18 °C
NATO dibinātāju – pašu pirmo dalībvalstu vidū – 1949. gadā bija 10 Eiropas valstis. Lai arī vienmēr klātesoša, īpaši pamanāma Eiropas ikdienā NATO ir pēdējos gados, kopš Krievija sākusi karu Ukrainā. Par godu NATO dibināšanai organizācijas karogs 3. un 4. aprīlī plīvoja arī Briseles Piecdesmitgades parka arkā.
Ziemeļamerikas un Eiropas valstu nozīmīgāko savienību – Ziemeļatlantijas politiski militāro organizāciju – pirms 75 gadiem Vašingtonā dibināja ASV, Kanāda, Apvienotā Karaliste, Beļģija, Dānija, Francija, Islande, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Norvēģija, Portugāle. Šīs 12 valstis parakstīja vienošanos par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (North Atlantic Treaty Organisation, NATO) izveidošanu. Kopš tā laika alianse ir paplašinājusies no 12 līdz 32 sabiedrotajiem. Kā pēdējās tai šogad pievienojās Somija (2023) un Zviedrija, šādi stiprinot drošību Baltijas jūras reģionā.
Pašlaik 22 no NATO dalībvalstīm ir Eiropas Savienības valstis. ES un NATO ir cieša stratēģiskā partnerība – tās viena otru papildina, lai uzlabotu drošību Eiropā un ārpus tās.
2023. gada 10. janvārī Briselē ES un NATO parakstīja kopīgu deklarāciju, kas nosoda Krievijas agresiju pret Ukrainu. Deklarācija pauž, ka "Eiroatlantiskajai drošībai un stabilitātei šis ir izšķirīgi svarīgs brīdis, kas vairāk nekā jebkad agrāk apliecina transatlantiskās saiknes nozīmīgumu un mudina pastiprināt ES un NATO sadarbību."
NATO nodrošina sabiedroto kolektīvo aizsardzību, kas ir Vašingtonas līguma 5. pantā nostiprinātais princips, saskaņā ar kuru uzbrukums vienam vai vairākiem alianses dalībniekiem tiek uzskatīts par uzbrukumu visiem.
Šajā nolūkā NATO ir trīs galvenie uzdevumi: atturēšana un aizsardzība, krīžu novēršana un pārvarēšana, kā arī sadarbība drošības jomā.
Latvija pievienojās NATO 2004. gada 29. martā un jau 20 gadus ir alianses dalībvalsts. LR Aizsardzības ministrija uzsver, ka "dalība NATO ir viens no lielākajiem Latvijas ārpolitikas sasniegumiem kopš neatkarības atjaunošanas. Tā valstij nesusi vēl nebijušas drošības garantijas un veicinājusi Latvijas militāro spēju attīstību".
Uzziņai
NATO dalībvalstis
1949 – Apvienotā Karaliste, Amerikas Savienotās Valstis, Beļģija, Dānija, Francija, Islande, Itālija, Kanāda, Luksemburga, Nīderlande, Norvēģija, Portugāle
1952 – Grieķija un Turcija
1955 – Vācija
1982 – Spānija
1999 – Čehija, Polija, Ungārija
2004 – Bulgārija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Rumānija, Slovākija, Slovēnija
2009 – Albānija un Horvātija
2017 – Melnkalne
2020 – Ziemeļmaķedonija
2023 – Somija
2024 – Zviedrija
Kandidātvalstis
Bosnija un Hercegovina
Gruzija
Kosova
Ukraina
