ASV sūtnis aicina Lietuvu rīkot sarunas ar Baltkrieviju un atjaunot minerālmēslojuma tranzītu

ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais sūtnis Baltkrievijas jautājumos Džons Kols mudina Lietuvu rīkot divpusējas politiskas sarunas ar Minsku un atjaunot Baltkrievijas minerālmēslojuma tranzītu.

Intervijā Lietuvas sabiedriskajam medijam LRT Kols teica, ka, viņaprāt, Lietuvai vajadzētu rīkot divpusējas politiskas sarunas ar Baltkrieviju.

"Jums ir jāapsēžas un jārunā. Ja tas nedod rezultātus, tad jāpieceļas un jādodas prom. Bet es domāju - es ceru -, ka tagad ka Lietuva piekritīs divpusējam dialogam ārlietu ministra vietnieku līmenī. Mums ir jāizbeidz tas, kas traucē dzīvi abām pusēm," sacīja Kols, kurš marta vidū apmeklēja gan Lietuvu, gan Baltkrieviju.

Viņš arī norādīja, ka Vašingtona būtu ieguvēja, ja tiktu atjaunots minerālmēslojuma tranzīts caur Lietuvu.

"Jā. Es runāju ar Brūku Rolinsu, viņa ir ASV lauksaimniecības ministre, mēs par to runājām, un viņa teica, ka ASV būtu ļoti izdevīgi, ja mēs saņemtu arī minerālmēslojumu," klāstīja Trampa sūtnis.

"Kālija mēslošanas līdzekļus no Baltkrievijas vajadzētu pārvadāt caur Lietuvu, un tas atvērtu ceļu uz Eiropu - līdz pat ASV," piebilda amatpersona.

Kā teica Kols, tikšanās varētu notikt viceministru līmenī, kā arī uzsvēra, ka sarunām ar Baltkrievijas diktatoru Aleksandru Lukašenko būtu jānotiek bez priekšnoteikumiem.

"Klausieties, pasaule ir pilna ar labiem un sliktiem cilvēkiem. Bet jo vairāk viņi runā, jo labāk. Prezidents Donalds Tramps devās uz Ziemeļkoreju," atgādināja Trampa sūtnis, paskaidrojot, ka "tieši tā lietas tiek paveiktas - ar komunikācijas palīdzību. Jūs neko nepanāksiet, izvirzot priekšnoteikumus, kas vispirms ir jāizpilda. Tad viņi varbūt runās, varbūt arī nē. Tādā veidā jūs nekur tālāk netiksiet".

Intervijā viņš arī norādīja, ka ir mudinājis Lukašenko izlaist Lietuvas kravas automašīnas, kas vairākus mēnešus tika aizturētas Baltkrievijā.

"Es viņu mudināju to darīt, un viņš to izdarīja. Sākotnēji tika runāts par lielām naudas summām par katru atbrīvojamo kravas automašīnu, bet viņš šo summu ievērojami samazināja, tāpēc domāju, ka arī šī problēma ir atrisināta," paziņoja.

Otrdien Lietuvā sāka atgriezties kravas automašīnas, kas vairāk nekā četrus mēnešus netika izlaistas no Baltkrievijas.

Baltkrievijas propagandas aģentūra "BelTA" pirmdien vēstīja, ka automašīnām atļauts izbraukt pēc tam, kad būs samaksāta maksa par stāvlaukuma izmantošanu, norādot, ka šī maksa būs "vairākas reizes zemāka" nekā iepriekš noteiktā maksa 120 eiro diennaktī.

Baltkrievijas Valsts muitas komiteja norādījusi, ka vairāk nekā 1900 kravas automašīnu un puspiekabju varēs izbraukt no Baltkrievijas uz Lietuvu.

Kols marta vidū apmeklēja Lietuvu, kur tikās ar valsts prezidentu Gitanu Nausēdu un premjerministri Ingu Ruginieni, lai apspriestu Minskas veiktos hibrīduzbrukumus pret Lietuvu. Viņš tikās arī ar Eiropas Parlamenta deputātu Petru Gražuli un Lietuvas parlamenta deputātiem Ignu Vēgēli un Rimu Jonu Jankūnu.

Nākamajā dienā ASV sūtnis devās uz Baltkrieviju, kur tikās ar Lukašenko.

Nausēda iepriekš teica, ka brīdinājis Kolu Minskas izteikumus uztvert piesardzīgi. Lietuvas prezidents arī atklāja, ka ASV sūtnis viņam jautājis par politiskā dialoga ar Minsku iespējamību.

Pēc Kola vizītes Baltkrievijā tika atbrīvoti 250 politieslodzītie.

Apmaiņā pret to ASV piekrita atcelt atsevišķas sankcijas Baltkrievijas finanšu sektoram, arī Finanšu ministrijai un Baltkrievijas Attīstības bankai, kā arī trim kālija uzņēmumiem.

Sūtnis pauda cerību, ka līdz gada beigām izdosies panākt atlikušo politieslodzīto atbrīvošanu.

Saskaņā ar Baltkrievijas cilvēktiesību organizācijas "Vjasna" datiem teju 900 politieslodzīto joprojām atrodas aiz restēm.

Kola iepriekšējās vizītes Baltkrievijā arī bija saistītas ar politieslodzīto atbrīvošanu apmaiņā pret sankciju mīkstināšanu. Pagājušā gada septembrī un decembrī Vašingtona izslēdza no sankciju saraksta uzņēmumus "Belavia" un "Belaruskali".

Starp iepriekš atbrīvotajiem politieslodzītajiem bija arī opozīcijas līderi Marija Kolesņikova un Viktors Babariko.