Makrons no Nigēras atsauc Francijas vēstnieku

Francijas prezidents Emanuels Makrons svētdien paziņoja par franču karavīru izvešanu no Nigēras līdz gada beigām, kā arī vēstnieka atsaukšanu no nabadzīgās Āfrikas valsts. Abu valstu attiecības krasi pasliktinājās pēc Nigērā jūlija beigās notikušā militārā apvērsuma, kura rezultātā varu zaudēja Parīzei draudzīgais prezidents Mohameds Bazums.

Vēstnieks dzīvojis kā gūstā

"Francija ir nolēmusi atsaukt vēstnieku. Tuvākajās stundās mūsu vēstnieks un vairāki diplomāti atgriezīsies Francijā," intervijā telekanāliem "France-2" un "TF1" paziņoja Makrons. Viņš atklāja, ka franču kontingents no Nigēras tiks pilnībā izvests "līdz gada beigām". "Mēs izbeigsim mūsu militāro sadarbību ar Nigēras varasiestādēm, jo tās vairs negrib cīnīties pret terorismu," savu lēmumu skaidroja Francijas prezidents. Makrons arī norādīja, ka Parīze karavīru izvešanas procesā "konsultēsies ar pučistiem, jo mēs gribam to izdarīt mierīgā ceļā".

Nigēras hunta ar sajūsmu uzņēma ziņu par bijušās metropoles Francijas karavīru aiziešanu. "Mēs svinam jaunu soli uz Nigēras suverenitāti," televīzijā paziņoja Nigēras militārie līderi. "Šis ir vēsturisks brīdis, kas atspoguļo Nigēras tautas apņēmību un gribu," piebilsts huntas paziņojumā. 

"Imperiālistu un neokoloniālistu spēki vairs nav gaidīti mūsu valsts teritorijā. 

Jau iesācies jauns sadarbības laikmets, kura pamatā ir savstarpēja cieņa un suverenitāte," paziņoja Nigēras līderi.

Nigēras hunta jau augustā lika Francijas vēstniekam Silvēnam Itē 48 stundu laikā atstāt valsti. Parīze toreiz atteicās huntas prasību pildīt, norādot, ka neatzīst militārā režīma leģitimitāti. Intervijā svētdien Makrons apstiprināja, ka gāztais prezidents Bazums, kurš tiek turēts mājas arestā, ir "vienīgais leģitīmais" valsts vadītājs Nigērā. Makrons vēl septembra vidū norādīja, ka vēstnieka dzīves apstākļi vēstniecībā Nigēras galvaspilsētā Niamejā pielīdzināmi "gūstam". Bazuma padomnieks Ali Sekū Ramadans aģentūrai "Associated Press" pavēstīja, ka likumīgais Nigēras prezidents ir lūdzis Makronu atsaukt Francijas vēstnieku, "lai mazinātu spriedzi".

Francijas karavīri atstāj Āfriku

Pēdējos gados Āfrikā vērojama Francijas militārās klātbūtnes mazināšanās. Pēc apvērsumiem Nigēras kaimiņvalstīs Mali un Burkinafaso Francija bija spiesta no tām izvest savus karavīrus. Tagad šai tendencei seko arī Nigēra. Šo Sāhelas reģiona valstu valdības bija uzaicinājušas Franciju palīdzēt tām cīņā pret džihādistiem. Pučisti šajās valstīs sarīkotos apvērsumus daļēji pamatoja tieši ar iepriekšējo valdību nespēju apkarot islāmistu kaujiniekus. Francijas kontingenta izvešana no Nigēras ir liels trieciens Makronam, jo tieši šo valsti Francijas prezidents bija izraudzījies par centru džihādistu apkarošanai reģionā pēc franču karavīru aiziešanas no Mali un Burkinafaso. 

Pēdējos gados Francijas bijušajās kolonijās Āfrikā vērojams apvērsumu vilnis, ko Makrons nosaucis par "apvērsumu epidēmiju". 

Pirms apvērsuma Nigērā tie pēdējos gados notikuši Burkinafaso, Gvinejā, Mali un Čadā, bet augustā apvērsums sarīkots arī Gabonā. Apvērsumus bieži pavadījis pret Franciju vērsts naidīgums, kuru izmantojusi un arī veicinājusi Krievija, kas vairākās Āfrikas valstīs nostiprinājusi savu ietekmi ar algotņu grupējuma "Vagner" palīdzību. Vagnerieši sākuši darboties arī Mali, ko franču karavīri bija spiesti atstāt.

Šobrīd Francijas karavīri ir sešās Āfrikas valstīs – Čadā, Džibutijā, Gabonā, Kotdivuārā, Nigērā un Senegālā. To skaits ir apmēram 5500. Vēl šā gada februārī Makrons solīja Francijas karavīru skaitu Āfrikā ievērojami samazināt, dodot kontinenta valstīm lielāku teikšanu pašām pār savu drošību. Apmēram 1500 franču karavīru atrodas Nigērā. Tur ir arī apmēram 1000 amerikāņu karavīru, par kuru aiziešanu Vašingtona nav ziņojusi. Šomēnes ASV karavīri no bāzēm Nigērā atsāka dronu lidojumus, kas bija pārtraukti drīz pēc apvērsuma.