Mūžs, kas ieausts Latvijas gadsimtā. Lidijai Lasmanei — 100

Vakar simto dzimšanas dienu svinēja latviešu disidente un padomju okupācijas laika pretošanās kustības dalībniece Lidija Lasmane.

"Jūsu mūžs ir ieausts Latvijas gadsimtā. Jūsu dzīves gājums sasaucas ar tiem vēstures notikumiem, kuriem cauri gājusi mūsu valsts un tauta. Jūsu Latvijas brīvības cīnītājas vārds un drosme ir neatraujama daļa no Latvijas un tās likteņa. Ar savu īpašo esību un likteni jūs esat veidojusi mūsu tautas kopīgo personību," savā apsveikumā Lidijai Lasmanei pauda Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš sveica jubilāri klātienē.

Padomju okupācijas vara Lidiju Lasmani vairākkārt sodīja par pretpadomju darbību, taču pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas viņas mūža ieguldījums brīvas, demokrātiskas un tiesiskas Latvijas attīstībā ir augstu novērtēts. Valsts prezidents L. Lasmanes kundzei novēlēja stipru veselību, līdzcilvēku atbalstu un gaišu skatu uz dzīvi. Lidiju Lasmani vakar sveica arī citi politiķi, amatpersonas un sabiedrības pārstāvji.

Nacionālās pretošanās kustības dalībnieces simtgadei Latvijas Okupācijas muzejs un domubiedru grupa organizēja sarīkojumu ciklu "Lidijas vasara", un kulmināciju tas sasniedza aizvadītās nedēļas nogalē. Sestdien, 26. jūlijā, Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Oranžērijā atklāta izstāde "Lidija 100". Kā raksta izstādes veidotāji: "Lidijas simts dzīves gadu laika līnija savīsies ar Latvijas valsts vēstures laika līniju, ļaujot apmeklētājiem iepazīties ar Lidijas dzīves svarīgākajiem notikumiem Latvijas vēstures kontekstā. Liecības un fakti par Lidijas dzīvi savienosies ar emocionāli piepildītu telpu. Tā būs iespēja satikt Lidiju, ieskatīties viņai acīs, dzirdēt viņas balsi." Izstāde "Lidija 100" Latvijas Nacionālajā bibliotēkā būs apskatāma līdz 27. decembrim. Tāpat viens no jubilejas pasākumiem bija koncertuzvedums "Lidija 100". Svētdien Rīgas Domā notika "Lidijas vasaras" noslēdzošais pasākums – ekumeniskais dievkalpojums ''Par visiem Latvijas mocekļiem. Pateicība Dievam par Latvijas neatkarību".

Izstāde "Lidija 100" Latvijas Nacionālajā bibliotēkā būs apskatāma līdz 27. decembrim.

Foto: Evija Trifanova/LETA

Saules mūžu Latvijai!

"Pasaule ir brīnumu pilna! Arī tas, ka es joprojām esmu dzīva un varu ar jums runāt, ir brīnums," tā intervijā "Mājas Viesa" žurnālistei Ilzei Pētersonei teica Lidija Lasmane šā gada pavasarī. Uz jautājumu, ko gribētu piedzīvot simtgades priekšvakarā, L. Lasmane teica: "Ka visi latvieši sapulcētos zem viena jumta un pateiktos Dievam par mūsu skaisto un brīnišķīgo zemi. Lai Viņš mūs vienotu zem mīlestības jumta." Un vēl piebilda: "Tik daudz tautām nav savas zemes kā mums, piemēram, kurdiem, – viņi ir miljonu tauta un vēl tagad meklē un mokās. Un par visu to, kas mums dots, pat neprotam pateikties, mēs galīgi neprotam pateikties! Izslejam krūtis, ka esam tikai pašu spēkiem izkarojuši sev brīvību. Paldies tev, Dievs, ka mums palīdzēji atgriezt zemi bez kaujas un zaudējumiem! Jo izcīnījām to mirdami, kad iekarotāji mūs dzina un nogalināja."

Lepnumu par valsti Lidija Lasmane paudusi nupat intervijā Latvijas Televīzijai: "Tik bagāta kā manā simtgadē Latvija nekad nav bijusi! 

