Palūkosimies no neierastās puses, kad kaut ko saucam lielu vai mazu.
Piemēram, Krievija teritorijas un dabas bagātību ziņā ir milzīga, tomēr, izrādās, lielums var būt arī postošs, viss atkarīgs no tā, kā tas tiek konstitucionāli pārvaldīts, kā sakrīt kauliņi, kas un pēc kādiem likumiem ar tiem spēlē. Nelieli mežu ugunsgrēki ir vieglāk pamanāmi un nodzēšami. Kad, piemēram, sāk degt Sibīrijas taiga, amatpersonas pat neliekas traucēties – visa jau nenodegs, kaut kad apdzisīs. Tajā pašā laikā lielums var būt mānīgs – tas rada apziņu un paļaušanos, ka tu piederi kaut kam varenam, kaut gan pats nekādu lomu nespēlē. Tie, kuriem daudz kas pieder, kļūst pašpārliecināti, un viņiem šķiet, ka drīkst darīt visu un viņiem ne no viena un ne no kā nav jābaidās. Vēsture zina piemērus, kad lielas kaujas uzvarējušas nelielas armijas. Gara spēka uzvaras politikā Latvija piedzīvoja vairākkārt, bet kultūrā un zinātnē tas notiek regulāri.
Kad runa ir par kopējo labumu, cilvēku vairums diemžēl saka – no manis nekas nav atkarīgs. Bet no kā tad, vai tikai no Eiropas fondiem, NATO vai Trampa, kurš vispār nesaprot, ko nozīmē liels un mazs? No mums, kas dzīvojam valstīs, kuru nosaukumus lielvalstu vadītāji nespēj atšķirt un pat izrunāt, ir atkarīgs ļoti daudz kas. Mēs esam kā putni, kas no galotnēm brīdina par briesmu tuvošanos. Par Krievijas draudošo agresiju trauksmi pirmās cēla Otrajā pasaules karā vissmagāk cietušās ar Krieviju robežojošās valstis. Kad Romu esot gribējis sagrābt gallu karaspēks, to izglābušas zosis. Kad kāds vēlas pārliecināties, cik krāšņi tautastērpi pieder skaitliski nelielajai un introvertajai latviešu tautai, lai atbrauc uz mūsu Dziesmu svētkiem.
Kopā ar Ukrainas armiju pret krievu okupantiem tagad cīnās Krievu brīvprātīgo leģions, kas no nelielas ļaužu kopas ir izaudzis par tik vērā ņemamu spēku, ka ir gatavs ar ieročiem atbrīvot valsti no Putina režīma. Šis spēks ir nesalīdzināmi pārāks par regulāro krievu armiju bruņojuma, kara pieredzes un, galvenais, cīņas mērķu ziņā. Par viņiem Krievijas militāristi sākumā smējās, bet tagad no viņiem baidās. Putinisti lielās ar savu milzīgo teritoriju, no kuras gadu desmitiem ir smelti dabas resursi, intelekts un dzīvais spēks, kā parasti, tālumniekiem atmetot vien pārpalikumus. Īstenojot padomju politiku, propagandētā "tautu draudzība" izrādījās tikai teorija un ziepju burbulis. Īstu draudzību veido kopīga vēsture, kultūras izpratne, inteliģence, savstarpēja cieņa un ieroču brālība.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
19 °C


























































































































































































































































