Krievija aizvadītajā naktī neuzbruka enerģētikas objektiem, bet tagad koncentrējas uz triecieniem loģistikai, piektdien paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Reklāma

"Aizvadītajā naktī netika veikti triecieni enerģētikas objektiem, bet vēl vakar pa dienu tika sagrauta tieši enerģētikas infrastruktūra vairākos reģionos. Tagad mēs redzam Krievijas armijas pārorientēšanos uz triecieniem loģistikas jomā," platformā "Telegram" paziņoja Ukrainas prezidents.

Zelenskis norādīja, ka Krievija turpina ar droniem uzbrukt civilajām ēkām pilsētās.

ASV prezidents Donalds Tramps vakar paziņoja, ka lūdzis Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu atturēties no triecieniem Kijivai bargajā ziemas salā. Kremlis apstiprināja, ka saņēmis šādu lūgumu, un paziņoja, ka neuzbruks Kijivai līdz 1. februārim, kad Abū Dabī paredzēta jauna trīspusējo sarunu kārta.

12 valstis brīdina IAEA par kodolnegadījuma risku Ukrainā

ANO Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (IAEA) īpašajā sesijā piektdien Vīnē 12 valstis brīdinājušas par pieaugošo kodolnegadījuma risku Ukrainā.

Krievijas regulārie uzbrukumi Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai ne tikai pakļauj miljoniem ukraiņu ziemas salam, bet arī negatīvi ietekmē kodoldrošību Ukrainā, ievērojami pastiprinot kodolkatastrofas iespējamību, teikts 12 valstu kopīgajā deklarācijā.

Dokumentā norādīts, ka kodoldrošību apdraud uzbrukumi apakšstacijām un pieaugošie elektrotīkla bojājumi, jo atomelektrostaciju drošai darbībai ir nepieciešama droša elektroenerģijas apgāde.

12 valstu grupu, kas sasauca IAEA valdes sanāksmi, veido Beļģija, Francija, Itālija, Japāna, Kanāda, Lietuva, Luksemburga, Nīderlande, Portugāle, Rumānija, Vācija, kā arī Lielbritānija. ASV šai iniciatīvai nepievienojās.

Lai gan atomelektrostacijas pašas ražo enerģiju, radioaktīvo materiālu dzesēšanai tiek izmantota elektroenerģija no ārējiem avotiem. Ārkārtas situācijās tiek izmantoti elektroenerģijas ģeneratori. Ja dzesēšanas sistēmas nedarbojas, pastāv kodolavārijas risks.

KONTEKSTS

2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā. 

Ukrainas atbalstītāji nezaudē ticību, ka ukraiņi vēl ir ceļā uz uzvaru un agri vai vēlu Krievijas okupantu armijai nāksies atkāpties no Ukrainas zemes.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.