ir "neadekvāts kompromiss", kas raida "katastrofisku signālu", paziņojusi BDI. EK vienošanās īpaši lielu kritiku saņēmusi Francijā. 

"Tā ir tumša diena, kad brīvo tautu alianse, kas ir vienota, lai apliecinātu savas vērtības un aizstāvētu savas intereses, izvēlas pakļaušanos," 

platformā "X" paziņoja Francijas premjerministrs Fransuā Bairū. Kritiski par vienošanos izteikušies arī citi Francijas valdības locekļi, tostarp Eiropas lietu ministrs Benžamēns Hadads, kurš, lai arī atzina, ka tā nodrošina "īslaicīgu stabilitāti", tomēr nav "sabalansēta" un nebūs "ilgtspējīga". ES tirdzniecības komisārs Marošs Šefčovičs, kurš arī piedalījās sarunās, pirmdien aizstāvēja vienošanos, norādot, ka "tā ir labāka nekā tirdzniecības karš ar ASV", un aicināja kritiķus "apsvērt alternatīvu".

Citi apskatnieki vērsuši uzmanību uz Eiropas atkarību no ASV aizsardzības jautājumā, kas arī ietekmējis ES sarunu pozīciju. "ES atradās vājās pozīcijās. Tai nebija izvēles. Tramps negrasījās piekāpties, un tā vienojās par 15%. Godīgi runājot, tā ir slikta diena starptautiskajai tirdzniecībai, bet varēja būt sliktāk," intervijā raidorganizācijai BBC norādīja bijušais ES tirdzniecības sarunu vedējs Džons Klārks.