Es ļoti mīlu savu zemi un savu tautu, un man ir atļauts dzīvot līdz 100 gadiem, redzēt visu šo skaisto. Skaistos Dziesmu svētkus. Visu šo labo, kas Latvijā notiek labs. Mūsu Dziesmu svētki, šogad tie bija brīnišķīgi! Jaunatne! Man bija milzīgs prieks! Tādi prieka gadījumi atsver visu. Visas pagātnes nelaimes. Tā ir cerība. Tā ir cerība uz dzīvi, nevis uz iznīcību, bet uz dzīvi, uz to saules mūžu, ko mēs Latvijai vēlam."

Sarežģīts mūžs

Kā liecina informācija Latvijas Valsts arhīva tīmekļvietnē, Lidija Lasmane dzimusi 1925. gada 28. jūlijā Aizputes apriņķa Ulmales pagastā. Pirmoreiz Lasmane tika arestēta 21 gada vecumā, 1946. gada novembrī, par "noziedzīgiem sakariem ar bandu un tās atbalstīšanu", tas ir, par nacionālo partizānu atbalstīšanu un slēpšanu. Par šo "noziegumu" 1947. gada aprīlī viņu tiesāja Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas karaspēka Kara tribunāls, kas Lasmanei piesprieda ieslodzījumu uz pieciem gadiem, tiesību ierobežojumus uz trim gadiem, kā arī mantas konfiskāciju. 1947. gada rudenī viņa tika nosūtīta sodu izciest uz Austrumurālu "labošanas darbu nometni", kur smagi saslima ar tuberkulozi. 1951. gadā, pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma, viņa tika "nometināta" uz dzīvi Vorkutā, kur iepazinās un vēlāk apprecējās ar savu nākamo vīru Mihailu Doroņinu.

Izstāde "Lidija 100" Latvijas Nacionālajā bibliotēkā būs apskatāma līdz 27. decembrim.

Foto: Evija Trifanova/LETA

Nerēķinoties ar Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas karaspēka Kara tribunāla spriedumu par to, ka pēc ieslodzījuma Lidijai Lasmanei nometinājums piemērojams uz trim gadiem, vietējās varas institūcijas patvarīgi piesprieda viņai mūža nometinājumu uz Komi Autonomo Padomju Sociālistisko Republiku. Tomēr pēc Staļina nāves situācija Padomju Savienībā mainījās, un 1960. gadā Lidija Lasmane atgriezās Latvijā.

1970. gada 3. augustā viņa tika arestēta otro reizi par "apzināti nepatiesu izdomājumu izplatīšanu, kuri diskreditē padomju valsts un sabiedrisko iekārtu". Toreiz viņu tiesāja Latvijas PSR Augstākā tiesa, kas Lasmanei piesprieda ieslodzījumu uz diviem gadiem, un, tā kā piespriestais ieslodzījuma termiņš bija salīdzinoši īss, viņa sodu izcieta Latvijā. 

Neskatoties uz izciesto sodu, Lasmane savu "pretpadomju" darbību neizbeidza – viņa uzturēja sakarus ar ārzemēs dzīvojošiem latviešiem, lasīja "pretpadomju literatūru".

1983. gada represiju kampaņas laikā Lidija Lasmane bija viena no pirmajiem arestētajiem cilvēkiem – viņu arestēja 6. janvārī. Arī toreiz viņu tiesāja Latvijas PSR Augstākā tiesa, kas 1983. gada augustā piesprieda Lasmanei piecu gadu ilgu ieslodzījumu, kā arī nometinājumu uz trim gadiem. Ieslodzījumu viņa izcieta Mordovijas Autonomajā Padomju Sociālistiskajā Republikā "labošanas darbu nometnēs". Sākoties tā sauktajai Gorbačova pārbūvei, 1987. gada 14. janvārī Lidija Lasmane tika atbrīvota no ieslodzījuma, taču pēc tam vēl vairākus mēnešus turēta nometinājumā Altaja novadā Krievijā. 1987. gada vasarā viņa atgriezās Latvijā.

Lidijai Lasmanei 1994. gadā tika piešķirts V šķiras Triju Zvaigžņu ordenis, taču viņa no tā atteicās, pamatojot ar to, ka kopā ar viņu apbalvojumu saņemšot vairāki čekisti – VDK aģenti. 2019. gadā Doroņina-Lasmane saņēma Ministru kabineta balvu.